19. Article

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku, lietās, kas ierosinātas pēc tiesas pieteikuma, Satversmes tiesai jānoskaidro, kāda ietekme uz attiecīgo lietu būs tās spriedumam. Vienlaikus Satversmes tiesai jāgādā arī par to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku, neradītu jaunus Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumus, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2020-36-01 21. punktu). 19.1. Ja apstrīdētā norma redakcijā, kas ir spēkā no 2024. gada 2. marta, tiktu atzīta par spēkā neesošu no šā sprieduma publicēšanas dienas, varētu tikt apdraudēti tie leģitīmie mērķi, kuru aizsardzībai attiecībā uz personu, kura vēlas būt par tiesu ekspertu, ir noteikti ierobežojumi, jo tādā gadījumā šajā normā ietvertais aizliegums pilnībā zaudētu spēku un līdz ar to varētu tikt apdraudētas citu personu tiesības un demokrātiska valsts iekārta. Likumdevējam ir jānosaka jauns tiesiskais regulējums, izvēloties kādu no personas pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Tāpēc šajā gadījumā ir nepieciešams un pieļaujams tas, ka Satversmei neatbilstošā norma vēl kādu laiku paliek spēkā, lai likumdevējs varētu pieņemt jaunu tiesisko regulējumu. Tādējādi apstrīdētā norma redakcijā, kas ir spēkā no 2024. gada 2. marta, atzīstama par spēkā neesošu no 2025. gada 1. jūnija. 19.2. Pieteikuma iesniedzēja izskatīšanā esošā lietā celta prasība par tāda labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru persona tiktu resertificēta un tai tiktu atkārtoti piešķirtas tiesu eksperta tiesības, kā arī par nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu. Lemjot par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiek piemērotas materiālo tiesību normas, kas ir spēkā laikā, kad lieta tiek izskatīta tiesā (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019‑01‑01 25. punktu). Tātad, lai novērstu pieteicējas Pieteikuma iesniedzēja izskatīšanā esošajā administratīvajā lietā Nr. A420111221 pamattiesību aizskārumu, apstrīdētā norma redakcijā, kas ir spēkā no 2024. gada 2. marta, attiecībā uz viņu atzīstama par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža. Pieteikuma iesniedzējam ir minētajā administratīvajā lietā individuāli jāvērtē riski, kas saistīti ar attiecīgās personas darbošanos tiesu eksperta profesijā, un šai nolūkā tieši jāpiemēro Satversme un šajā spriedumā ietvertās atziņas. Satversmes tiesā nav saņemta informācija par citām administratīvajām lietām, kurās tiesai būtu jāpiemēro apstrīdētā norma redakcijā, kas ir spēkā no 2024. gada 2. marta. Taču nolūkā aizsargāt visu to personu pamattiesības, kurām šī norma varētu būt piemērota un kuras šā sprieduma spēkā stāšanās dienā varētu būt uzsākušas un turpina savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, apstrīdētā norma redakcijā, kas ir spēkā no 2024. gada 2. marta, atzīstama par spēkā neesošu no šo personu pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Savukārt, lemjot par nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu, Pieteikuma iesniedzējam jāvērtē, vai administratīvais akts, ar kuru personai atteikta resertifikācija un izbeigta tiesu eksperta sertifikāta darbība, ir prettiesisks. Lietas izspriešanai šajā daļā būtiska nozīme ir tām tiesību normām, ar kurām pamatots izdotais administratīvais akts (sk. Administratīvā procesa likuma 250. panta otro daļu). Tādēļ apstrīdētā norma, ciktāl tā attiecās uz personu, kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata, redakcijā, kas bija spēkā līdz 2024. gada 1. martam, atzīstama par spēkā neesošu no pieteicējas administratīvajā lietā Nr. A420111221 pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu, kā arī 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: