4. Article

Pieaicinātā persona - Saeima - uzskata, ka Ministru kabinets, apstrīdētajā normā nosakot elektroenerģijas sistēmas lietotāja pienākumu atlīdzināt sadales sistēmas operatoram zaudējumus, ko lietotājs tam nodarījis ar savu neatļauto darbību, ir pārkāpis Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektajā daļā ietverto pilnvarojumu. Ar Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piekto daļu Ministru kabinets esot pilnvarots noteikt "sistēmas operatora un lietotāja tiesības un pienākumus elektroenerģijas piegādē un lietošanā, kā arī norēķinos par saņemtajiem pakalpojumiem". Tomēr šis pilnvarojums Ministru kabinetam neļaujot izdot tādas normas par neatļautas darbības rezultātā radīto zaudējumu aprēķināšanu un atlīdzināšanu, kuras atšķirtos no vispārējā civiltiesību regulējuma. Apstrīdētā norma neesot uzskatāma par palīglīdzekli Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektās daļas detalizētākai īstenošanai, bet faktiski pieļaujot tādu jaunu tiesisko attiecību veidošanos starp sistēmas operatoru un elektroenerģijas sistēmas lietotāju, kādas likumdevējs pilnvarojošajā normā neesot paredzējis. Saeima pievienojas pieteikumā norādītajam, ka uz izskatāmo lietu būtu attiecināmas lietā Nr. 2021-03-03 paustās atziņas. Enerģētikas likuma 107. panta septītajā daļā, kura 2023. gada 1. maijā zaudēja spēku un kurā, pēc Ministru kabineta ieskata, bijis noteikts pilnvarojums lietā Nr. 2021-03-03 apstrīdēto normu izdošanai, esot bijis ietverts saturiski līdzīgs formulējums tam, kas ietverts Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektajā daļā. Atbilstoši lietā Nr. 2021-03-03 paustajām atziņām būtu secināms, ka Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektajā daļā Ministru kabinetam nav dots pilnvarojums regulēt sadales sistēmas operatora un elektroenerģijas sistēmas lietotāja tiesības un pienākumus tādējādi, ka sadales sistēmas operatoram tiktu piešķirtas tiesības pārrēķināt neatļautas darbības rezultātā patērētās elektroenerģijas apjomu un noteikt par to atlīdzināmo zaudējumu apmēru. Tā kā Ministru kabinets neesot ievērojis tam Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektajā daļā piešķirtā pilnvarojuma robežas, apstrīdētā norma neesot noteikta ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu. Līdz ar to neesot pamata vērtēt, vai apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums kalpo leģitīma mērķa sasniegšanai un atbilst samērīguma principam. Ja Satversmes tiesa tomēr uzskatītu, ka Ministru kabinets, izdodot apstrīdēto normu, ir rīkojies atbilstoši pilnvarojumam, tad esot vērtējams tas, vai apstrīdētajā normā paredzētās tiesiskās sekas ir samērīgas ar elektroenerģijas sistēmas lietotāja izdarītā pārkāpuma raksturu, vai šajā normā noteiktā maksājuma apmēra aprēķināšanas metode nepieļauj sadales sistēmas operatora nepamatotu un netaisnīgu iedzīvošanos uz elektroenerģijas sistēmas lietotāja rēķina un vai maksājumam nav sodoša rakstura. Saeima, Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektajā daļā piešķirot Ministru kabinetam pilnvarojumu, neesot vēlējusies, lai tas šo pilnvarojumu īstenotu tādā veidā, kas acīmredzami nesamērīgi ierobežotu elektroenerģijas sistēmas lietotājam pamattiesības, kas ietvertas Satversmes 105. pantā.