4. Article

Tiesības uz advokāta palīdzību nav absolūtas; tās var pakļaut noteiktiem ierobežojumiem, ciktāl tie noteikti ar likumu vai uz likuma pamata, ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā un ir samērīgi. Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma kalpo pie administratīvās atbildības saucamās personas personiskai sasaistei ar administratīvā pārkāpuma lietu, personiskai dalībai šādā lietā, nodrošinot demokrātiskas valsts funkcionēšanu (sprieduma 11.1.punkts). Piekrītu, ka pie administratīvās atbildības saucamas personas tiesiskais statuss ir īpašs personisks statuss, to nevar nodot/cedēt tālāk citai personai. Tas arī atspoguļojas Administratīvās atbildības likuma 40.panta otrās daļas 2.teikuma tekstā, ka pie atbildības saucamā persona savus pienākumus izpilda personiski tiktāl, ciktāl administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros nepieciešama personiska pienākumu izpilde. Taču sūdzības iesniegšana par iestādes lēmumu nav personiska pienākuma izpilde. Tā ir tiesība, bet ne pienākums. Sūdzības iesniegšana par iestādes lēmumu nav pienākuma izpilde, bet gan procesuālas tiesības - tiesību aizsardzības līdzekļa - izmantošana. Šāda procesuāla tiesība piemīt tikai pie administratīvās atbildības saucamai personai, bet tās izmantošanā tā var izmantot aizstāvi. Aizstāvis, kurš rīkojas personas uzdevumā kā tās advokāts, ir tiesīgs gan aizvietot šo personu viņai piešķirto procesuālo tiesību izmantošanā, gan izmantot pašam aizstāvim tieši piešķirtās tiesības (ja tādas likumi noteikuši). Tiesības pārsūdzēt lēmumus ir tādas pat procesuālas tiesības, kā tiesības iesniegt iesniegumus par pierādījumiem (pievienošanu, izprasīšanu), izvaicāt lieciniekus utt. Šādu tiesību esība neliedz tiesai pieprasīt pie administratīvās atbildības saucamās personas personisku dalību mutvārdu tiesas sēdē, ja tas nepieciešams. Tātad, ja pie administratīvās atbildības saucamā persona ir izlēmusi, ka tā izmantos tiesību aizsardzības līdzekli (sūdzību tiesai), tad tā var uzdot tālāko procesuālo darbību veikšanu advokātam, un nav nedz objektīvi, nedz saprātīgi tieši sūdzības parakstīšanu likumdevējam liegt advokātam īstenot. Kā liecina lietā esošo pieteikuma iesniedzēju dzīves gadījumi, kā arī citās administratīvo pārkāpumu lietās taisītie tiesu nolēmumi, tiesību uz advokāta palīdzību ierobežošana sūdzības parakstīšanā galu galā ir radījusi tikai pārsūdzības tiesību liegšanu pašai pie administratīvās atbildības saucamai personai. Apstrīdētās normas dēļ personas dotā uzdevuma ietvaros advokāta parakstīta sūdzība tiesai nav tikusi pieņemta, procesuālo trūkumu nav bijis iespējams novērst likumā noteiktā ierobežotā termiņa dēļ, kā rezultātā personas ir palikušas bez tiesību aizsardzības līdzekļa. Apstrīdētajai normai nav pie administratīvās atbildības saucamās personas personiskās dalības nodrošināšanas mērķa, turklāt, kā norādījusi lietā pati Saeima kā normas izdevēja, tā nav vēlējusies nemaz šādu ierobežojumu noteikt.