3. Article

Integrācija Saskaņā ar Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2022.–2023.gadam izvērtējuma rezultātiem līdz šim īstenotie pasākumi, kuru mērķis bija veicināt ārvalstu pilsoņu integrāciju sabiedrībā, kā arī mazināt aizspriedumus un sekmēt iedzīvotāju izpratni par sabiedrības daudzveidību, ir bijuši mērķim atbilstoši un lietderīgi. Visi virziena ietvaros īstenotie pasākumi (informācija un konsultācijas, valodu apmācība, integrācija un starpkultūru komunikācijas kursi u.c.) neapšaubāmi ir nepieciešami, turklāt to nozīme saistībā ar imigrācijas apjoma strauju kāpumu, ir ievērojami pieaugusi.70 Ļoti pozitīvi vērtēti pasākumi mazākumtautību kultūras atbalstam, tomēr kā problēma ir jāmin tas, ka mazākumtautību kultūra tiek asociēta pamatā tikai ar folkloras kopām, nepietiekama uzmanība veltīta laikmetīgās kultūras daudzveidībai. Nepietiekama uzmanība tiek pievērsta arī citām aktivitātēm, kas var saliedēt sabiedrību, piemēram, sportam. Papildus, lai gan kultūra un citas kopīgas aktivitātes neapšaubāmi var veidot tiltus un sapratni starp dažādām etniskajām grupām, intervētie norāda, ka problēmas, kas ir sabiedrības sašķeltības pamatā mūsdienu Latvijā, tas pēc būtības risināt nevar.71 Viena no galvenajām rekomendācijām Pamatnostādnēs noteikto mērķu īstenošanai ir: nepieciešams stabils un (ņemot vērā imigrācijas tendences) augošs finansējums Vienas pieturas aģentūras darbībai, kas garantētu prognozējamu pieejamību galvenajiem integrācijas pasākumiem (valodas un integrācijas kursi, konsultācijas, tulku pakalpojumi) trešo valstu pilsoņiem – vai nu no projektu līdzekļiem vai, kad šāds finansējuma avots nav pieejams, valsts budžeta. Visbeidzot, Ukrainas civiliedzīvotāji turpina saņemt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta centros visā Latvijā, kā arī saņemt bezmaksas konsultācijas vienotajā zvanu centrā "Palīdzība ukraiņiem Latvijā". Nākotnē ieteicams apsvērt iespēju arī atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem organizēt caur Vienas pieturas aģentūru. Tāpat ieteicams apsvērt galveno integrācijas pasākumu piedāvāšanu arī Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas pilsoņiem, kas varētu būt arī maksas pakalpojums (vai ar līdzmaksājumu).72 Rīcības virziena ietvaros tiks veicināta dažādu sabiedrības grupu savstarpējā sadarbība, uzticēšanās un solidaritāte, uzlabotas līdzdalības iespējas un mazināti aizspriedumi. 3.1. Veicināt Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu integrāciju sabiedrībā 2022.gadā tika izsniegtas 19 236 pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas, kas ir par 58% vairāk kā 2021.gadā.73 Savukārt kopējais 2022.gadā trešo valstu valstspiederīgajiem piešķirto tiesību uz nodarbinātību (gan uz vīzas (8 593), gan termiņuzturēšanās atļaujas pamata) skaits ir pieaudzis par 20,31% (2021.gadā – 16 400, 2022.gadā – 19 731).74 Savukārt patvēruma meklētāju skaits 2022.gadā ir nedaudz samazinājies – 546 (2021.gadā – 582), un ir mainījušās dominējošās patvēruma meklētāju izcelsmes valstis – visvairāk patvēruma meklētāji ieradušies no Krievijas – 120 (2021.gadā – 29), Afganistānas – 111 (2021.gadā – 71), Baltkrievijas – 65 (2021.gadā – 55), Irānas – 58 (2021.gadā – 7) un Irākas – 52 (2021.gadā – 347).75 Migrācijas procesus un to pārvaldību 2022.gadā būtiski ietekmēja notikumi, kas risinājās gan ārvalstīs saistībā ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā, gan Latvijā saistībā ar situāciju uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. 2022.gadā nedrošā situācija uz Latvijas un Baltkrievijas robežas turpinājās. Lielākā daļa migrantu bija no Irākas, Sīrijas un Afganistānas. Baltkrievijas varasiestādes apzināti nelika šķēršļus robežas šķērsošanai, lai vājinātu Eiropas Savienības robežu drošību un patvēruma sistēmas kapacitāti. Šāda rīcība tika raksturota kā hibrīdkara izvēršana pret Eiropas Savienību.76 2022.gada 29.aprīlī MK apstiprināja Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā77, 2022.gada 21.decembrī MK apstiprināja Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2023.gadam78, bet 2023.gada 23.decembrī MK apstiprināja Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2024.gadam79, kas nosaka valsts institūciju, pašvaldību un komersantu saskaņotu un nekavējošu rīcību, lai spētu uzņemt, izmitināt un nodrošināt sociālo atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri bēg no kara. KM sadarbībā ar SIF 2022.gadā nodrošināja latviešu valodas apguves pieejamību Ukrainas civiliedzīvotājiem, sniedza atbalstu NVO darbības atbalstam, bet 2023.gadā nodrošināja latviešu valodas apguves, kā arī kultūrorientācijas jeb integrācijas kursu pieejamību Ukrainas civiliedzīvotājiem. Savukārt sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru 2023.gadā tika nodrošinātas dienas un diennakts nometnes nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem. 2023.gada 16.–18.jūnijā biedrības "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS" organizētajā deliberatīvās demokrātijas pasākumā "Kā Latvijas sabiedrībai kļūt saliedētākai un pilsoniski aktīvākai?" par Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu integrāciju sabiedrībā tika izteikts šāds iedzīvotāju priekšlikums: "Kādai no institūcijām jākļūst par Latvijas jaunpienācēju integrācijas centru. Šim centram jānodrošina: 1) konsultācijas ārvalstniekiem par praktiskām problēmām un to risinājumiem. Konsultanti vai mentori var būt arī brīvprātīgie – piemēram, NVO, studenti, kuri grib praktizēt valodu, kultūras kolektīvi. Šiem konsultantiem ir jāpalīdz ārzemniekiem aizpildīt sarežģītās anketas. Tāpat šīm konsultācijām jānotiek ne tikai Rīgā, bet arī reģionos; 2) mājaslapa (teiksim – lv.info, latvia.info), kur dažādās valodās būtu informācija par ārzemniekiem svarīgāko – piemēram, darba sludinājumiem, valsts un pašvaldību pakalpojumiem, likumu izklāstiem vienkāršā valodā, padomiem dažādās dzīves situācijās. Mājaslapai jābūt virtuālā asistenta (čata) pakalpojumam; 3) aplikācija, kur ārzemnieks var saņemt koncentrētu pamata informāciju, kā arī brīdinājumus (piemēram, ja iet uz beigām vīza). Mājaslapai jābūt dažādās valodās."80 Lai veicinātu Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu integrāciju sabiedrībā, Plāna īstenošanā tiks turpināta pasākumu īstenošana, kas vērsti uz latviešu valodas apguves un kultūrorientācijas kursu pieejamību trešo valstu pilsoņiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, kā arī tiks turpināta Vienas pieturas aģentūras darbība. 3.2. Sekmēt iedzīvotāju izpratni par sabiedrības daudzveidību, mazinot negatīvos stereotipos balstītu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām Ieguldījums sabiedrības līdzdalībai jēgpilnos un iekļaujošos kultūras pasākumos ir būtisks, lai veicinātu pilsonisko iesaistīšanos, demokrātisko vitalitāti un saliedētību. Pētījumu dati liecina, ka pastāv nepārprotama un pozitīva korelācija starp iedzīvotāju līdzdalību kultūras dzīvē un pilsoniskās līdzdalības, demokrātijas un sociālās kohēzijas rādītājiem. Tieši līdzdalība kultūras dzīvē dažādos veidos stiprina demokrātiju un sociālo kohēziju. Vienlaikus līdzdalība kultūras dzīvē palielina varbūtību, ka cilvēks balsos, piedalīsies kopienas dzīvē, projektos un organizācijās. Līdzdalība arī veido pozitīvu sociālo attieksmi, kas saistīta ar pilsoniskajām un demokrātiskajām vērtībām un identitāti, piemēram, tādas sajūtas kā piederība kopienai, iecietība, uzticēšanās un empātija pret cilvēkiem ar atšķirīgu izcelšanos. Būtiski norādīt, ka līdzdalība kultūras dzīvē ietekmē pilsonisku un demokrātisku attieksmi un uzvedību neatkarīgi no personas sociālekonomiskās izcelsmes un izglītības līmeņa.81 Latvijas iedzīvotāju attieksme par etnisko daudzveidību un valstisko piederības nozīmi atklāj būtiskas atšķirības starp dažādām viedokļu grupām – tiek pausta patika pret dažādu tautību cilvēkiem vai arī tiek ieņemta neitrāla pozīcija, kas norāda, ka Latvijas sabiedrībā dominē drīzāk labvēlīga, nevis naidīga attieksme pret citu tautību cilvēkiem. Negatīvu attieksmi pret etnisko dažādību ar augstāku varbūtību demonstrē vīrieši, vecākās paaudzes pārstāvji (65–74), latviešu tautības respondenti, cilvēki, kas auguši etniski viendabīgās ģimenēs vai arī dzīvo etniski viendabīgā apkaimē, kā arī mazpilsētās, ciematos un lauku apvidos dzīvojošie.82 Saskaņā ar 2022.gada martā SKDS, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra, veiktās aptaujas rezultātiem katrs trešais Latvijas iedzīvotājs jeb 34% norāda, ka sabiedrība ir kļuvusi sašķeltāka nekā pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Lai arī kopumā 59% iedzīvotāju uzskata, ka sabiedrības saliedētība ir augusi vai ir tāda pati, kā iepriekš, krasāk izmaiņas sabiedrības noskaņojumā izjūt tā daļa, kura ikdienā lieto krievu valodu – gandrīz puse jeb 49% atzīst, ka Latvijas sabiedrība pēc kara sākuma kļuvusi sašķeltāka.83 Vienlaikus, analizējot Latvijas iedzīvotāju tolerances līmeni, var secināt, ka tikai trešajai daļai aptaujāto ir augsts tolerances līmenis: aptuveni 33% Latvijas iedzīvotāju pauž viedokli, ka viņiem nebūtu nekādu problēmu dzīvot kaimiņos, strādāt kopā vai būt tuvos draugos ar diskriminācijas riskam pakļauto sociālo grupu pārstāvjiem. Salīdzinot ar 2017.gada pētījuma un 2019.gada sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem, kad šādu viedokli pauda aptuveni 20%, secināms, ka, lai arī pamazām, tomēr tolerances līmenis Latvijas sabiedrībā pieaug.84 2023.gada 16.–18.jūnijā biedrības "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS" organizētajā deliberatīvās demokrātijas pasākumā "Kā Latvijas sabiedrībai kļūt saliedētākai un pilsoniski aktīvākai?" par iedzīvotāju izpratnes par sabiedrības daudzveidību sekmēšanu, mazinot negatīvos stereotipos balstītu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām, neviens priekšlikums no pasākuma dalībniekiem netika saņemts. Pasākumi, kas sniegs ieguldījumu šī uzdevuma īstenošanai ir paredzēti Plānā romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2024.–2027.gadam (projekts) un Plānā rasisma un antisemītisma mazināšanai 2024.–2027.gadam (projekts). Tādējādi šajā Plānā īstenojamie pasākumi būs savstarpēji papildinoši un vērsti uz mazākumtautību kultūras savpatnības saglabāšanu un attīstību, kā arī pasākumi, kas vērsti uz atbalsta nodrošināšanu romu līdzdalībai un izpratnes par daudzveidību veicināšanai. Iedzīvotāju izpratni par sabiedrības daudzveidību, mazinot negatīvos stereotipos balstītu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām, būtiski ietekmē arī mediju telpas attīstība. Ir svarīgi stiprināt izpratni par drošību un demokrātiju tieši mediju satura veidotāju vidē, kā arī nepieciešams turpināt padziļināti izglītot mediju profesionāļus par mediju vides jautājumiem, tajā skaitā par dezinformācijas izplatīšanas u.tml. riskiem, ievērojot ģeopolitiskās situācijas attīstības tendences pasaulē. IV Pasākumi mērķa sasniegšanai Plāna mērķisNodrošināt nacionālas, solidāras, atvērtas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību un Nacionālajā attīstības plānā noteikto uzdevumu un mērķu izpildi.1. Rīcības virziens - Nacionālā identitāte un piederība1.rīcības virziena politikas rezultātiPaaugstinājies Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas jūtas piederīgi Latvijai, izprot un apzinās Latvijas valstiskuma vērtību; uzlabojušās latviešu valodas prasmes dažādās mērķa grupās un tās tiek praktiski lietotas ikdienas situācijās.Rezultatīvie rādītājiPiederības sajūta Latvijai (ļoti tuvs, tuvs), ESS (2020.g. 78,7% 2027.g. 82%)85;Piederības sajūta Latvijai (ļoti tuvs, tuvs), starp tiem, kas mājās pārsvarā nerunā latviski, ESS (2020.g. 67,5% 2027.g. 72%); Iedzīvotāju īpatsvars, kuri prot latviešu valodu un kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda (25-64 g.vec.), CSP (2016.g. 81,5% 2027.g. 84%); Iedzīvotāju īpatsvars, kuri prot latviešu valodu, no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, LVA (2019.g. 88% 2027.g. 92%); Iedzīvotāju īpatsvars, kas atzīmē Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18. novembrī, Latvijas sociālās atmiņas monitorings (2017.g. 72% 2027.g. 76%); Iedzīvotāju īpatsvars, kas atzīmē Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu 4. maijā, Latvijas sociālās atmiņas monitorings (2017.g. 29% 2027.g. 33%); Iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata, ka 1940.gadā tas bija Latvijas brīvprātīgs lēmums pievienoties PSRS, Latvijas sociālās atmiņas monitorings (2017.g. 22,3% 2027.g. 20%); Iedzīvotāju īpatsvars, kas atzīmē Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18. novembrī, pēc lietotās valodas ģimenē, latviešu vai krievu, Latvijas sociālās atmiņas monitorings (latviešu: 2017.g. 82% 2027.g. 86%; krievu: 2017.g. 58% 2027.g. 62%); Iedzīvotāju īpatsvars, kas atzīmē Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu 4. maijā, pēc lietotās valodas ģimenē, latviešu vai krievu, Latvijas sociālās atmiņas monitorings (latviešu: 2017.g. 37% 2027.g. 41%; krievu: 2017.g. 16% 2027.g. 20%). Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri izjūt piederību Latvijai - 76% (pieaugoša tendence);86 Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri jūtas Latvijā pieņemti - 68% (pieaugoša tendence);87 Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri izjūt kopību ar visiem Latvijas iedzīvotājiem - 53% (pieaugoša tendence);88 Latvijas pilsoņu īpatsvars, kuri uzskata, ka Latvijas cilvēkiem ir daudz, kas kopīgs - 79% (pieaugoša tendence);89 Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri izjūt aizvainojumu uz Latvijas valsti – jāsamazinās - 36% (sarūkoša tendence);90 Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri saskarsmē ar citiem nekad nelieto latviešu valodu – 5% (sarūkoša tendence).91 1.1. UzdevumsStiprināt valstiskuma apziņu un piederības sajūtu LatvijaiN.p.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš (līdz pusgadam) 1.1.1. Atbalsts novadu kultūrvēsturiskā mantojuma un identitātes saglabāšanai un attīstībai.Nodrošināts atbalsts novadu kultūrvēsturiskā mantojuma un identitātes saglabāšanai un attīstībai. Stiprināta nacionālā identitāte un piederības sajūta.Katru gadu īstenoti vismaz 3 pasākumi novadu kultūrvēsturiskā mantojuma un identitātes saglabāšanai un attīstībai.LNKC KM 2027.gada II pusgads1.1.2. Atbalsts Latgales kultūras tradīciju saglabāšanai un popularizēšanai.Nodrošināts atbalsts Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma un identitātes saglabāšanai un attīstībai. Stiprināta nacionālā identitāte un piederības sajūta.Katru gadu īstenots vismaz 10 pasākumu kopums Latgales reģionā.LNKC KM 2027.gada II pusgads1.1.3. Izglītojoši pasākumi skolēniem un jauniešiem par valsts aizsardzības jautājumiem un Latvijas valsts vēstures svarīgiem notikumiem.Veicināta skolēnu un jauniešu piederības sajūta savam novadam un Latvijas valstij.Latvijas skolās īstenota valsts aizsardzības mācība. Sākot ar 2024./2025. mācību gadu, valsts aizsardzības mācības apguve visās vidējās izglītības iestādēs Latvijā.Patriotiskos pasākumos iesaistījušies 8 000 bērnu un jauniešu, kas darbojas kustībā "Jaunsardze". AiM, AiM JC IZM 2027.gada II pusgads1.1.4. Mazākumtautību un sabiedrības saliedētības programma.Stiprināta Latvijā dzīvojošo mazākumtautību bērnu un jauniešu piederības sajūta Latvijas valstij.Veicināta Latvijas mazākumtautību etniskās unikalitātes apzināšanās. Īstenoti vismaz 5 projekti gadā.Aktivitātēs iesaistīti vismaz 400 bērni, jaunieši un viņu ģimenes.92 SIF 2027.gada II pusgads1.1.5. Pastāvīgs dialogs ar sabiedrību par nacionālo identitāti un piederību.Aktualizēti nacionālās identitātes un piederības jautājumi, nodrošināta atgriezeniskā saite starp politikas plānošanā iesaistītajām institūcijām un iedzīvotājiem.Organizētas tikšanās ar iedzīvotājiem, ietverot dažādu sabiedrības grupu pārstāvjus, par nacionālās identitātes un piederības jautājumiem vismaz 1 reizi gadā katrā plānošanas reģionā.KM 2027.gada II pusgads1.1.6. Atbalsta programma iedzīvotāju sadarbībai kopienās (pilotprojekts).Veicināts to iedzīvotāju īpatsvara palielinājums, kas Latvijā jūtas pieņemti.Veicināta visu Latvijas iedzīvotāju kopības izjūta. Katru gadu atbalstīti vismaz 25 NVO projekti, ietverot starpreģionālu sadarbību, iesaistot dažādu tautību un sociālo grupu (tostarp personas ar zemiem ienākumiem) pārstāvjus.93SIF 2027.gada II pusgads1.2. UzdevumsVeicināt latviešu valodas kā sabiedrību vienojoša pamata nostiprināšanos ikdienas saziņā1.2.1. Lasīšanas veicināšanas un valodas pilnveides programma "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija".94Uzlabojusies attieksme pret latviešu valodas lietošanu ikdienas saziņā dažādās sabiedrības grupās, nodrošināta kvalitatīvas literatūras pieejamība, tai skaitā mazākumtautību auditorijā.Katru gadu organizēts konkurss "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija", iesaistot vismaz 600 institūcijas un vismaz 20 000 dalībnieku.LNB KM 2027.gada II pusgads1.2.2. Veicināt latviešu valodas lietojumu ikdienas saziņā un nodrošināt iespēju Latvijas iedzīvotājiem un ārzemniekiem apgūt latviešu valodu noteiktā zināšanu līmenī, izveidojot efektīvu, koordinētu un vadītu valsts valodas apguves sistēmu.95Izveidots vienots latviešu valodas apguves piedāvājuma mehānisms sabiedrības integrācijas nodrošināšanai, tajā skaitā, izveidota valstiski vienota un koordinēta latviešu valodas apguves sistēma pieaugušajiem, ietverot vienotu piekļuvi un novērtēšanu: Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, Ukrainas civiliedzīvotājiem, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas, Šveices konfederācijas un trešo valstu pilsoņiem, kas likumīgi apmetušies uz dzīvi Latvijā.(1) izstrādāts ieviešanas mehānisms, tajā skaitā, pilnveidots normatīvais regulējums;(2) pilnveidota starpinstitūciju sadarbība; (3) izveidota vienota metodika pakalpojumu sniedzēju atlasei un pakalpojuma sniegšanas kvalitātes uzraudzībai, mazināts birokrātiskais slogs un atvieglots kursu process gan apmācības veicējam, gan dalībniekam; (4) nodrošināta informācijas par kursiem un nosacījumiem pieejamība vienā tīmekļa vietnē; (5) izveidota un ieviesta IT sistēma; (6) latviešu valodu apguvušas personas (skaits gadā) – 3000.; (7) personas, kas kārtojušas valodas prasmes pārbaudes eksāmenu VISC un paaugstinājuši valsts valodas prasmes līmeni par vienu pakāpi (skaits gadā) - 60%. SIF IZM, LVA, VISC96, NVA 2027.gada II pusgads1.2.3. Kvalitatīvas un literārajām normām atbilstīgas latviešu valodas lietojums elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.Nostiprinājusies izpratne par kvalitatīvas un literārajām normām atbilstīgas latviešu valodas nepieciešamību mediju vidē.Rīkota gadskārtējā Latvijas mediju valodas balva un īstenotas mediju profesionāļu mācības, kā arī vismaz divu secīgi veiktu pētījumu par latviešu valodas kvalitāti medijos rezultāti liecina par sabiedrības apmierinātības ar valodas kvalitāti pieaugumu.NEPLP VVC 2027.gada II pusgads1.2.4. Latviešu valodas izmantošanas nostiprināšana elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.Palielinājies to TV programmu skaits, kuru saturs tiek nodrošināts ar subtitriem latviešu valodā.2024.gads – 13%;2027.gads – 15%. NEPLP 2027.gada II pusgads1.3. UzdevumsVeicināt vienojošas sociālās atmiņas izpratnes veidošanos sabiedrībā1.3.1. Vienojošas atceres kultūras attīstību veidojošas iniciatīvas.Uzlabojusies sabiedrības izpratne par pretrunīgiem Latvijas vēstures jautājumiem, tai skaitā par komunistiskā režīma un nacistiskā režīma īstenotajām represijām pret Latvijas iedzīvotājiem Otrā pasaules kara laikā.Katru gadu organizēti vismaz 2 pasākumi par komunistiskā režīma īstenotajām represijām pret Latvijas iedzīvotājiem Otrā pasaules kara laikā;Katru gadu īstenots vismaz 1 piemiņas pasākums holokausta upuru piemiņai un to Latvijas iedzīvotāju piemiņai, kuri glābuši ebrejus Otrajā pasaules karā; Katru gadu īstenots vismaz 1 piemiņas pasākums Otrā pasaules kara laikā īstenotā romu holokausta upuru piemiņai. KM 2027.gada II pusgads1.3.2. Izglītojošas programmas Latvijas sabiedrībai par Latvijas valstiskuma veidošanos un attīstību Eiropas un Pasaules vēstures kontekstā, kas veicina piederības sajūtas un saliedētību Latvijas sabiedrībā.Uzlabojusies sabiedrības izpratne par Latvijas valstiskuma veidošanos un attīstību, tai skaitā par valstiskuma nepārtrauktību un padomju okupācijas sociālekonomiskajām sekām, akcentējot dažādu sociālo grupu iesaisti Latvijas svarīgākajos vēstures notikumos;Veicināta vienotas sociālās atmiņas izpratnes nostiprināšanas Latvijas sabiedrībā. Katru gadu īstenoti vismaz 2 izglītojoši pasākumi katrā reģionā;Sekmēta dažādu publiski pieejamu izglītojošu materiālu (filmas, pētījumi, publicistika u.c.) atpazīstamība un izmantošana, iesaistot vēstures nozares ekspertus un citu jomu profesionāļus. KM 2027.gada II pusgads1.3.3.Pierādījumos balstītas informācijas par Latvijas vēstures notikumiem popularizēšana.Uzlabojusies sabiedrības izpratne par dažādiem Latvijas vēstures notikumiem un faktiem, tostarp par Nacionālās pretošanās kustības darbību;Veicināta vienotas sociālās atmiņas izpratnes nostiprināšanas Latvijas sabiedrībā. Katru gadu nodrošinātas vismaz 12 publikācijas, kurās skaidroti vēstures fakti, pamatojoties uz pierādījumos balstītu informāciju;Izveidota sadarbība starp dažādām Latvijas atmiņas institūcijām un neatkarīgiem pētniekiem; Katru gadu organizētas regulāras diskusijas. KM 2027.gada II pusgads2025.gadā atbilstoši piešķirtajam finansējumam sagatavots populārzinātnisks izdevums par Latvijas vēsturi angļu valodā.Atbilstoši piešķirtajam finansējumam katru gadu īstenoti komunikācijas pasākumi kopīgas izpratnes veidošanai par Latvijas vēstures notikumiem. VK