3. Article

Satversmes tiesa ir atkāpusies no savas judikatūras valsts atbalsta jomā un šajā lietā pēc būtības nav ņēmusi vērā valsts atbalsta shēmas izveides mērķi. Proti, Satversmes tiesa citā lietā ir atzinusi, ka valstij ir plaša rīcības brīvība pārskatīt valsts atbalsta shēmu. Vienlaikus atbalsta nosacījumu izmaiņu veikšanā ir jāņem vērā tie mērķi, kuru dēļ valsts atbalsts vispār ir ieviests (sk. Satversmes tiesas 2022. gada 27. oktobra sprieduma lietā Nr. 2021-31-0103 36.2. un 40.4. punktu). Tātad, vērtējot tādu nosacījumu satversmību, kuri vērsti uz atbalsta atņemšanu, ir jāpārliecinās par to, vai šie nosacījumi nesabotē atbalsta shēmas izveides mērķu sasniegšanu. Valsts atbalsts, kas paredzēts konkrētu nozaru attīstībai, ir nepieciešams pašai valstij un Eiropas Savienībai, lai attīstītu tās politikas mērķus. Šie apsvērumi ir jo sevišķi svarīgi klimata pārmaiņu kontekstā, un uz šo lietu attiecināmā Atjaunojamo energoresursu direktīva citstarp uzliek Latvijai saistošus pienākumus atjaunojamo energoresursu īpatsvara nodrošināšanā. Viena no Eiropas Savienības galvenajām politiskajām prioritātēm ir Eiropas zaļais kurss, kura mērķis ir sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Eiropas Komisija ir atzinusi, ka, lai šo mērķi sasniegtu, nepieciešams veicināt arī atjaunojamo energoresursu izmantošanu (sk. Eiropas Komisijas paziņojumu - Eiropas zaļais kurss (COM/2019/640) - un Eiropas Komisijas paziņojuma - Pamatnostādnes par valsts atbalstu klimata, vides aizsardzības un enerģētikas pasākumiem (2022) (2022/C 80/01) - 1. punktu). Valsts atbalsta shēmas ir viens no veidiem, kādos tiek veicināta atjaunojamo energoresursu izmantošana (sk.: Rusche T. M. EU Renewable Electricity Law and Policy. From National Targets to a Common Market. Cambridge University Press, 2015, pp. 3-4). Arī Komisijas lēmumā norādīts, ka Latvijā ieviestās atbalsta shēmas mērķis ir veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un augstas efektivitātes koģenerācijas izvēršanu (sk. Komisijas lēmuma 4. punktu). Tādējādi, apsverot iespējamos alternatīvos leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekļus, kā arī vērtējot pamattiesību ierobežojuma atbilstību leģitīmajam mērķim, Spriedumā bija jāņem vērā tie mērķi, kuru dēļ piešķirtas tiesības obligātā iepirkuma ietvaros pārdot elektroenerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem. Lai izvērtētu, vai komersanta brīdināšana par iespējamu obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un valsts atbalsta atmaksu ir atzīstama par leģitīmā mērķa sasniegšanai vienlīdz efektīvu, bet personas pamattiesības saudzējošāku līdzekli, Satversmes tiesai bija jānoskaidro, vai elektroenerģijas gada pārskata iesniegšanai līdz 1. martam ir izšķiroša nozīme uzraudzības pār elektroenerģijas ražotāja atbilstību obligātā iepirkuma prasībām īstenošanā. Secīgi Satversmes tiesai bija jāpārbauda, vai apstrīdēto normu spēkā esības laikā bija kādi īpaši apstākļi, kuri liedza ieviest iepriekš spēkā bijušo un šobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu, kas paredz komersanta brīdināšanu, kā arī, vai komersantu brīdināšana neprasa nesamērīgi lielus resursus no valsts un sabiedrības. Jāpiebilst, ka Spriedumā pamatoti nav sniegta atbilde uz Ministru kabineta atbildes rakstā norādīto viedokli, ka šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums, kas paredz komersanta brīdināšanu par iespējamu obligātā iepirkuma tiesību atņemšanu, esot saistīts ar Elektroenerģijas tirgus likumā definētā vienotā tehnoloģiskā cikla ieviešanu un nepieciešamību komersantiem ieviest jaunu ziņošanas sistēmu. Minētais pamatojams ar to, ka, lai vērtētu, vai spēkā esošs un pamattiesības mazāk ierobežojošs tiesiskais regulējums ir uzskatāms par alternatīvu iepriekš pastāvējuša pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai, nav būtiski tas, kādu iemeslu dēļ tika mainīts tiesiskais regulējums, kas šobrīd ir personai labvēlīgāks. Būtiski ir tas, vai pastāvēja tādi alternatīvi līdzekļi, ar kuriem pamattiesības varēja ierobežot saudzējošākā veidā, proti, tas, vai apstrīdēto normu spēkā esības laikā varēja ieviest tādu tiesisko regulējumu, kas paredzētu komersantu brīdināšanu.