9. Article

Pieaicinātā persona - Patērētāju tiesību aizsardzības centrs - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 64. un 105. pantam, kā arī Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektajai daļai. Gadījumos, kad objektā nav uzstādīts komercuzskaites mēraparāts vai ir izveidots pieslēgums pirmsuzskaites ķēdēm, noteikt konkrētu patērētās elektroenerģijas daudzumu neesot iespējams. Tāpat gadījumos, kad starp pakalpojuma sniedzēju un pakalpojuma saņēmēju nav noslēgts attiecīgs līgums, kurā ietverts plānotais elektroenerģijas patēriņa apjoms, vai nav noslēgts līgums, kas ļautu konstatēt līdzšinējo elektroenerģijas lietošanas apjomu un lietošanas paradumus, neesot iespējams izmantot konkrētu metodi precīzai faktiski patērētās elektroenerģijas daudzuma aprēķināšanai. Apstrīdētā norma paredzot, ka patērēto elektroenerģiju aprēķina par laikposmu līdz vienam gadam. Tomēr tas neizslēdzot iespējamību, ka, ņemot vērā konkrētus apstākļus un saņemot no elektroenerģijas sistēmas lietotāja konkrētus pierādījumus, būtu iespējams pārrēķinus veikt precīzāk, piemēram, tos veicot par īsāku laikposmu. Turklāt pieteikumam pievienotie materiāli ļaujot secināt, ka Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā esošajā civillietā sistēmas operatora veiktais zaudējumu aprēķins ir individuāli izvērtēts, pamatots ar objektīvām, pierādāmām izmaksām un tam pēc būtības nav sodoša rakstura. Secinājumu daļa