1. Article

1. (1)) Valsts līmenī valsts robežas drošības jautājumi ir stratēģiskā prioritāte un ir pietiekami elastīga stratēģisku lēmumu pieņemšanas procedūra, ieskaitot politisko līmeni, līdz ar to sistēma ir gatava ātri un efektīvi reaģēt uz pēkšņām situācijas izmaiņām.(2) EIBM modelis, ieskaitot četru pakāpju kontroles modeli, ir pastāvīgi nostiprināts nacionālajos stratēģiskās plānošanas dokumentos, nacionālajā tiesiskajā regulējumā un starpiestāžu sadarbības dokumentos.
2. (3)) Nacionālo iestāžu kompetence un nacionālo iestāžu sadarbība ir skaidri definēta, līdz ar to ir nodrošināta kompetenču nepārklāšanās stratēģiskajā, operacionālajā un taktiskajā līmenī, kā arī kvalitatīva sadarbība.
3. (4)) Viena nacionālā iestāde (VRS) ir atbildīga par robežkontroli (uz sauszemes, jūras un gaisa robežām), imigrācijas kontroli un tehniskiem un operacionāliem pasākumiem Šengenas zonā (valsts ietvaros), atgriešanu un sākotnējo patvēruma procedūru, aizturēto ārzemnieku un aizturēto patvēruma meklētāju izmitināšanu, kā arī kriminālizmeklēšanas funkciju kompetences ietvaros.
4. (5)) Stabila un noturīga VRS sadarbība ar NBS valsts robežas drošības jautājumos, nodrošinājuma un apmācību jomā.
5. (6)) Kvalificēts un lojāls personāls.
6. (7)) NIBM operacionālie un taktiskie elementi koncentrēti iekšlietu resorā (tostarp VRS nodrošina valsts kontaktpunkta saziņai ar FRONTEX, EUROSUR Nacionālā koordinācijas centra un ETIAS Valsts vienības funkciju izpildi).
7. (8)) Ilgstoša un labi attīstīta sadarbība ar ES kaimiņu dalībvalstīm (Lietuvu un Igauniju), kā arī ES un Šengenas zonas dalībvalstīm ar ES ārējo austrumu robežu (Norvēģija, Somija, Polija).
8. (1)) Personāla trūkums, lai nodrošinātu slodzes sabalansēšanu, efektīvāku un savlaicīgāku funkciju un uzdevumu izpildi.(2) Personāla pieņemšanai VRS un VP ilgtermiņa stratēģijas neesamība, kas ietekmē rekrutēšanas sistēmas attīstības virzību un reflektantu piesaisti.
9. (3)) Talantu konkurence, nekonkurētspējīgs atalgojums un nepietiekams sociālo garantiju apjoms. Nekonkurētspējīgais atalgojums salīdzinājumā ar NBS un privāto sektoru apgrūtina iespējas piesaistīt un noturēt darbiniekus, palielinot personāla mainību un kaitējot institucionālajai atmiņai.
10. (4)) Infrastruktūras stāvokļa daļēja pasliktināšanās, pakāpeniski novecojošs aprīkojums un ekipējums.
11. (5)) Efektīva darba procesa nodrošināšanai nepieciešamo mūsdienu prasībām atbilstošu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju rīku, tajā skaitā drošās komunikācijas nodrošināšanas infrastruktūras, kā arī lietotājiem draudzīgu un drošu informācijas un komunikācijas rīku nepietiekamība un digitalizācijas procesu lēna attīstība.
12. (6)) Nepietiekama inovatīvo tehnoloģiju izpēte, attīstība un ieviešana NIBM jomā.
13. (7)) EUROSUR ieviešanas nepietiekamais progress, lai nodrošinātu pilnvērtīgu Kopējo situācijas attēlu un situācijas pārzināšanu.
14. (1)) ES ārējo robežu drošības nozīme strauji pieaug gan nacionālajā, gan ES līmenī, ņemot vērā globālos un vietējā mēroga izaicinājumus, kuri sniedz iespējas piesaistīt papildu nacionālo un ārvalstu finansējumu un ārvalstu ekspertīzi lielu vietējā vai starptautiska mēroga projektu īstenošanai.(2) Sagaidāms, ka nākamajos gados iekšlietu nozares attīstības prioritātes krasi netiks mainītas, ļaujot ilgtermiņā plānot un koncentrēt resursus stratēģisko prioritāšu īstenošanai ārējās robežas drošības jomā, tajā skaitā infrastruktūras sakārtošanai, izglītības sistēmas pilnveidošanai, atalgojuma palielināšanai.
