2. Article

Tiesības uz advokāta palīdzību ir personas brīvība, kas nozīmē brīvību izvēlēties sev advokātu, saņemt tā palīdzību un ar advokāta īpašajām juridiskajām zināšanām un prasmēm izmantot personai pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus visefektīvākajā veidā personas tiesību aizsardzībai. Persona īsteno tiesību uz advokātu ar uzdevuma došanu advokātam rīkoties personas vārdā un vietā. Tā kā persona rīkojas savas brīvības (privātautonomijas) ietvaros, tā uzdevumu advokātam dod ar līgumu. Līgums regulē advokāta un personas savstarpējās attiecības iekšēji. Uzdevuma saņemšanu ārēji advokāts atklāj, piemēram, ar pilnvaru (Latvijā - arī ar orderi), ko uzrāda attiecīgās iestādēs, kārtojot uzdevuma izpildei vajadzīgos jautājumus. Tiesības uz advokātu ir gan personas brīvība, kuru attiecīgā pamattiesība aizsargā, gan arī no otras puses - valsts pozitīvs pienākums noteiktos gadījumos tiesības uz advokātu nodrošināt, piemēram, personām, kurām šī izvēles brīvība ir būtiski ierobežota (piemēram, trūcīgam, nepilngadīgam vai personai, kurai ir garīga rakstura traucējumi). Protams, ka tiesības uz advokāta palīdzību garantē arī personai tiesības uz taisnīgu tiesu, sekmē to pilnvērtīgu un efektīvu izmantošanu.