2. Article

Pieteikuma iesniedzēja - Rīgas pilsētas tiesa (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 64. un 105. pantam, kā arī Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektajai daļai. Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā esot civillieta, kurā sadales sistēmas operators, pamatojoties uz apstrīdēto normu, cēlis pret elektroenerģijas sistēmas lietotāju prasību par parāda piedziņu. Apstrīdētā norma aizskarot elektroenerģijas sistēmas lietotāja tiesības uz īpašumu, jo pakļaujot to nesamērīgam maksājumam ar sodošu raksturu. Ministru kabinets, izdodot apstrīdēto normu, neesot ievērojis Elektroenerģijas tirgus likumā ietverto pilnvarojumu. Proti, Ministru kabinets apstrīdētajā normā esot paredzējis tādas atkāpes no vispārējā civiltiesību regulējuma, kuru detalizēšanai likumdevējs neesot tam Elektroenerģijas tirgus likumā piešķīris pilnvarojumu. Turklāt Ministru kabinets esot nevis pats noteicis to, kā elektroenerģijas lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā nosakāms patērētās elektroenerģijas daudzums, bet gan pilnvarojis tam sistēmas operatoru. Tādēļ apstrīdētā norma neatbilstot Satversmes 64. pantam un Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektajai daļai. Apstrīdētā norma neatbilstot arī Satversmes 105. pantam, jo tajā noteiktā metode bez uzskaites patērētās elektroenerģijas daudzuma aprēķināšanai esot netaisnīga un nesamērīga. Apstrīdētā norma nenodrošinot to, ka šādā gadījumā patērētās elektroenerģijas daudzums tiek noteikts iespējami tuvu faktiski patērētajam. Proti, tas tiekot noteikts, nevis ievērojot elektroenerģijas sistēmas lietotāja faktisko patēriņu, ko fiksē ar attiecīgā elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta palīdzību, bet gan pēc maksimālās caurlaides spējas, un tādējādi maksa tiekot aprēķināta bez jebkādas individualizācijas. Turklāt maksājuma noteikšana par elektroenerģiju, kas patērēta bez uzskaites, laikposmā līdz vienam gadam pēc maksimālās caurlaides spējas esot pārmērīga salīdzinājumā ar, piemēram, maksimālo līgumsoda apmēru - 10 procenti gadā no pamatparāda summas. Tādējādi apstrīdētajai normai esot arī sodošs raksturs.