6. Article

Pieaicinātā persona - Ekonomikas ministrija - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 64. un 105. pantam, kā arī Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektajai daļai. Papildus atbildes rakstā paustajam Ekonomikas ministrija norāda, ka apstrīdētajā normā ietvertajai aprēķina metodei jābūt samērīgai ar sistēmas operatoram faktiski radītajiem zaudējumiem. Neesot pieļaujams tas, ka visos gadījumos, kad elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts ir bojāts ar nolūku samazināt elektroenerģijas patēriņa rādījuma lielumu vai iegūt iespēju elektroenerģiju lietot bez maksas, bez izvērtēšanas tiktu aprēķināta un piedzīta iespējami lielākā summa. Tas būtu pretrunā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ietverto līdzēju tiesiskās vienlīdzības principu un, nostādot patērētāju neizdevīgā situācijā, nonāktu pretrunā arī ar labas ticības principu. Ar apstrīdēto normu noteiktais tiesību uz īpašumu ierobežojums esot uzskatāms par samērīgu, jo tas paredzot aprēķina metodes maksimālo slieksni apmēra un termiņa ziņā. Turklāt tas ļaujot sistēmas operatoram zaudējumu aprēķinu veikt, izvērtējot katru pārkāpumu individuāli un pielāgojot aprēķina metodi attiecīgajai situācijai, lai tādējādi pārrēķins būtu samērīgs ar pārkāpuma veidu un tā rezultātā radītajiem zaudējumiem. Gadījumos, kad tiek konstatēts pārkāpums, īpaši tad, ja persona ir neatļauti pieslēgusies pirmsuzskaites ķēdēm, patērētās elektroenerģijas daudzumu faktiski neesot iespējams precīzi noteikt, jo pieslēgums nav aprīkots ar komercuzskaites mēraparātu. Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā esošajā civillietā elektroenerģijas sistēmas lietotājs pārkāpumu izdarījis ar mērķi lietot elektroenerģiju bez maksas, turklāt neesot zināms, cik ilgi šis pārkāpums turpinājies, un attiecīgais laikposms varētu būt arī ilgāks par vienu gadu. Tādēļ šajā gadījumā esot secināms, ka saskaņā ar apstrīdēto normu ir pamatoti aprēķināts iespējami lielākais nodarīto zaudējumu apmērs un šī norma ir samērīga.