15. Article

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojumam jābūt noteiktam svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad. Saeima norāda, ka tiesu eksperti ir personas, kuras palīdz tiesai nonākt pie taisnīga un pareiza lietas iznākuma, un tiesu ekspertiem ir būtiska loma tiesiskuma nodrošināšanā. Tādēļ esot svarīgi, lai sabiedrība varētu būt pārliecināta, ka tiesu eksperti ne tikai profesionāli veic savus pienākumus, bet arī sekmē savas profesijas prestižu sabiedrībā un sabiedrības uzticēšanos gan tiesu ekspertiem, gan tiesu sistēmai kopumā. Ierobežojums esot noteikts tādēļ, lai persona, kuras rīcības kaitīguma pakāpe ir tik augsta, ka šī rīcība atbilst Krimināllikumā paredzēta noziedzīga nodarījuma sastāvam un turklāt ir veikta ar nodomu, nevarētu kaitēt tiesu ekspertīzes veikšanai un tiesu ekspertu, kā arī tiesas autoritātei. Tādējādi apstrīdētās normas leģitīmais mērķis esot demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība. Tam piekrīt arī Pieteikuma iesniedzējs. Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 116. pantu eksperts ir ar lietu izskatīšanu tiesā saistīta persona, kas veic ekspertīzi, izpildot tiesneša un tiesas lēmumus. Tiesu ekspertīze ir nozīmīga tiesas procesa daļa, ja tiesai pašai nav speciālo zināšanu par kādu lietā būtisku jautājumu. Tādējādi tiesu eksperti savas profesionālās darbības ietvaros sekmē tiesu varas īstenošanu. Tiesu eksperts savus profesionālos pienākumus veic kriminālprocesa, civilprocesa, administratīvā procesa, administratīvā pārkāpuma procesa un Satversmes tiesas procesa ietvaros, pamatojoties uz lēmumu par ekspertīzes noteikšanu. Tiesu eksperta atzinums ir viens no pierādīšanas līdzekļiem, ko tiesa izmanto, lai nonāktu pie taisnīga un pareiza lietas iznākuma (sal.: Senāta 2023. gada spriedums lietā Nr. SKA-[A]/2023). Turklāt saskaņā ar Kriminālprocesa likumu tiesu eksperts savus pienākumus veic arī pirmstiesas izmeklēšanā, pamatojoties uz procesa virzītāja doto uzdevumu (sk. Kriminālprocesa likuma 193. pantu). Tādējādi tiesu eksperta atzinumam kā vienam no pierādīšanas līdzekļiem ir nozīme arī pirmstiesas izmeklēšanā, jo tas palīdz izdarīt secinājumus par personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sekmē krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulēšanu. Tiesu ekspertu likuma 6. panta pirmās daļas 4. punktā tiesu ekspertiem ir noteikta prasība pēc nevainojamas reputācijas. Reputācija ir sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par personu, un viens no nevainojamas reputācijas būtiskākajiem aspektiem ir sabiedrības cieņa un uzticēšanās (sal.: Satversmes tiesas 2022. gada 15. decembra sprieduma lietā Nr. 2021-41-01 18.2. punkts). Jēdziens "nevainojama reputācija" ir interpretējams kopsakarā ar citām Tiesu ekspertu likuma normām. Tiesu ekspertu likuma 6. panta trešajā daļā noteikti vairāki ierobežojumi, kuri nav savienojami ar darbošanos tiesu eksperta profesijā. Likumdevējs ir uzskatījis, ka par tādas personas reputāciju, kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata, var būt šaubas un šādas personas darbošanās tiesu eksperta profesijā apdraudētu sabiedrības uzticēšanos tiesu ekspertiem un tiesas spriešanas procesam. Tas, ka konkrētā tiesas procesā iesaistītās personas uzticas tiesu ekspertam, ir būtiski, jo šī uzticēšanās nodrošina sadarbību ar tiesu ekspertu. Ja procesa virzītājs vai tiesa kā pierādījumu lietā izmanto tāda tiesu eksperta, par kura reputāciju nav šaubu, atzinumu, tiek sekmēts efektīvs pirmstiesas izmeklēšanas un tiesas process un taisnīga lietas izskatīšana. Tādā veidā tiek nodrošināta personai Satversmes 92. pantā noteikto tiesību uz taisnīgu tiesu aizsardzība. Tātad ar apstrīdēto regulējumu tiek nodrošināta citu personu tiesību aizsardzība. Svarīga ir arī visas sabiedrības uzticēšanās tiesu ekspertiem. Lai gan tiesu eksperti paši neīsteno tiesas spriešanas funkciju, uzticēšanās viņiem ir cieši saistīta ar uzticēšanos tiesas spriešanas procesam kopumā. Sabiedrības uzticēšanās tiesu varai ir demokrātiskas tiesiskas valsts, kā arī atklātas, taisnīgas un harmoniskas sabiedrības elements. Tikai tad, ja tiesu vara bauda sabiedrības uzticēšanos, ir iespējams pilnvērtīgi īstenot tiesas spriešanas funkciju (sal.: Satversmes tiesas 2022. gada 15. decembra sprieduma lietā Nr. 2021-41-01 15. punkts). Uzticēšanās tiesu varai ir nesaraujami saistīta ar uzticēšanos valsts varai. Tādējādi ar apstrīdēto regulējumu sekmējot uzticēšanos tiesu varai, tiek nodrošināta arī demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība. Līdz ar to pamattiesību ierobežojums ir noteikts, lai aizsargātu citu personu tiesības un demokrātisku valsts iekārtu.