16. Article

Visbeidzot Satversmes tiesai, vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, ir jāpārbauda arī tā atbilstība, proti, jāpārbauda, vai nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas no tās pamattiesību ierobežojuma, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Izskatāmajā lietā ir līdzsvarojamas, no vienas puses, tādas personas tiesības uz īpašumu, kura pieļāvusi elektroenerģijas lietošanas noteikumu pārkāpumu, un, no otras puses, apstrīdētajā normā noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu aptvertās sabiedrības labklājības un citu cilvēku tiesības. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētajā normā ietvertā patērētās elektroenerģijas daudzuma aprēķināšanas metode ir acīmredzami nesamērīga, jo nenodrošina to, ka patērētās elektroenerģijas daudzums tiek noteikts iespējami tuvu faktiski patērētajam. Sistēmas operators veicot pārrēķinu, nevis ievērojot pakalpojuma saņēmēja faktisko patēriņu, ko fiksē ar attiecīgā komercuzskaites mēraparāta palīdzību, bet gan izmantojot apstrīdētajā normā ietvertos kritērijus, un tādējādi maksa par patērēto, bet neuzskaitīto elektroenerģiju tiekot aprēķināta bez jebkādas individualizācijas. Savukārt Ministru kabinets uzskata, ka apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir samērīgs un to apliecina arī lietai pievienotie Pieteikuma iesniedzējas iesniegtie materiāli. Proti, no tiem varot secināt, ka aprēķins ir veikts elektroenerģijas sistēmas lietotāja labā un nav bijis vērsts uz visu iespējamo sistēmas operatora negūto ieņēmumu piedziņu. Sistēmas operators esot samērīgi līdzsvarojis savas ekonomiskās intereses ar pienākumu izvairīties no nepamatotas elektroenerģijas sistēmas lietotāja tiesību uz īpašumu ierobežošanas un atturējies no rīcības, kurai būtu izteikti sodošs raksturs. 16.1. Ministru kabinets Elektroenerģijas noteikumos ir nošķīris vairākus veidus, kā var izpausties elektroenerģijas lietošanas noteikumu pārkāpums, un atbilstoši katram no tiem noteicis atšķirīgas patērētās elektroenerģijas daudzuma aprēķināšanas metodes. Viens no elektroenerģijas lietošanas noteikumu pārkāpuma veidiem ir tāds, ka elektroenerģijas sistēmas lietotājs pārkāpis ar sistēmas operatoru noslēgto līgumu, proti, lietojis elektroenerģiju noslēgtā līguma ietvaros, bet iejaucies komercuzskaites mēraparāta darbībā vai bojājis tā plombas. Tādējādi ir pārkāptas Elektroenerģijas noteikumu prasības. Tāpat Ministru kabinets nošķīris gadījumu, kad elektroenerģijas sistēmas lietotājs elektroenerģiju lietojis noslēgtā līguma ietvaros, taču pieslēguma līguma nosacījumi neparedz elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu izmantošanu norēķiniem un pārkāpums ir saistīts ar patvaļīgu iejaukšanos pieslēguma ķēdēs. Šāds pārkāpums var ietekmēt saņemtā pakalpojuma apjomu tā, ka tas vairs neatbilst elektroenerģijas sistēmas lietotāja un sistēmas operatora līgumā paredzētajam apjomam. Minētajos gadījumos sistēmas operatoram ir tiesības aprēķināt patērētās elektroenerģijas apjomu atbilstoši Elektroenerģijas noteikumu 112. punktam, kas paredz elektroenerģijas, sistēmas pakalpojumu, citu pakalpojumu un obligātā iepirkuma komponenšu apjomu pārrēķināt par laikposmu no pēdējās sistēmas operatora veiktās lietotājam uzstādītā komercuzskaites mēraparāta pārbaudes dienas līdz pārkāpuma atklāšanas dienai. Turklāt šādā gadījumā pārrēķinātais elektroenerģijas, sistēmas pakalpojumu, citu pakalpojumu un obligātā iepirkuma komponenšu apjoms nevar būt lielāks par to, kāds būtu, ja pārrēķins tiktu veikts pēc pievienojuma maksimālās caurlaides spējas diennakts 24 stundu periodā. Taču apstrīdētā norma ir attiecināma tikai uz tādiem gadījumiem, kad starp elektroenerģijas sistēmas lietotāju un sistēmas operatoru nav noslēgts attiecīgs līgums, bet lietotājs ir apzināti iejaucies komercuzskaites mēraparāta darbībā vai izveidojis pieslēgumu pirmsuzskaites ķēdēm, plānojot izmantot elektroenerģiju, nemaksājot par pakalpojumu un citām saistītajām izmaksām. Tādējādi apstrīdētajā normā ietvertā pārrēķina metode, kas paredz nodarīto zaudējumu aprēķinu balstīt uz pievienojuma maksimālo caurlaides spēju 24 stundu periodā par laikposmu līdz vienam gadam, ir tikai viena no Elektroenerģijas noteikumos paredzētajām metodēm, kas turklāt piemērojama tikai atsevišķos gadījumos, proti, tad, kad sistēmas operatoram nav iespējas piemērot Elektroenerģijas noteikumu 112. punkta nosacījumus. 16.2. Apstrīdētajā normā ietvertā patērētās elektroenerģijas daudzuma noteikšanas metode detalizē Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktās sistēmas operatora un elektroenerģijas sistēmas lietotāja tiesības un pienākumus to privāttiesiskajās attiecībās, kas rodas elektroenerģijas lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā. Civiltiesību pamatā ir likts ekvivalences princips, kas ir no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātā taisnīguma principa konkretizācijas elements un nozīmē to, ka neviens no tiesisko attiecību dalībniekiem nevar nepamatoti iedzīvoties uz citu šo tiesisko attiecību dalībnieku rēķina (sk.: Torgāns K. (zin. red.), Kārkliņš J., Bitāns A. Līgumu un deliktu problēmas Eiropas Savienībā un Latvijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2017, 52. un 148. lpp.). Arī apstrīdētajā normā noteiktajai metodei jābūt tādai, kas atbilstoši taisnīguma principam nodrošinātu elektroenerģijas tirgus dalībnieku ekonomisko ekvivalenci. Tādējādi Satversmes tiesai ir jāpārbauda, vai apstrīdētajā normā noteiktā patērētās elektroenerģijas daudzuma aprēķināšanas metode atbilstoši taisnīguma principam nodrošina ekonomisko ekvivalenci un individualizācijas principa ievērošanu. Apstrīdētā norma noteic, ka elektroenerģijas, sistēmas pakalpojumu, citu pakalpojumu un obligātā iepirkuma komponenšu apjoms elektroenerģijas lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā tiek pārrēķināts par laikposmu līdz vienam gadam pēc pievienojuma maksimālās caurlaides spējas diennakts 24 stundu periodā neatkarīgi no iepriekšējo pārbaužu rezultātiem. Pievienojuma maksimālā caurlaides spēja ir maksimālais elektroenerģijas daudzums, kas noteiktā laikposmā var izplūst caur pievienojumu atkarībā no tā veida. Ja pievienojumā pirms elektroenerģiju patērējošajām elektroietaisēm ir uzstādīts ievadaizsardzības aparāts, pievienojuma maksimālo caurlaides spēju raksturo automātslēdža strāvas lielums, pie kura tas nostrādā un elektroenerģijas plūsma tiek pārtraukta. Savukārt tad, ja automātslēdzis pievienojumā nav uzstādīts, pievienojuma maksimālo caurlaides spēju raksturo pievienojumā izmantoto vadu mazākais šķērsgriezums. Pievienojuma maksimālā caurlaides spēja ir tehnisks kritērijs, ko sistēmas operators pārkāpuma konstatēšanas vietā un brīdī var noskaidrot visos gadījumos. Turklāt maksimālā caurlaides spēja atkarībā no pievienojuma tehniskā izpildījuma, tostarp pievienojuma vadu šķērsgriezuma, katrā gadījumā ir atšķirīga (sk. lietas materiālu 5. sēj. 75. lp.). Tādējādi secināms, ka visos gadījumos, kad sistēmas operators konstatē pārkāpumu, tam ir iespēja identificēt konkrētā pievienojuma maksimālo caurlaides spēju, kas katrā pārkāpuma gadījumā būs atšķirīga. Atbilstoši apstrīdētajā normā norādītajam pievienojuma maksimālā caurlaides spēja tiek aprēķināta diennakts 24 stundu periodā. Lai gan liela daļa elektroenerģiju patērējošo elektroietaišu parasti netiek darbinātas visu 24 stundu garumā, apstrīdētajā normā paredzētajos elektroenerģijas lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumos sistēmas operatoram nav iespējas pārkāpuma konstatēšanas brīdī noskaidrot, kādas elektroenerģiju patērējošās elektroietaises pievienojumam pieslēgtas un cik ilgi diennakts 24 stundu periodā tās izmantotas. Savukārt laikposms līdz vienam gadam ir maksimālais periods, par kuru sistēmas operators ir tiesīgs veikt pārrēķinu. Elektroenerģijas lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā, kad elektroenerģijas sistēmas lietotājs ir izveidojis pieslēgumu pirmsuzskaites ķēdēm, sistēmas operatoram faktiski nav iespējas noteikt pat aptuvenu šāda pārkāpuma turpināšanās periodu. Var būt tā, ka elektroenerģijas sistēmas lietotājs elektroenerģiju ir prettiesiski izmantojis pat ilgāk par vienu gadu. Tādējādi apstrīdētajā normā ietvertais nosacījums par vienu gadu faktiski ir