15. (3)) Latvijas Republikas ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūve, izmantojot modernus tehnoloģiskus risinājumus.
16. (4)) Ņemot vērā stratēģiskās riska analīzes prognozes, pieaug ES institūciju un aģentūru atbalsts, kuru iespējams inkorporēt NIBM mērķu sasniegšanai, kā arī stiprinot ārējās robežas kontroles kapacitāti un personāla izglītības un apmācību procesu pilnveidošanu.
17. (5)) Strauji attīstās jaunās tehnoloģijas, kas var tikt izmantotas NIBM sistēmas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai.
18. (6)) Inovāciju zinātniskās, tehniskās, izglītības, sociālās, kultūras un citās jomās apguve un ieviešana NIBM tematiskajās jomās un mācību procesā.
19. (7)) Nacionālo iestāžu arvien ciešāka sadarbība mūsdienu tehnoloģisko risinājumu attīstībā un kopīgajā izmantošanā, nodrošinot pilnvērtīgu un vispusīgu situācijas pārzināšanu, risku pārvaldību un kopīgo resursu izmantošanu.
20. (1)) Politisko vērtību un virzienu atšķirības ES austrumu kaimiņvalstīs rada virkni apdraudējumu Latvijai, it īpaši robežas drošības, nelikumīgās migrācijas, hibrīdo uzbrukumu un pārrobežu organizētās noziedzības jomās.(2) Lielākie riski ir saistīti ar Krievijas Federācijas politisko līderu agresīvo rīcību reģionālā un starptautiskā līmenī, tostarp uzsākto karu pret Ukrainu, kā arī kiberuzbrukumiem un dezinformācijas kampaņām, kas vērstas pret ES un NATO dalībvalstīm, kaimiņvalstīm un to vērtībām.
21. (3)) Baltkrievijas Republikas īstenotā migrantu instrumentalizācija reģionā, kā arī sadarbības faktiskā pārtraukšana pieprasa ievērojamu resursu koncentrēšanu attiecīgajā reģionā un īpašu uzmanību notiekošajiem procesiem, tajā skaitā pamattiesību ievērošanas jomā.
22. (4)) Ilgtermiņā Latvijai draud būtiska demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās - iedzīvotāju skaita samazinājums, sabiedrības novecošanās, lauku reģionu depopulācija. Tas apgrūtina jaunu darbinieku piesaisti, ierobežo efektīvu un ekonomisku valsts pārvaldes iestāžu funkciju nodrošināšanu visā Latvijā.
23. (5)) Pastāvīgi pieaug apdraudējums kibertelpā, tostarp citu valstu atbalstītu kiberuzbrukumu iespējamība valsts iestādēm un kritiskajai infrastruktūrai. Arvien vairāk pieaug kibernoziedzība un citu nelegālu darbību veikšana interneta vidē vai izmantojot jaunās tehnoloģijas.
24. (6)) Operacionālās sadarbības intensitātes samazināšanās līdz minimumam ar kaimiņu trešajām valstīm ievērojami apgrūtina robežkontroles procesu, migrācijas pārvaldību, kravu un preču kontroli, pieprasot arvien lielāku resursu ieguldīšanu efektīvai situācijas pārvaldībai.
25. (7)) Dezinformācija un apzināta iestāžu, jo īpaši tiesībaizsardzības iestāžu, diskreditēšana var veidot negatīvu sabiedrības daļas viedokli un pat sabiedrības šķelšanos.
26. 1)) paātrināta bona fide ceļotāju robežšķērsošana;
27. 2)) samazināti un novērsti riski uz ārējās robežas un valsts iekšienē;
28. 3)) paātrināta un efektivizēta atgriešanas procedūra;
29. 4)) stiprināta pamattiesību uzraudzība un ievērošana;
30. 5)) stiprināta sadarbība starptautiskā, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī starpinstitūciju sadarbība;
31. 6)) stiprināti draudzīgi un pievilcīgi tirdzniecības noteikumi;
32. 7)) palielināta ārvalstu investīciju plūsma;
33. 8)) nodrošināts augstāks nodokļu iekasēšanas līmenis.
34. 1)) ES iestāžu noteikts daudzgadu stratēģiskās politikas virziens;
35. 2)) ERKA TO EIBM;
36. 3)) dalībvalstu izstrādātas nacionālas integrētās robežas pārvaldības stratēģijas, lai nodrošinātu EIBM īstenošanu;
37. 4)) EK veikts izvērtējums cikla atsākšanai.
38. 1)) pasākumi trešajās valstīs – šie pasākumi trešajās valstīs (nelikumīgās migrācijas izcelsmes valstīs vai tranzīta valstīs) iekļauj sevī informācijas apmaiņu un konsulāro dienestu darbības, kas saistītas ar vīzu režīma nodrošināšanu un apmācībām attiecīgajām amatpersonām ar mērķi vērst uzmanību uz nelikumīgās migrācijas pamata avotiem, kā arī sakaru virsnieku tīkla izmantošanu un savstarpējo sadarbību;
39. 2)) pasākumi ar ES kaimiņvalstīm – šie pasākumi iekļauj sevī sadarbību starp robežas drošības nodrošināšanā iesaistītajām iestādēm, izmantojot standartizētos sadarbības mehānismus un nepieciešamās informācijas izplatīšanu un apmaiņu;
40. 3)) robežkontroles pasākumi pie ārējās robežas – šo pasākumu kopums iekļauj sevī ne tikai robežkontroles pasākumus uz ārējās robežas, bet arī pārbaudes, kas vērstas uz pārrobežu noziedzības aktivitāšu atklāšanu un novēršanu;
41. 4)) pasākumi Šengenas zonas ietvaros un riska analīze – pasākumu kopums iekļauj sevī imigrācijas kontroli un papildu policejiskās pārbaudes, VRS, VP, PMLP, VDI, izglītības iestāžu un uzņēmumu sadarbību, kā arī riska analīzi, ar mērķi apkarot nelikumīgo migrāciju, nodrošināt trešo valstu valstspiederīgo efektīvu atgriešanu un starptautiskās aizsardzības pieteicēju izdalīšanu kopējās migrācijas plūsmās.
42. 1)) valsts robežas nelikumīga šķērsošana, tās aktīva atbalstīšana un pārrobežu organizētās noziedzības grupējumu darbību aktivizēšanās;
43. 2)) viltotu dokumentu izmantošana;
44. 3)) hibrīddraudi;
45. 4)) terorisma draudi;
46. 5)) cilvēktirdzniecība;
47. 6)) narkotisko vielu kontrabanda un tirdzniecība;
48. 7)) ieroču kontrabanda;
49. 8)) akcīzes preču kontrabanda;
50. 9)) starptautiskajām sankcijām pakļauto preču pārvietošanas mēģinājumi;
51. 10)) starptautiskās aizsardzības sistēmas ļaunprātīga izmantošana;
52. 11)) ārzemnieku uzturēšanās un nodarbinātības nosacījumu neievērošana;
53. 12)) sabiedrības drošības un veselības apdraudējumi.
54. 1)) turpinot stiprināt pamattiesību ievērošanu robežkontroles pasākumos, it sevišķi kopsakarā ar non–refoulement principa ievērošanu;
55. 2)) nodrošinot atjauninātās SIS pilnīgu ieviešanu;
56. 3)) nodrošinot pasākumu kopuma realizāciju, lai mazinātu personāla deficītu robežkontrolē un atgriešanā;
57. 4)) nodrošinot, ka NBS personāls, pastiprinot VRS, pilda robežuzraudzības uzdevumus tikai atbalsta lomā un tas ir atbilstoši apmācīts, tajā skaitā pamattiesību ievērošanas jomā;
58. 5)) nodrošinot automatizēto risinājumu plašāku integrāciju robežkontroles pasākumos (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 1, Nr. 9, Nr. 10, Nr. 13, Nr. 14).
59. 1)) uz sauszemes ārējās robežas (autoceļi): Pededze20, Vientuļi21, Grebņeva, Terehova, Pāternieki un Silene22;
60. 2)) uz sauszemes ārējās robežas vietējai pierobežas satiksmei23: Meikšāni, Vorzova, Piedruja, Kaplava;
61. 3)) uz sauszemes ārējās robežas (dzelzceļi): Kārsava, Zilupe un Indra;
62. 4)) jūras ostās: Liepāja, Pāvilosta, Ventspils, Roja, Mērsrags, Engure, Lielupe (Jūrmala)24, Rīga, Skulte un Salacgrīva;
63. 5)) lidostās un lidlaukos: Rīga, Ventspils, Liepāja, Daugavpils25, Tukums un Lielvārde. Lielākā ir starptautiskos lidojumus apkalpojošā lidosta "Rīga". Militārais lidlauks Lielvārdē tiek izmantots NBS vajadzībām.