6. Article

Sprieduma 17.2. punktā norādīts: "Pēc Satversmes tiesas ieskata, Pieteikuma iesniedzēja prasa paredzēt citu procesuālu kārtību jeb priekšrocību gadījumā, kad pieļauts obligātā iepirkuma sistēmas uzraudzības noteikumu pārkāpums." Attiecībā uz Pieteikuma iesniedzējas situāciju minētajā Sprieduma punktā norādīts, ka "brīdinājums ļautu komersantam saņemt valsts atbalstu arī pēc obligātā iepirkuma sistēmas uzraudzības noteikumu pārkāpuma un dotu tam elektroenerģijas gada pārskata sagatavošanai un iesniegšanai ilgāku laiku nekā citiem komersantiem, kuri pārskatu iesnieguši noteiktajā termiņā". Nevaru nepiekrist tam, ka saudzējošāks pamattiesību ierobežošanas līdzeklis vispārīgi var tikt uzskatīts arī par priekšrocību. Tieši tādēļ, pēc mana ieskata, brīdinājuma nosūtīšanu komersantam var uzskatīt par personas pamattiesības saudzējošāku līdzekli, jo sevišķi ievērojot to, ka Satversmes tiesa jau ir atzinusi: pamattiesības var ierobežot saudzējošāk, ja noteikta tiesiska pienākuma izpilde tiek atlikta vai sadalīta termiņos (sk. Satversmes tiesas 2023. gada 17. februāra sprieduma lietā Nr. 2022-05-01 14.2. punktu) vai ja personas tiesībām iegūt informāciju tiek noteikta atšķirīga procesuālā kārtība (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-18-01 21. punktu), vai ja personu tiesības izveidot reliģisku savienību tiek īstenotas īsākā termiņā (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017-18-01 21.3.2. punktu), vai ja personai adresēta lēmuma pieņemšanai tiek noteikta atšķirīga procedūra, kas paredz individuāla vērtējuma sniegšanu katrā konkrētā gadījumā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada 4. novembra sprieduma lietā Nr. 2021-05-01 21. punktu). Tāpat jāņem vērā, ka lietas materiālos ir tolaik par nozari atbildīgās ministrijas - Ekonomikas ministrijas - 2022. gada 28. aprīļa vēstule, kura nosūtīta Administratīvajai apgabaltiesai un kurā ministrija skaidro, kādēļ atjaunota kārtība, atbilstoši kurai komersants par elektroenerģijas gada pārskata neiesniegšanu visupirms saņem brīdinājumu. Vēstulē norādīts, ka Ekonomikas ministrija grozījumu izstrādes gaitā ir vērtējusi visu obligātā iepirkuma sistēmas uzraudzības mehānismu kopumā, ņemot vērā dažādas smaguma pakāpes pārkāpumiem piemērojamās atbildības savstarpējo saskaņotību. Ministrija esot secinājusi, ka saistībā ar gada pārskata neiesniegšanu noteiktajā termiņā uzraudzības mērķus ir iespējams sasniegt, par šā veida pārkāpumu komersantam izsakot brīdinājumu, bet lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu pieņemot tad, ja komersants gada pārskatu neiesniedz divu mēnešu laikā pēc brīdinājuma saņemšanas (sk. lietas materiālu 4. sēj. 56.-58. lp.). Tādējādi arī attiecīgajā laika periodā atbildīgā ministrija brīdinājuma atjaunošanu ir saistījusi ar to, ka iepriekš pastāvējusī kārtība bija nesamērīga salīdzinājumā ar sekām, kādas izriet no citiem Noteikumos Nr. 560 paredzētajiem pārkāpumiem, kā arī ar to, ka obligātā iepirkuma uzraudzību var veikt vienlīdz efektīvi arī tad, ja pārskats tiek iesniegts pēc brīdinājuma saņemšanas. Īpaši jāņem vērā tas, ka Noteikumi Nr. 560 virknē gadījumu paredz un arī apstrīdēto normu spēkā esības laikā paredzēja, ka brīdinājums par iespējamo obligātā iepirkuma tiesību atņemšanu ražotājiem nosūtāms, piemēram, tad, ja elektrostacijā uzstādītā elektriskā jauda, kas pieslēgta sistēmas operatora tīklam, neatbilst līgumā ar publisko tirgotāju norādītajai jaudai, ja elektrostacijā uzstādītās mēraparātu vai mērlīdzekļu sistēmas kalibrācijas vai verifikācijas termiņi ir nokavēti līdz 10 dienām, ja elektrostacijas darbība neatbilst normatīvajiem aktiem, kas nosaka prasības elektrostaciju darbībai vides aizsardzības vai darba drošības jomā (sk. Noteikumu Nr. 560 43., 49. un 51. punktu redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim). Tas nozīmē, ka apstrīdēto normu spēkā esības laikā brīdinājuma nosūtīšanas sistēma obligātā iepirkuma tiesību izmantošanas uzraudzības īstenošanai jau bija izveidota un tika īstenota dažādu tādu pārkāpumu gadījumos, kuri citstarp var būt saistīti ar valsts atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu un reālu nepamatotu izmaksu radīšanu elektroenerģijas galapatērētājiem. Noteikumu Nr. 560 41. punkts šobrīd spēkā esošajā redakcijā paredz brīdinājuma nosūtīšanu komersantam. Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumu Nr. 177 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumos Nr. 560 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību"" (turpmāk - Noteikumu grozījumi) anotācijā norādīti vairāki problēmjautājumi, kas ar Noteikumu grozījumiem ir risināti, tostarp vienotā tehnoloģiskā cikla princips; elektrostaciju pārkompensācijas novēršana; valsts atbalsta vai tā izmaksas apturēšana; nepamatoti vai nelikumīgi saņemta valsts atbalsta atgūšana (sk.: https://tapportals.mk.gov.lv). Saistībā ar valsts atbalsta vai tā izmaksas apturēšanu anotācijā norādīts uz atšķirīgām tiesiskajām sekām, kas paredzētas par dažādiem komersantu pieļautajiem pārkāpumiem. Ņemot vērā minēto, saprotams, ka ar Noteikumu grozījumiem atjaunotā kārtība, kas paredz brīdinājuma izteikšanu komersantam tad, ja tas nokavējis elektroenerģijas gada pārskata iesniegšanas termiņu, ir saistīta ar normu izdevēja veiktiem samērīguma apsvērumiem. Proti, tika secināts, ka obligātā iepirkuma uzraudzību vienlīdz efektīvi var veikt arī tad, ja komersants, kas nav noteiktajā termiņā iesniedzis elektroenerģijas gada pārskatu, tiek brīdināts par iespējamo obligātā iepirkuma tiesību atņemšanu un valsts atbalsta atmaksu. Ievērojot to, ka valstī jau pastāvēja un pastāv brīdinājumu nosūtīšanas sistēma obligātā iepirkuma tiesību izmantošanas uzraudzības īstenošanai, nevar atzīt, ka brīdinājuma nosūtīšana komersantam, kas nav iesniedzis elektroenerģijas gada pārskatu Noteikumos Nr. 560 paredzētajā termiņā, prasītu no valsts un sabiedrības nesamērīgi lielu ieguldījumu, jo sevišķi ņemot vērā to, ka brīdināšanas sistēma tika attiecināta arī uz citiem, ar obligātā iepirkuma sistēmu pēc būtības nesavienojamiem pārkāpumiem.