8. Article

Nepiekrītu tam, ka Spriedumā ārpus samērojamo interešu svaru kausiem ir palikušas sabiedrības intereses klimata jomā, kurām kalpo arī atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai izveidotā obligātā iepirkuma sistēma. Samērojot sabiedrības un komersanta intereses, Sprieduma 18. punktā norādīts, ka "pienākums iesniegt elektroenerģijas gada pārskatu pastāvēja gan laikā, kad Pieteikuma iesniedzējai tika piešķirtas tiesības pārdot hidroelektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, gan laikā, kad Eiropas Komisija vērtēja Latvijas īstenotās valsts atbalsta shēmas saderību ar iekšējo tirgu. Tādējādi pienākums iesniegt elektroenerģijas gada pārskatu nav jauna, iepriekš nebijusi prasība, kurai komersantam būtu īpaši jāpielāgojas." Tomēr tajā laikā tiesību normas paredzēja ne vien komersanta pienākumu iesniegt elektroenerģijas gada pārskatu, bet arī komersanta brīdināšanu pirms iespējamās obligātā iepirkuma tiesību atcelšanas un valsts atbalsta atmaksas pienākuma uzlikšanas. Tāpat Spriedumā nav vērtēts tas, ko norādījusi lietā pieaicinātā persona, kas izdevusi Ministru kabinetu pilnvarojošās normas, - Saeima -, proti, tā norādījusi, ka apstrīdētās normas esot izdotas, nepareizi izprotot likumdevēja doto pilnvarojumu, un ka tās nesaskanot ar iepriekš pastāvējušo kārtību, kas bijusi atbilstoša labas pārvaldības principam. Valstij ir jāprasa, lai komersants rīkotos kā rūpīgs saimnieks, taču valsts nedrīkst aizmirst, ka arī tai pašai ir jāievēro labas pārvaldības princips, sadarbojoties ar personu, jo šī sadarbība izskatītās lietas kontekstā ilgtermiņā ir svarīga arī klimata mērķu sasniegšanai. Satversmes tiesas tiesnese A. Rodiņa Rīgā 2024. gada 24. oktobrī