52. Article

Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Rēzeknes pilsētas domes 2020. gada 5. novembra saistošie noteikumi Nr. 27 (prot. Nr. 108, 8. punkts, lēmums Nr. 1384) "Rēzeknes pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi". 53 Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītāja G. Puce Paskaidrojuma raksts Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības 06.12.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 31 "Rēzeknes valstspilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi" Paskaidrojuma raksta sadaļaNorādāmā informācija1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums 2023. gada 1. janvārī stājās spēkā Pašvaldību likums. Izpildot likuma pārejas noteikumu 6. punktu, pašvaldības domei jāizvērtē, vai uz likuma "Par pašvaldībām" pamata izdotie saistošie noteikumi atbilst jaunajam regulējumam.Saistībā ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības reorganizāciju un strukturālajām izmaiņām, no 2023. gada 1. decembra tika izveidota iestāde "Pašvaldības policija", bet no 2024. gada 1. marta no pašvaldības Centrālās administrācijas struktūrvienībām tika izslēgta "Administratīvā inspekcija". Šo izmaiņu dēļ saistošajos noteikumos nepieciešams veikt grozījumus, precizējot atbildīgo uzraudzības un kontroles iestādi. Grozījumu mērķis nav radikāli mainīt esošo regulējumu, bet gan pilnveidot un pielāgot to jaunajām prasībām. Ņemot vērā gan minētās izmaiņas, gan atkritumu apsaimniekošanas normatīvo aktu jaunākās prasības, Rēzeknes pilsētas domes 2020. gada 5. novembra saistošie noteikumi Nr. 27 "Rēzeknes pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi" šobrīd neatbilst spēkā esošajam regulējumam. Tādēļ nepieciešams izstrādāt jaunus noteikumus, ņemot vērā esošās kārtības uzlabošanu. Jaunajā regulējumā mērķi, piemēram, atkritumu samazināšana un vides aizsardzība, ir pārstrādāti, uzsverot pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanu un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanu. Jaunajās redakcijās ir iekļautas paplašinātas sadaļas, kas detalizē bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanu un kompostēšanas kārtību, kā arī precīzāk izklāstīti noteikumi par liela izmēra atkritumu un mājsaimniecībā radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanu. Saistošie noteikumi nosaka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtību Rēzeknes valstspilsētas administratīvajā teritorijā, tostarp prasības attiecībā uz sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, uzglabāšanu, apglabāšanu un maksājumu veikšanu. Noteikumi arī precizē iesaistīto personu pienākumus un tiesības, atbildību par pārkāpumiem un teritorijas sadalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās. Rēzeknes valstspilsētas administratīvajā teritorijā savāktie sadzīves atkritumi tiek nogādāti cieto sadzīves atkritumu poligona "Križevnieki", kas ir speciāli ierīkota un aprīkota atkritumu apglabāšanas vieta Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, kurā tiek nodrošināti normatīvajos aktos noteiktie vides aizsardzības pasākumi, tajā skaitā tiek veikta sadzīves atkritumu sagatavošana apglabāšanai un atkritumu apglabāšana. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 301 "Par atkritumu apsaimniekošanas reģioniem" Rēzeknes valstspilsētas administratīvajā teritorijā iekļaujas Latgales atkritumu apsaimniekošanas reģionā. Atbilstoši AAL 18. panta trešajā daļā noteiktajam, vairākām pašvaldībām savstarpēji vienojoties, pastāv iespēja noteikt kopīgu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonu, kurā ietilpst vairāku viena atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldību administratīvās teritorijas. Visa Rēzeknes valstspilsētas administratīvā teritorija ir viena sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zona. Rēzeknes valstspilsētas administratīvā teritorija ietilpst kopīga sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zona ar Rēzeknes novada un Ludzas novada: Kārsavas pilsētas, Mērdzenes, Malnavas, Salnavas, Mežvidu, Goliševas, Ciblas, Blontu, Pušmucovas, Zvirgzdenes, Līdumnieku pagastu administratīvajām teritorijām. Pašvaldību likuma 4. panta 1. daļas 1. punkts nosaka, ka pašvaldības pienākums ir organizēt iedzīvotājiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus neatkarīgi no īpašuma veida. Saskaņā ar 4. panta 3. daļu, pašvaldība atbild par šo autonomo funkciju izpildi. Pašvaldību likuma 44. panta 1. un 2. daļa nosaka, ka dome, lai nodrošinātu pašvaldības funkciju izpildi, izdod saistošos noteikumus, pamatojoties uz likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzēto pilnvarojumu. Savukārt AAL 8. panta 1. daļas 3. punkts paredz, ka pašvaldībai jānosaka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonas, kā arī jānosaka prasības par atkritumu savākšanas biežumu un citiem atkritumu apsaimniekošanas aspektiem, tostarp liela izmēra un bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. AAL 15. panta 3. daļa ļauj pašvaldībai noteikt citus atkritumu savākšanas veidus, ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot likuma prasības. Ministru kabineta noteikumu Nr. 301 pielikumā noteikts, ka Rēzeknes valstspilsēta ietilpst Latgales atkritumu apsaimniekošanas reģionā. Jaunie noteikumi fokusējas uz esošās kārtības uzlabošanu, nevis būtisku jauna regulējuma ieviešanu. Piemēram, ir precizēta terminoloģija, īpaši attiecībā uz Ministru kabineta noteikumos Nr. 302 definēto "liela izmēra atkritumu" klasifikāciju, kā arī, atbilstoši Augstākās tiesas 2020. gada 4. novembra sprieduma Nr. SKA-412/2020 (A420211517) tēzei, precizēts jēdziens "publiskā ārtelpa", nosakot, ka tā ir neatkarīgi no īpašuma publiskas vai privātas piederības publiskai lietošanai nodotā sabiedrībai pieejamā teritorija. Tas atbilst arī Ministru kabineta noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 2.21. punktā noteiktajam, ka publiskā ārtelpa ir sabiedrībai pieejama teritorija un telpa, ko veido ielas, bulvāri, laukumi, parki, dārzi, skvēri, pagalmi, krastmalas, pasāžas, promenādes un citas vietas, kas nodotas publiskai lietošanai neatkarīgi no to īpašuma piederības. Noteikumos paredzēta nekustamā īpašuma īpašnieka atbildība par sīko sadzīves atkritumu, nokritušo koku, zaru, lapu un nopļautās zāles nenovākšanu no īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošā zemesgabala, kā arī no īpašumam piegulošās publiskā lietošanā nodotās pašvaldības teritorijas. Īpašniekam ir atbildība arī gadījumos, kad faktisko piesārņotāju, kuram būtu jāuzņemas pienākums nodot nelikumīgi izvietotos atkritumus apsaimniekotājam, noteikt ir sarežģīti vai pat neiespējami. Ja ir noskaidrots, kurš ir attiecīgo atkritumu radītājs, atbildība par to nodošanu apsaimniekotājam gulstas uz šo personu, nevis zemes īpašnieku. Atbildība par nelikumīgi novietotiem atkritumiem īpašumā ir atkarīga no tā, vai ir zināms to patiesais radītājs. AAL 15. panta ceturtās daļas mērķis nav piesārņotāja meklēšana un sodīšana, bet gan vides, cilvēku dzīvības un veselības aizsardzība (sk. Augstākās tiesas 29.09.2020. spriedums Nr. SKA-631/2020 (A420160218)).