8. Article

Pasākums "Slēgt vairākus reģionālas nozīmes autobusu maršrutus, piedāvājot alternatīvus RS maršrutus" 2022. gadā RMA bija 59 autobusu maršruti ar reisu noslodzi, kas ir mazāka vai vienāda ar četriem pasažieriem reisā, 115 maršruti ar ieņēmumu segumu pār kompensējamām izmaksām <=15% un 287 maršruti ar ieņēmumu segumu pār kompensējamām izmaksām <=25% (ieskaitot ieņēmumus, kas gūti, pārvadājot personas ar braukšanas maksas atvieglojumiem). Turklāt pārvadājumi šajos maršrutos tiek veikti ar lielas ietilpības autobusiem (sēdvietu skaits robežās no 16–54 vietām). Vienlaikus visā Latvijā tiek nodrošināti sabiedriskā transporta pakalpojumi ārpus normālā darbalaika un brīvdienās, ko Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums neparedz. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazinājuma tendences un sabiedriskā transporta izmaksu pieaugumu, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par maršrutu ar augstu dotāciju segumu pār izdevumiem slēgšanu, ņemot vērā valsts budžeta ierobežotās iespējas. Šādu maršrutu slēgšana samazinās kopējo sabiedriskā transporta tīklu valstī un veicinās ģeogrāfiski attālināto teritoriju depopulāciju. Izvērtējot četru Rīgas valstspilsētas maršrutu virzienu (Rīga – Jaunmārupe/Mārupe/Tīraine, Rīga – Baloži/Ķekava, Rīga – Saurieši/Upeslejas un Rīga – Ādaži) attīstību Pierīgas pašvaldībās (Mārupē, Ķekavā, Ropažos un Ādažos), secināms, ka ir iespējams slēgt 10 reģionālās nozīmes autobusu maršrutus ar kopējo pasažieru skaitu 1,646 miljoni (2022. gada dati). Tā vietā atbilstoši RS priekšlikumam ir iespējams piedāvāt deviņus Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta maršrutus (tai skaitā divi jauni maršruti un septiņi grozīti maršruti). Maršrutā Rīga – Salaspils šobrīd tiek nodrošināti komercpārvadājumi ar salīdzinoši lielu reisu skaitu (vidēji četri reisi stundā), savukārt maršruta Rīga – Berģi attīstība ir jāskata kontekstā ar Bukultu mobilitātes punkta izbūvi (dzelzceļa pieturas punkta izveidi Berģos) un nākotnē tramvaja līnijas pagarinājumu no Juglas līdz Berģiem. Reģionālās nozīmes autobusu pārvadājumu maršrutu optimizācijai ir gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz sabiedriskā transporta pieejamību (reisu skaits, reisu pasažieru kapacitāte, reisu intervāli, pirmā un pēdējā reisa atiešanas laiks, vidējais braukšanas ilgums līdz Rīgas centram) apkaimēs, kuras šķērso sabiedriskā transporta maršruti. Pēc maršrutu optimizācijas vidējais reisa ilgums paliks nemainīgs vai nebūtiski samazināsies, bet Mārupes virziena maršrutos pieaugs. Vienlaikus RS transportlīdzekļiem (12 – 18 m autobusiem ar faktisko ietilpību līdz 100 vietām) ir ierobežotākas iespējas aptvert visas apkaimes, kuras šobrīd apkalpo vai varētu apkalpot mikroautobusi (ietilpība līdz 20 vietām). Slēdzot reģionālās nozīmes autobusu maršrutus, nobraukums samazinātos par apmēram vienu miljonu km gadā. Četru maršrutu virzienu kopējā valsts budžeta līdzekļu ekonomija ir apmēram 0,8 miljoni EUR gadā 2022. gada cenās (tai skaitā ņemot vērā kompensāciju Rīgas valstspilsētas pašvaldībai par maršrutiem aiz pašvaldības administratīvajām robežām). Tajā pat laikā RS zaudējumi, nodrošinot papildu maršrutus un lielāku reisu skaitu Rīgas valstspilsētas administratīvajās robežās, pieaugtu par 1,6 miljoniem EUR. Līdz ar to, kopējā neto ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu ir vismaz plus 0,8 miljoni EUR 2022. gada cenās (plus 1,3 miljoni EUR, ja ņem vērā arī Salaspils maršrutu). Kopējā gada neto ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu dažādiem maršrutu virzieniem ir atšķirīga: Mārupes virzienam mīnus 0,319 miljoni EUR, Ķekavas virzienam plus 0,074 miljoni EUR, Sauriešu virzienam plus 0,130 miljoni EUR un Ādažu virzienam plus 0,9 miljoni EUR 2022. gada cenās. Ņemot vērā nepieciešamo izmaksu kompensāciju Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, sākotnēji ir lietderīgi izskatīt iespējas maršrutu optimizācijai Rīga – Jaunmārupe/Mārupe/Tīraine, Rīga – Baloži/Ķekava un Rīga – Saurieši/Upeslejas virzienos. 9. pasākums "Vietējās nozīmes autobusu maršrutos ieviest pieturas pēc pieprasījuma" Pasākuma mērķis – palielināt autobusu vidējo braukšanas ātrumu vietējās nozīmes autobusu maršrutos, lai tas būtu pēc iespējas tuvāks maksimāli atļautajam braukšanas ātrumam un vidējam privātā autotransporta braukšanas ātrumam. 10. pasākums "Ieviest regulāro intervālu grafiku Rīgas elektrificētajā dzelzceļa tīklā" Pasažieru skaita pieaugums ir iespējams tikai pie nosacījuma, ka ir pietiekams (pēc iespējas biežāks reisu intervāls 15 – 20 min) un kvalitatīvs sabiedriskā transporta piedāvājums, kas ietver integrēto regulārā intervāla grafiku ar pēc iespējas mazāku nākamā transporta gaidīšanas laiku mobilitātes punktos. 2024. gadā pilnā apmērā nododot ekspluatācijā 32 jaunos EMU un nodrošinot integrēta regulārā intervāla vilcienu kustības grafiku (t.sk. reisu skaita pieaugumu), kā arī nodrošinot papildu ritošā sastāva izmantošanu no 2028. gada (pie nosacījuma, ja tiks iegādāti deviņi BEMU), būs iespējams palielināt reģionālās nozīmes dzelzceļa transporta pasažieru skaitu līdz apmēram 27 miljoniem gadā (70% pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu) līdz 2028. gadam. Ņemot vērā dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula attīstības koncepciju, ir nepieciešams uzlabot reģionālās nozīmes autobusu transporta savienojamību ar reģionālās nozīmes dzelzceļa transportu, samazinot maršrutu garumu no Rīgas valstspilsētas kā maršruta gala mērķa līdz dzelzceļa pieturām un pielāgojot autobusu maršrutu kustības sarakstus dzelzceļa pasažieru pārvadājumu integrētā regulārā intervāla grafikam. Regulāro intervālu grafika ieviešana vienlaikus nodrošina iespēju samazināt reģionālās nozīmes autobusu maršrutu skaitu, kas atrodas tuvu dzelzceļa līnijām. Kur iespējams, reģionālās nozīmes autobusu maršruti jānovirza uz dzelzceļa stacijām, lai izvairītos no pārāk daudzu reģionālo autobusu maršrutu iebraukšanas Rīgas valstspilsētā. Pievedošo autobusu maršrutu grafiki jāsaskaņo ar integrētā regulārā intervāla vilcienu kustības grafiku, lai uzlabotu sabiedriskā transporta pieejamību. 11. pasākums "Bateriju vilcienu ieviešana neelektrificētajā dzelzceļa tīklā" Esošo novecojušo elektrovilcienu (EMU) nomaiņa pilnā apmērā 2024. gadā ar jauniem, komfortabliem vilcieniem un dzelzceļa infrastruktūras uzlabošana (paaugstināti peroni dzelzceļa pieturvietās, modernizēta infrastruktūra vilcienu ātruma palielināšanai), integrētā regulārā intervāla kustības grafika ieviešana un palielināts reisu biežums, izmantojot EMU skaita pieaugumu. Pakāpeniska DMU nomaiņa ar bezizmešu ritošo sastāvu (BEMU). Satiksmes ministrija plāno izvērtēt tirgus atvēršanas scenārijus un dzelzceļa ritošā sastāva nodrošinājuma modeļus neelektrificētajā dzelzceļa tīklā. 12. pasākums "Izveidot regulējamas gājēju pārejas visos galvenajos RMA pilsētu centra krustojumos (kur tas šobrīd netiek nodrošināts)" Nepieciešams izvērtēt visus RMA pilsētu centru krustojumus, lai nodrošinātu atbilstošas gājēju pārejas un luksoforus. Labāka gājēju infrastruktūra nodrošina to, ka cilvēki biežāk dosies uz autobusu pieturām kājām un izmantos sabiedrisko transportu, tādējādi palielinot pasažieru skaitu un samazinot satiksmes sastrēgumus. Gājēju sasniedzamība sniedz virkni priekšrocību sabiedriskā transporta tīkla plānošanai, tostarp labāku pieejamību, savienojamību, veiksmīgāku infrastruktūras plānošanu un lielāku drošību. Pasākuma ietvaros jānodrošina pieeja stacijām/pieturas punktiem pa apgaismotiem gājēju celiņiem un veloceļiem, uzlabot staciju pieejamību un pievilcību Rīgas valstspilsētas teritorijā – Šķirotava, Daugmale, Jāņavārti (gājēju pārvadi/tuneļi, ceļu tīkla pielāgošana, izmaiņas blakus esošajā dzelzceļa kravu pārvadājumu infrastruktūrā). Šī darbība ir atkarīga no turpmākās kravu pārvadājumu infrastruktūras attīstības, kurai jāizstrādā atsevišķa stratēģija. Jāuzlabo reģionālo staciju pieejamība, attīstot vietējo autoceļu, veloceļu un gājēju ceļu tīklu. 13. pasākums "Komercpārvadājumu attīstība maršrutos, kur slēgti valsts dotētos sabiedriskā transporta maršruti vai samazināts to reisu skaits komercpārvadājumu maršrutos, vienlaikus nesamazinot sabiedriskā transporta pieejamību." Lai ievērotu mobilitātes kā pakalpojuma principu un veicinātu privātā autotransporta īpatsvara samazināšanu, ir jāņem vērā, ka maršrutu komercializācija var samazināt transporta pieejamību iedzīvotājiem. Komercpārvadātāji maršrutu rentabilitātes nodrošināšanas nolūkos var samazināt reisu skaitu, turklāt komercpārvadājumus ir salīdzinoši grūtāk integrēt vienotajā tarifu sistēmā. Komercreisus (tai skaitā ekspreša reisus) varētu nodrošināt maršrutos ar salīdzinoši lielu pasažieru skaitu, kur ir apgrūtināta modālā pārnese uz dzelzceļa transportu (1 520 mm un 1 435 mm dzelzceļa tīkls) un autobusu maršruti salīdzinoši maz konkurē ar dzelzceļa maršrutiem. 1 520 mm dzelzceļa tīklā šādi autobusu maršruti varētu būt Rīga – Jelgava, Rīga – Jelgava – Dobele, Rīga – Auce, Rīga – Jelgava – Jaunbērze – Dobele, Rīga – Olaine, Rīga – Ogre, Rīga – Sloka (Jūrmala), Rīga – Sigulda, Valmiera – Cēsis, un citi. Ieteicams izstrādāt komerciālo pārvadātāju atlases principus un rīkot atklātus konkursus uz šiem maršrutiem. Papildus iepriekš minētajam, jānorāda, ka ņemot vērā to, ka plāns paredz tādu pasākumu īstenošanu, kas potenciāli var kvalificēties kā komercdarbības atbalsta pasākumi, izstrādājot plānotos pasākumus, tie tiks ieviesti, ievērojot komercdarbības atbalsta regulējumu.