14. Article

Vērtējot pamattiesību ierobežojuma satversmību, visupirms jāpārbauda, vai ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu un tādā likumdošanas procesā, kas atbilst labas likumdošanas principam. Saeima 2016. gada 11. februārī pieņēma Tiesu ekspertu likumu, kura 6. panta trešās daļas 5. punkts noteica aizliegumu būt par tiesu eksperta kandidātu personai, kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Likums izsludināts 2016. gada 1. martā oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 42 un stājās spēkā 2016. gada 15. martā. Grozījumus, ar kuriem Tiesu ekspertu likuma 6. panta trešās daļas 5. punkts pēc vārda "kriminālprocess" papildināts ar vārdiem "par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu", Saeima pieņēmusi 2024. gada 29. februārī, tie izsludināti 2024. gada 1. martā oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" Nr. 44A un stājās spēkā 2024. gada 2. martā. Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas nav izteikuši iebildumus par apstrīdētā regulējuma pieņemšanas un izsludināšanas kārtību, un arī Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka tas ir pieņemts un izsludināts Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā, ir pieejams atbilstoši normatīvo aktu prasībām un pietiekami skaidri formulēts, lai persona varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tā piemērošanas sekas. Savukārt jautājums par to, vai likumdevējs likumprojekta izstrādes procesā atbilstoši labas likumdošanas principam ir vērtējis to apstākli, ka ierobežojums ir noteikts uz mūžu, pēc būtības ir saistīts ar jautājumu par to, vai likumdevējs, pieņemot apstrīdēto regulējumu, ir ievērojis samērīguma principu. Tādējādi attiecīgos apsvērumus Satversmes tiesa pārbaudīs, vērtējot apstrīdētajā regulējumā ietvertā pamattiesību ierobežojuma samērīgumu. Līdz ar to apstrīdētajā regulējumā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu.