8. Article

Pieaicinātā persona - SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (turpmāk - Namu pārvaldnieks) - norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. pantam. 8.1. Norēķinu par pakalpojumiem kārtības noteikumi attiecoties uz dzīvokļu īpašnieku nepārņemtajām dzīvojamām mājām, proti, mājām, kuru pārvaldnieks nav dzīvokļu īpašnieku pilnvarots un var nezināt patieso faktiski mājā dzīvojošo personu skaitu. Apstrīdētās normas pieņemšanas brīdī neesot bijusi noteikta kārtība, kādā tiek fiksēts dzīvoklī faktiski dzīvojošo personu skaits un tā izmaiņas. Šādas kārtības noteikšana joprojām esot problemātiska, jo dzīvokļos faktiski dzīvojošo personu skaita noteikšana praksē esot saistīta ne tikai ar fizisko personu datu apstrādi, bet arī ar iedzīvotāju vēlmi sadarboties. Par alternatīvu un personas tiesības mazāk ierobežojošu esot uzskatāma iespēja noteiktos gadījumos aprēķinos izmantot dzīvokļos deklarēto personu skaitu. Tomēr dzīvokļos deklarēto personu skaits nereti atšķiroties no tajos faktiski dzīvojošo personu skaita. 8.2. Izpratne par galvenajiem ūdens patēriņa starpības rašanās cēloņiem daudzdzīvokļu mājās kļūstot pilnīgāka, un arī šo cēloņu noteikšanas un novēršanas iespējas laika gaitā mainoties. Līdz ar to tiekot pilnveidoti arī šo jomu reglamentējošie ārējie normatīvie tiesību akti. Ūdens patēriņa starpības veidošanos ietekmējot daudzi faktori: atšķirīgos datumos nolasīti Rādījumi, neprecīzi norādīti Rādījumi, novecojoši iekšējie ūdensapgādes tīkli, klientu negodprātīgas darbības ar skaitītājiem, atšķirīga skaitītāju precizitātes klase, mehāniski aizsērējuši skaitītāji. Tomēr Namu pārvaldnieks esot konstatējis, ka galvenie ūdens patēriņa starpības rašanās cēloņi tā apsaimniekošanā esošajās mājās laika gaitā nav mainījušies un ir šādi: dzīvokļu īpašumos nenolasīti vai nepareizi nolasīti Rādījumi; zemas precizitātes ūdens patēriņa skaitītāju lietošana; atsevišķos gadījumos - ūdens zudumi aukstā un karstā ūdens apakšējās sadales sistēmā; atsevišķos gadījumos - bojātu skaitītāju lietošana vai skaitītāju ietekmēšana ar magnētiskām vai elektromagnētiskām ierīcēm. 8.3. Attiecībā uz apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 105. pantam Namu pārvaldnieks pievienojas Ministru kabineta atbildes rakstā paustajam viedoklim. Papildus Namu pārvaldnieks norāda, ka dzīvojamā mājā radušās ūdens patēriņa starpības sadale atbilstoši dzīvokļu īpašumu skaitam ir taisnīgākais ūdens patēriņa starpības aprēķināšanas veids. Tomēr tas attiecoties tikai uz tiem gadījumiem, kad visi dzīvokļu īpašnieki godprātīgi un savlaicīgi veic savus pienākumus saistībā ar ūdens patēriņa skaitītāju verificēšanu, Rādījumu nolasīšanu un iesniegšanu vai kad visos dzīvokļos ir uzstādīti ūdens patēriņa skaitītāji ar elektronisku datu attālinātas nolasīšanas sistēmu, lai vienlaikus varētu tikt nolasīti Rādījumi gan dzīvokļos, gan pie mājas ievada. Ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem neizpilda savu pienākumu, tad viņa rīcība ietekmējot gan citu dzīvokļu īpašnieku, gan arī pakalpojuma sniedzēja intereses un līdzsvars starp tām vairs neesot iespējams. Vairāki apsvērumi norādot uz to, ka apstrīdētā norma ir samērīga. Tās ietekmēto personu skaits esot, cik vien tas iespējams, mazs, un tā neesot piemērojama tad, ja persona pilda tai uzliktos pienākumus. Informācijas par Rādījumiem regulāra iesniegšana un arī atbilstoša ūdens patēriņa skaitītāja uzstādīšana un verificēšana neprasot no dzīvokļa īpašnieka nesamērīgas pūles vai lielus finanšu resursus. Apstrīdētās normas piemērošana bijusi iespējama tikai tajos gadījumos, kad persona nav izmantojusi arī citus tiesību normās paredzētos instrumentus, piemēram, Norēķinu par pakalpojumiem kārtības noteikumu 29. punktā paredzētās tiesības. Personas bezdarbība, proti, informācijas par Rādījumiem neiesniegšana, radot citu dzīvokļu īpašnieku tiesību aizskārumu. Šādā situācijā neesot pamata apgalvojumam, ka citu dzīvokļu īpašnieku tiesību aizskārums būtu ievērojami mazāks nekā konkrētā indivīda tiesību aizskārums, ja attiecībā uz viņu tiek piemērota apstrīdētā norma. Turklāt Namu pārvaldnieks vērš uzmanību uz to, ka no pieteikuma neizrietot un neesot skaidri secināms tas, ka jaunais tiesiskais regulējums, kas stājās spēkā 2019. gada 22. novembrī, būtu atbilstošāks un leģitīmo mērķi sasniegtu efektīvāk.