6. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka apstrīdētā norma daļēji neatbilst Satversmes 105. pantam. Tieslietu ministrija pievienojas Ministru kabineta atbildes rakstā norādītajiem apsvērumiem par to, ka apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu, tam ir leģitīms mērķis - citu cilvēku (gan pakalpojuma sniedzēja, gan citu dzīvokļu īpašnieku) tiesību aizsardzība - un ka šāds ierobežojums ir piemērots un nepieciešams leģitīmā mērķa sasniegšanai. Dzīvokļu īpašnieki kopumā esot atbildīgi par ūdensapgādes sistēmas stāvokli dzīvojamā mājā, taču atsevišķos gadījumos samaksa par ūdens zudumiem, kas saistīti ar avāriju vai remontdarbiem, varēja tikt sadalīta tikai starp dažiem dzīvokļu īpašniekiem (vai pat attiecināta uz vienu dzīvokļa īpašnieku). Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105. pantam tiktāl, ciktāl atsevišķos gadījumos dzīvokļa īpašniekam bija jāapmaksā ūdens patēriņa starpība, kurā ierēķināta arī visa tā ūdens zuduma daļa, kas radusies avārijas vai remonta rezultātā, lai gan par dzīvojamās mājas ūdensapgādes sistēmas tehnisko stāvokli ir atbildīgi visi dzīvokļu īpašnieki kopumā. Proti, pirmšķietami dzīvokļa īpašnieka pienākums segt arī to ūdens patēriņa starpību, kura nav saistīta ar viņa negodprātīgu rīcību, turklāt segt to neierobežotā apmērā, neesot samērīgs.