4. Article

Tomēr uzskatu, ka Satversmes tiesai attiecībā uz administratīvo procesu būtu jāpārbauda tikai, vai procesuālā kārtība atbilst vispārējiem administratīvā procesa principiem. Piemēram, vai termiņš informācijas iesniegšanai nav noteikts pārāk īss, vai nav jāiesniedz informācija, kuras iegūšana vai sagatavošana prasa nesamērīgus resursus u. tml. Ja tiesību norma skaidri nosaka noteiktā termiņā veicamus administratīvā akta adresāta pienākumus un sekas par šo pienākumu neizpildi, likumdevējs var paredzēt pirms administratīvā akta izdošanas adresāta brīdināšanu par šīm sekām, taču brīdināšana nav uzskatāma par vispārēju administratīvā procesa principu, kurš vienmēr būtu jāievēro, nosakot uzraudzības procesuālo kārtību. Šāds princips nav iekļauts Administratīvā procesa likumā, tādu arī nav atvasinājusi Eiropas Savienības Tiesa (sk., piemēram, General Principles of EU administrative procedural law. Pieejams: https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/IDAN/2015/519224/IPOL_IDA%282015%29519224_EN.pdf). Vēl jo vairāk, Eiropas Savienības Tiesa vairākās ar valsts atbalsta atgūšanu saistītās lietās ir atzinusi, ka par atbalsta piešķiršanas prasību izpildi ir atbildīgs vienīgi atbalsta pieteicējs un iestādei nav pienākuma atgādināt par pienākumu iesniegt attiecīgos dokumentus (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 26. maija sprieduma lietā C-273/15 "Ezernieki" 39. punktu). Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka kopumā procesam ir jābūt tādam, kas garantē taisnīgu un objektīvu lēmumu un novērš iestādes pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu (sal. sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2002. gada 9. jūlija sprieduma lietā "Podkolzina v. Latvia", pieteikums Nr. 46726/99, 35. punktu). Lai arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa šo atziņu paudusi lietā par kandidāta izslēgšanu no vēlēšanu saraksta, uzskatu, ka tajā ietvertie principi salīdzinoši ir attiecināmi arī uz administratīvā procesa regulējumu, kāds vērtēts izskatāmajā lietā. Tādējādi, ja Satversmes tiesa nekonstatē, ka likumdevēja noteiktā procesuālā kārtība pārkāpj vispārējos administratīvā procesa principus, tad tai nebūtu jāvērtē jebkurš piedāvātais labvēlīgāks procesuālais noteikums, ja tas neietekmē par pārkāpumu piemērojamo līdzekli. Citādi arī gadījumā, ja apstrīdētās normas paredzētu brīdinājuma nosūtīšanu par elektroenerģijas gada pārskata iesniegšanas termiņa nokavējumu, tiesai hipotētiski varētu nākties vērtēt, vai, piemēram, atkārtots brīdinājums nav vēl mazāk ierobežojošs līdzeklis u.t.t. Satversmes tiesas tiesnese J. Briede Rīgā 2024. gada 24. oktobrī