14. Article

Vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, Satversmes tiesai visupirms jāpārbauda tas, vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmo mērķu sasniegšanai, proti, vai ar izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmos mērķus. Gadījumos, kad elektroenerģijas sistēmas lietotājs ir patvaļīgi iejaucies komercuzskaites mēraparāta darbībā, sistēmas operators var noteikt zaudējumu apmēru salīdzinoši tuvu faktiski radītajiem zaudējumiem, ņemot vērā to, ka elektroenerģijas sistēmā izmantojamiem mēraparātiem ir raksturīga iespējamība ar ļoti augstu precizitāti reģistrēt elektroenerģijas patēriņa datus un piegādes tehnisko parametru svārstības (sk. lietas materiālu 5. sēj. 93. lp.). Taču gadījumos, kad elektroenerģijas sistēmas lietotājs ir pieslēdzies pirmsuzskaites ķēdēm, patērētās elektroenerģijas daudzuma un energoapgādes komersanta iespējamo zaudējumu apmēra noteikšana ir objektīvi apgrūtināta. Proti, ja objektā nav uzstādīts elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts vai arī ir izveidots pieslēgums pirmsuzskaites ķēdēm, apejot komercuzskaites mēraparātu, noteikt konkrētu patērētās elektroenerģijas daudzumu nav iespējams. Tāpat tad, ja starp pakalpojuma sniedzēju un pakalpojuma saņēmēju nav noslēgts attiecīgs līgums, kas paredzētu plānoto elektroenerģijas patēriņa apjomu, vai nav noslēgts līgums, kas ļautu konstatēt līdzšinējo elektroenerģijas lietošanas apjomu un lietošanas paradumus, nav iespējams izmantot konkrētu metodiku precīzai faktiski patērētās elektroenerģijas daudzuma aprēķināšanai (sk. lietas materiālu 5. sēj. 66. lp.). Apstrīdētajā normā noteiktais pienākums elektroenerģijas lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā samaksāt par izlietoto elektroenerģiju sistēmas operatoram atbilstoši tajā pašā normā paredzētajam pārrēķinam nodrošina sistēmas operatoram atlīdzību par piegādāto elektroenerģiju gadījumos, kad tās faktiskā daudzuma noteikšana ir apgrūtināta. Proti, izlietotās elektroenerģijas daudzums elektroenerģijas sistēmas lietotājam tiek aprēķināts par laikposmu līdz vienam gadam pēc pievienojuma maksimālās caurlaides spējas diennakts 24 stundu periodā neatkarīgi no iepriekšējo pārbaužu rezultātiem. Tādējādi tiek prezumēts pēc konkrētiem kritērijiem nosakāms izlietotās elektroenerģijas daudzums un sistēmas operators ir atbrīvots no pienākuma pierādīt tam nodarīto zaudējumu apmēru. Ievērojot minēto, atzīstams, ka apstrīdētajā normā ietvertais tiesiskais regulējums ir vērsts uz energoapgādes sistēmas nepārtrauktu, drošu un kvalitatīvu funkcionēšanu, kā arī sistēmas operatora tiesību uz īpašumu aizsardzību, ļaujot operatoram par piegādāto elektroenerģiju saņemto atlīdzību izmantot energoapgādes sistēmas kā sabiedriski nozīmīga pakalpojuma sniegšanas priekšnoteikuma uzturēšanai, tostarp kvalitātes un drošuma prasību ievērošanai. Tādējādi apstrīdētajā normā paredzētais maksājums ir piemērots līdzeklis sabiedrības labklājības veicināšanai un citu personu tiesību aizsardzībai. Līdz ar to Ministru kabineta izraudzītais līdzeklis ir piemērots apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai.