12. Article

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu). Ministru kabinets norāda, ka apstrīdētajā normā noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir citu cilvēku tiesību aizsardzība. Pirmkārt, tiekot aizsargātas visu dzīvojamās mājas īpašnieku kopuma un katra atsevišķā dzīvokļa īpašnieka tiesības uz īpašumu, proti, tiesības saņemt pakalpojumu un norēķināties par faktiski individuālajām vajadzībām patērēto ūdens daudzumu atbilstoši katrā atsevišķajā dzīvokļa īpašumā patērētajam. Otrkārt, tiekot nodrošinātas arī trešo personu - ūdensapgādes pakalpojumu sniedzēju - tiesības saņemt maksu par sniegto pakalpojumu. Arī Pieteikuma iesniedzējs piekrīt tam, ka pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis: citu cilvēku - dzīvokļu īpašnieku, kuri laikus iesnieguši informāciju par Rādījumiem - tiesību aizsardzība. Saskaņā ar Norēķinu par pakalpojumiem kārtības noteikumu 18.1 punktu ūdens patēriņa starpība ir starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja (komercuzskaites mēraparāta) rādījumu un atsevišķajos īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu. Ekonomikas ministrija norādījusi, ka galvenie ūdens patēriņa starpības veidošanās cēloņi ir gan tādi, kas saistīti ar informācijas par Rādījumiem iesniegšanu, piemēram, uzrādīti mazāki Rādījumi, nekā tie ir patiesībā, gan arī tādi, kas nav saistīti ar kādas konkrētas personas rīcību, piemēram, avārijas, remontdarbos noplūdinātais un koplietošanas vajadzībām patērētais ūdens daudzums (sk.: Ekonomikas ministrija. Ūdens patēriņa starpība. Pieejams: em.gov.lv). Arī Namu pārvaldnieks ir norādījis uz vairākiem jau minētajiem ūdens patēriņa starpības rašanās cēloņiem tā apsaimniekošanā esošajās mājās, un tie, piemēram, nenolasīti vai nepareizi nolasīti dzīvokļu īpašumos esošie Rādījumi, laika gaitā neesot mainījušies. Secināms, ka ūdens patēriņa starpības rašanās cēloņi var būt saistīti gan ar atsevišķa dzīvokļa īpašnieka darbību vai bezdarbību, tostarp Norēķinu par pakalpojumiem kārtības noteikumu 27. punktā minētā pienākuma iesniegt informāciju par Rādījumiem nepildīšanu, gan arī ar tādiem apstākļiem, piemēram, avāriju vai remontdarbiem, kas nav saistīti ar kāda dzīvokļa īpašnieka rīcību. Apstrīdētā norma paredz, ka personai, kas nav iesniegusi informāciju par Rādījumiem vismaz trīs mēnešu pēc kārtas, ir jāsedz ūdens patēriņa starpība jebkurā gadījumā neatkarīgi no tā, kādu apstākļu dēļ šī starpība kopumā attiecīgajā laikposmā ir veidojusies. Tomēr jāņem vērā, ka arī informācijas par Rādījumiem neiesniegšana ir viens no apstākļiem, kas ietekmē ūdens patēriņa starpības rašanos. Lai gan šī starpība var būt atšķirīga atkarībā no tā, vai bijuši arī citi ūdens patēriņu ietekmējoši apstākļi, pilnīgi precīzi noteikt attiecīgajā dzīvoklī patērēto ūdens daudzumu nav iespējams, ja persona nav iesniegusi informāciju par Rādījumiem. Arī Pirmo grozījumu noteikumu, ar kuriem pieņemta apstrīdētā norma, anotācijā kā Norēķinu par pakalpojumiem kārtības noteikumu grozīšanas mērķis norādīta nepieciešamība novērst tādu visai bieži konstatētu situāciju, ka papildus dzīvokļa īpašumā faktiski patērētajam ūdens daudzumam tiek noteikta nesamērīgi liela ūdens patēriņa starpība. Tātad Ministru kabinets bija identificējis iemeslus, kas šo starpību var izraisīt, un iekļāvis Norēķinu par pakalpojumiem kārtības noteikumos apstrīdēto normu. Līdz ar to secināms, ka apstrīdētā norma ir vērsta uz to, lai ūdens patēriņa starpību visupirms segtu personas, kuras šīs starpības rašanos varētu būt ietekmējušas ar to, ka nav sniegušas informāciju par Rādījumiem vismaz trīs mēnešus pēc kārtas, nevis tās personas, kuras ir ievērojušas tām uzliktos pienākumus. Secīgi apstrīdētā norma ir vērsta arī uz to, lai ūdensapgādes pakalpojumu sniedzējs saņemtu visu samaksu par sniegto pakalpojumu arī tad, kad veidojas ūdens patēriņa starpība. Tāpat apstrīdētā norma sekmē to, ka regulāri un laikus tiek iesniegta informācija par Rādījumiem, un arī tas kopumā palīdz novērst vai vismaz samazināt ūdens patēriņa starpību. Tādējādi apstrīdētajā normā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - citu cilvēku tiesību aizsardzība.