uzskatāms par aprēķina periodu ierobežojošu faktoru, kas nepieļauj aprēķina veikšanu par ilgāku laikposmu pat tādā gadījumā, kad sistēmas operators ir pārkāpumu konstatējis. Tomēr gadījumos, kad elektroenerģijas sistēmas lietotājs ir iesniedzis sistēmas operatoram attiecīgus pierādījumus vai sistēmas operatora rīcībā ir informācija par to, ka lietotājs elektroenerģiju ir prettiesiski patērējis nevis veselu gadu, bet īsāku laika periodu, sistēmas operatoram ir iespēja un vienlaikus arī pienākums veikt aprēķinu par īsāku laikposmu. Sistēmas operatori jau no 2014. gada veic iepriekšējo paaudžu elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu nomaiņu ar viedajiem komercuzskaites mēraparātiem, kuriem nodrošināta aizsardzība pret dažādiem bojājumiem, un jebkura iejaukšanās komercuzskaites mēraparātā ar mērķi mainīt metroloģiskos parametrus tiek identificēta un reģistrēta (sk. lietas materiālu 5. sēj. 65. un 82. lp.). Tādējādi gadījumos, kad elektroenerģijas sistēmas lietotājs ir patvaļīgi iejaucies komercuzskaites mēraparāta darbībā, sistēmas operators var noteikt zaudējumu apmēru salīdzinoši tuvu to faktiskajam apmēram. Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertais kritērijs, kas paredz sistēmas operatora tiesības veikt pārrēķinu par laikposmu līdz vienam gadam, ļauj tiesību piemērotājam ņemt vērā katra pārkāpuma individuālos apstākļus un lemt par taisnīgāko un samērīgāko samaksu par prettiesiski patērēto elektroenerģiju. Tādējādi secināms, ka, veicot apstrīdētajā normā noteikto pārrēķinu, pēc iespējas tiek nodrošināta individualizācijas principa ievērošana un tāda ekonomiskā ekvivalence, kādu konkrētajos apstākļos iespējams nodrošināt, lai netiktu nepamatoti aizskartas sistēmas operatora un arī citu elektroenerģijas sistēmas lietotāju tiesības, kā arī netiktu pieļauta elektroenerģijas lietošanas noteikumu pārkāpēja iedzīvošanās no prettiesiskās darbības. Turklāt apstrīdētajā normā paredzētā sistēmas operatora un elektroenerģijas sistēmas lietotāju savstarpējo norēķinu kārtība ir līdzīga uz līgumattiecībām balstītajai kārtībai. Proti, tā paredz ekvivalentu samaksu par patērēto elektroenerģiju kā Elektroenerģijas noteikumu 5. punktā minētajā gadījumā, kad sistēmas operators ar elektroenerģijas sistēmas lietotāju vienojas par tādu pieslēguma veidu, kas lietotājam dod tiesības noteiktu laiku izmantot pieslēgumu bez elektroenerģijas patēriņa ierobežojuma. Arī lietai pievienotie materiāli, kuros redzams Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā esošajā lietā sistēmas operatora veiktais pārrēķins, liecina par to, ka lēmums ir pieņemts elektroenerģijas sistēmas lietotāja labā un zaudējumu aprēķins nav bijis vērsts uz visu iespējamo sistēmas operatora negūto ieņēmumu piedziņu. Tātad apstrīdētajā normā paredzētā metode patērētās elektroenerģijas daudzuma noteikšanai elektroenerģijas lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā, proti, metode, kas paredz aprēķina veikšanu par laikposmu līdz vienam gadam pēc pievienojuma maksimālās caurlaides spējas diennakts 24 stundu periodā, nodrošina ekonomisko ekvivalenci, individualizācijas principa ievērošanu un ir samērīga. Tādējādi labums, ko sabiedrība gūst no tā, ka elektroenerģijas sistēmas lietotājam, kurš pieļāvis elektroenerģijas lietošanas noteikumu pārkāpumu, ir pienākums samaksāt sistēmas operatoram par prettiesiski patērēto elektroenerģiju atbilstoši apstrīdētajā normā ietvertajai pārrēķina metodei, ir lielāks nekā nelabvēlīgās sekas, kas elektroenerģijas sistēmas lietotājam rodas tā pamattiesību ierobežojuma rezultātā. Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir samērīgs un apstrīdētā norma atbilst Satversmes 64. pantam, 105. panta pirmajiem trim teikumiem, kā arī Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektajai daļai. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumu Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" 113. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 64. pantam, 105. panta pirmajiem trim teikumiem un Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektajai daļai. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētāja