2. Article

ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS [25] Veselības aprūpes sistēmas virsmērķis ir vesels cilvēks un sabiedrība kopumā. [26] Tikai vesels, izglītots un emocionāli līdzsvarots darbaspēks veselības aprūpes sistēmā un darba vietā spēs īstenot kopējo sabiedrības veselības mērķu sasniegšanu, rūpēties par pacienta interesēm un nodrošinot cieņpilnu attieksmi pret pacientiem un viņu tuviniekiem veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas laikā. [27] Latvijas iedzīvotāju skaits ilgtermiņā samazinās – 2030.gadā Latvijā būs par 80 tūkst. iedzīvotājiem mazāk kā 2023.gadā, jeb 1,78 miljons iedzīvotāju. Saskaņā ar demogrāfiskajām prognozēm vecuma grupa virs 50 gadiem 2030.gadā palielināsies vismaz par 2 procentpunktiem (2023.gadā 42%, 2030.gadā – 44%)21. [28] Veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes jomā ES jau tagad trūkst aptuveni 2 miljonu darba ņēmēju, un paredzams, ka līdz 2030.gadam būs pieejams līdz pat 1 miljonam jaunu darbvietu veselības aprūpes speciālistiem un ilgtermiņa aprūpes darbiniekiem. [29] Latvijā ārstniecības personu nodrošinājums uz iedzīvotāju skaitu ir viens no zemākajiem ES22: ES valstīs vidēji ārstniecības personas ir 121 uz 10 000, tad Latvijā vien 73 uz 10 000 iedzīvotājiem. [30] Praktizējošo ārstu nodrošinājums uz 1 000 iedzīvotājiem OECD valstīs vidēji ir 3,7, kamēr Latvijā – 3,4. Savukārt, māsu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem ir uz pusi mazāks kā OECD valstīs vidēji (OECD – 9,2, LV – 4,2 uz 1 000 iedzīvotājiem)23. [31] Absolventu skaits ārsta studiju programmās ir otrs augstākais OECD valstu vidū – 23,5 uz 100 000 iedzīvotājiem, kamēr OECD valstīs vidēji – 13,5, ko daļēji ietekmē augstais ārvalstu studentu īpatsvars, līdz ar to absolventu skaits, kurš pretendē uz Latvijas veselības aprūpes darba tirgu, ir nozīmīgi mazāks. Kopumā medicīnas studiju programmu absolventu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem atbilst ES valstu vidējam līmenim - 2,3. [32] Māszinību studiju absolventu rādītājs ir uz pusi mazāks kā ES valstīs (Latvijā 2,7, ES – 5,8 uz 10 000 iedzīvotājiem). [33] Māsu/ārstu attiecība ir uz pusi mazāka kā OECD valstīs – Latvijā 1,3, OECD – 2,6. [34] Lai arī ārstu vecuma struktūra ir novecojoša (vecumā virs 55 gadiem ir 47% ārstu (ES vidēji – 35%)), tomēr jauno ārstu īpatsvars pieaug un ir augstāks kā vidēji ES valstīs - vecumā līdz 35 gadiem ir 22,6 % ārstu, ES - 20,2%. [35] Slimnīcās strādājošā ārstniecības personāla nodrošinājuma rādītājs uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā ir viens no zemākajiem OECD valstīs un zemākais Baltijas valstīs – Latvijā 11,45, OECD valstīs vidēji – 14,8 (Lietuvā – 15,32, Igaunijā – 12,4). Pozitīvās tendences [36] Desmit gadu laikā jauno ārstu skaits Latvijā ir palielinājies par 95% (749 ārsti līdz 35 gadiem 2013.gadā, 1468 – 2021.gadā), kamēr vecumā virs 64 gadiem ārstu skaits pieaudzis par 10%. Jauno speciālistu skaita palielināšanās ir priekšnoteikums sekmīgai paaudžu nomaiņai, pie nosacījuma, ka emigrācijas līmenis nepieaugs. [37] Profesijā praktizējošo māsu skaits palielinās - kopš 2018.gada profesijā nodarbināto skaits nedaudz, tomēr pieaudzis par 4,7% (no 8707 māsām 2018.g uz 9117 māsām 2023.gada 1.oktobrī24). [38] Panākts māszinību studiju vietu palielinājums par 296 no valsts budžeta finansētām studiju vietām kopš 2023.gada 1.septembra. [39] Kopš 2022.gada rasts papildus finansējums papildus 30 no valsts budžeta finansētajām rezidentūras vietām, kas mērķtiecīgi novirzītas ārsta pamatspecialitāšu apguvei ar augstāko īpatsvaru ģimenes ārsta specialitātē. [40] Kopš 2022.gada rasta iespēja no valsts budžeta finansēt arī maksas rezidentu atlīdzību. [41] Kopš 2022.gada izmaiņas izglītības jomas normatīvajā regulējumā pieļauj elastīgu mācību pieeju arī medicīnas studijās līdz pat rezidentūras līmenim25. VM īstenojot cilvēkresursu attīstības politiku26, sadarbībā ar veselības jomas ekspertiem ir apzinājusi šādus aktuālākos izaicinājumus veselības cilvēkresursu jomā: [42] Veselības aprūpes sistēmā nodarbināto skaits, ārstniecības iestāžu plānotais slodžu skaits un paredzētais finansējums, īpaši, veselības aprūpes personālam (māsas, māsu palīgs) ir nepietiekams kvalitatīvu un efektīvu pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem publiskajā veselības aprūpes sektorā; [43] Ārstniecības personu un to atbalstošā personāla trūkst, vienlaikus ārstniecības personu kompetences veselības aprūpes sistēmā netiek pilnvērtīgi izmantotas; [44] Atbalsta personāla pilnveide veselības aprūpes izglītības sistēmā ir nepietiekama; [45] Personālu atbalstošu tehnoloģiju un aizvietojošu tehnoloģiju pielietojums veselības aprūpes sistēmā nav pietiekams un efektīvs (piemēram, telemedicīnas attīstība u.c.27); [46] Veselības datu, tajā skaitā cilvēkresursu plānošanas datu kvalitāte nav pietiekama datos balstītu lēmumu pieņemšanai; [47] Darba samaksa ārstniecības personālam par veikto darbu nav atbilstoša darba pienākumu apjomam, struktūrai un atbildības pakāpei, kā arī tā nav konkurētspējīga Latvijas darba tirgū; [48] Darba vidē personāls nejūtas novērtēts, motivācija strādāt un pilnveidoties ir zema, personālam ir augsts profesionālās izdegšanas risks; [49] Personāla profesionālās karjeras attīstība un izaugsme netiek mērķtiecīgi vadīta28; [50] Profesionālās darbības uzturēšanas un pilnveides process ir smagnējs un neelastīgs29. [51] Kā pierādīja Covid-19 pandēmija, strauji palielinoties Covid-19 gadījumu skaitam, radās krīze gan primārās veselības aprūpes, gan stacionāru darbaspēka nodrošinājumā. Vakcinācija pret Covid-19 samazināja infekcijas ietekmes smagumu uz sabiedrību un samazinājās slogs veselības aprūpei. Apzinoties Covid-19 pandēmijas laikā gūtās mācības, nepieciešams stiprināt veselības veicināšanas un slimību profilakses personāla kapacitāti un potenciālu (epidemiologi, sabiedrības veselības analītiķi, organizatori, inspektori u.c.), lai ļautu efektīvāk izmantot veselības darbaspēku kopumā. Šobrīd minēto speciālistu resursi nav pietiekami. 2.1. MĒRĶIS, REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI UN PAMATPRINCIPI Veselības darbaspēka attīstības stratēģija līdz 2029.gadam Mērķis: Uzlabot veselības aprūpes sistēmai nepieciešamā veselības aprūpes personāla kvantitāti, kvalitāti un efektivitāti 1.rīcības virziens: Plānošana un finansēšana (Vienotais reģistrs, Plānošanas modelis, cilvēkresursu kartējums) 2.rīcības virziens: Izglītība30 un nodarbinātība (ilgtspējīga medicīnas izglītības sistēma, tālākizglītības koordinācijas mehānisms) 3.rīcības virziens: Darba vide un veiktspēja (nulles tolerance pret vardarbību, droša darba vides, personāla labbūtība, motivēšana, atlīdzība) [52] Plāna mērķa sasniegšanai izvirzīti apakšmērķi31: Optimizēt esošo veselības darbaspēku, veidojot un pārdalot pienākumus, kas veicina progresu pakalpojumu sniegšanā Veidot veselības aprūpes darbaspēka daudzveidību, pieejamību un kapacitāti, līdz 2030.gadam novēršot kritisko trūkumu Stiprināt veselības un aprūpes darbinieku aizsardzību un veiktspēju, lai nodrošinātu veselību visiem un reaģētu uz ārkārtas situācijām veselības jomā [53] Stratēģisko rīcības virzienu ietvaros plānotie pasākumi ir vērsti uz šādu SVP definēto rezultatīvo rādītāju sasniegšanu: Politikas rezultāts: Pieaug nodarbināto ārstniecības personu īpatsvars valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, notiek līdzsvarota ārstniecības personu paaudžu nomaiņa, kā arī ārstniecības personām ir iespēja īstenot savu profesionālo izaugsmi Rezultatīvais rādītājs (RR)2019. 2024. 2027. 2029. Praktizējošo ārstu/māsu skaits uz 100 000 iedzīvotāju (avots: SPKC)337/434 (2018) 342/440 345/460 345/460 Stacionāros pamatdarbā strādājošo ārstu/māsu skaits uz 1 000 iedzīvotāju (avots: SPKC)1,94/2,92 (2019) 2/4 2/5 2/5 Medicīnas studiju absolventu īpatsvars, kas uzsāk darbu Latvijas veselības aprūpes sistēmā (%) (avots: VI)64 67 70 70 Veselības aprūpes nozarē strādājošo ārstniecības personu vecuma grupā 25-40 gadiem īpatsvars no kopējā veselības aprūpes nozarē strādājošo ārstniecības personu skaita, (%) (avots: VI)27,131,333,833,8[54] PAMATPRINCIPI mērķu sasniegšanai: ► Dati – lai pieņemtu informētus lēmumus plānošanas un investīciju jomā; ► Dialogs – plaša nozares viedokļu veidotāju iesaiste un starpnozaru sadarbības stiprināšana; ► Saskaņotība – mērķu īstenošana atbilst iedzīvotāju un veselības sistēmas vajadzībām; ► Vienlīdzība – spēja sasniegt mazaizsargātās sabiedrības grupas, tajā skaitā reģionos; ► Prioritāte valsts līmenī – nodrošinot saskaņotu pārvaldību un vadību.