5. Article

Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plāna 2024. 2027. gadam īstenošana un uzraudzība NIBM plāna 2024. 2027. gadam pieņemšanu nodrošina Latvijas Republikas Ministru kabinets, savukārt NIBM plāna izpildes virsuzraudzība tiek uzticēta Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomei, kuru vada iekšlietu ministrs. IEM ir NIBM plāna īstenošanas koordinācijas iestāde, kas regulāri seko NIBM plānā iekļauto pasākumu īstenošanai, kā arī organizē NIBM plāna 2024. 2027. gadam popularizācijas un skaidrošanas pasākumus gan iesaistītajām institūcijām, gan sabiedrībai. NIBM plāna izpildē iesaistītās institūcijas nodrošina pasākumu īstenošanu savas kompetences ietvaros. Katru gadu līdz 1. martam NIBM plāna 2024. 2027. gadam izpildē iesaistītās institūcijas sagatavo aktuālo informāciju par NIBM plāna 2024. 2027. gadam izpildi un iesniedz apkopošanai IEM. IEM apkopo iesniegto informāciju un reizi gadā līdz 1. maijam sagatavo progresa ziņojumu Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomei. Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padome izvērtē sasniegto progresu un nepieciešamības gadījumā uzdod atbildīgajai institūcijai vai līdzatbildīgajām institūcijām, atkarībā no nepieciešamo grozījumu satura sagatavot grozījumus NIBM plānā 2024. 2027. gadam. Nepieciešamības gadījumā NIBM jautājumi Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas sēdē var tik pārskatīti arī biežāk kā reizi gadā, ja to pieprasa konkrētās valsts robežas drošības situācija un ja tai ir būtiska ietekme uz NIBM plāna īstenošanu. 2027. gadā tiks uzsākts izvērtējums par NIBM plāna īstenošanas progresu, kā arī stratēģisko mērķu un to īstenošanas virzienu identificēšana nākamajām NIBM īstenošanas ciklam. Plāna īstenošanā iesaistītās institūcijas līdz 2027. gada 1. martam atbilstoši kompetencei iesniedz IEM informāciju par Plāna pasākumu īstenošanas gaitu un stratēģiskajiem mērķiem un to īstenošanas virzieniem, kura, savukārt, līdz 2027. gada 1. maijam sagatavo progresa ziņojumu un prioritātes nākamajām NIBM īstenošanas ciklam, to izskatīšanai un apstiprināšanai Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomē. 1 Apstiprināts ar 2020. gada 2. jūlija Latvijas Republikas Saeimas lēmumu Nr. 418/Lm13.2 Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojums Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai". 3 Saeimas 2023.gada 28. septembra paziņojums "Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu". 4 Apstiprināta ar Iekšlietu ministrijas 2022. gada 15. septembra rīkojumu Nr. 1-2/1075 "Par Iekšlietu nozares stratēģijas 2023. 2027. gadam un Iekšlietu nozares stratēģijas 2023. 2027. gadam rezultatīvo rādītāju apstiprināšanu. 5 Apstiprināta ar Valsts robežsardzes 2023. gada 3. janvāra pavēli Nr. 23.1-8.4/6 "Par Valsts robežsardzes darbības stratēģijas 2023. 027. gadam apstiprināšanu". 6 Apstiprināta ar Valsts policijas 2023. gada 1. jūnija pavēli Nr.2926 "Par Valsts policijas darbības un attīstības stratēģijas 2023. 2027. gadam apstiprināšanu". 7 Apstiprināta ar Valsts robežsardzes 2024.gada 13. marta pavēli Nr.23.1-8.4./385 "Par Valsts robežsardzes koledžas darbības stratēģijas 2024.-2028. gadam apstiprināšanu". 8 Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (https://www.mk.gov.lv/lv/ministru-kabineta-evikas-silinas-valdibas-deklaracija). 9 Ministru kabineta 2013. gada 18. decembra rīkojums Nr. 667 "Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepcija 2013.-2018. gadam". 10 Ministru kabineta 2019. gada 18. decembra rīkojums Nr. 651 "Par Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānu 2019.-2020. gadam". 11 Eiropas Komisijas 2023. gada 14. marta paziņojuma Eiropas Parlamentam un Padomei, ar ko izveido daudzgadu stratēģisko politiku Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai 2. pielikums. 12 Apstiprināts ar 2020. gada 2. jūlija Latvijas Republikas Saeimas lēmumu Nr. 418/Lm13. 13 Saeimas 2023.gada 28. septembra paziņojums "Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu". 14 Valsts robežsardzes likuma 4. pants. 15 Kriminālprocesa likuma 386. -387. pants. 16 Padomes 2022. gada 9. jūnija regula (ES) 2022/922 par tāda izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma izveidi un darbību, kura mērķis ir pārbaudīt Šengenas acquis piemērošanu, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1053/2013. 17 Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 13. novembra regulas (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 32. pants. 18 Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 15. decembra regulas (ES) 2021/2303 par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 439/2010 19. panta 6. punkts. 19 Daugavpils lidlauka apliecība ir anulēta 2015. gada 27. jūlijā un faktiski to nevar izmantot kā robežšķērsošanas vietu. 20 Darbība apturēta saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. oktobra rīkojumu Nr. 674 "Par robežšķērsošanas vietu darbības apturēšanu uz Latvijas Republikas Krievijas Federācijas valsts robežas". 21 Darbība apturēta saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. oktobra rīkojumu Nr. 674 "Par robežšķērsošanas vietu darbības apturēšanu uz Latvijas Republikas Krievijas Federācijas valsts robežas". 22 Darbība apturēta saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 7. februāra rīkojumu Nr. 97 "Par robežšķērsošanas vietas "Silene" darbības apturēšanu (neatjaunošanu) uz Latvijas Republikas Baltkrievijas Republikas valsts robežas". 23 Vienošanās darbība apturēta no 2022. gada 10. oktobra saskaņā ar 2022. gada 15. septembra likumu "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu"" līdz brīdim, kad Baltkrievijas Republika izbeidz starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu un pilnībā atlīdzina Ukrainai par jau izdarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem. 24 Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 17. aprīļa noteikumiem Nr. 222 "Noteikumi par Jūrmalas ostas robežu noteikšanu". 25 Daugavpils lidlauka apliecība ir anulēta 2015. gada 27. jūlijā un faktiski to nevar izmantot kā robežšķērsošanas vietu. 26 Silenes MKP darbība apturēta saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. oktobra rīkojumu Nr. 674 "Par robežšķērsošanas vietu darbības apturēšanu uz Latvijas Republikas Krievijas Federācijas valsts robežas un Vientuļu MKP darbība apturēta saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. oktobra rīkojumu Nr. 674 "Par robežšķērsošanas vietu darbības apturēšanu uz Latvijas Republikas Krievijas Federācijas valsts robežas". 27 Silenes robežkontroles punkta darbība apturēta saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. oktobra rīkojumu Nr. 674 "Par robežšķērsošanas vietu darbības apturēšanu uz Latvijas Republikas Krievijas Federācijas valsts robežas un Vientuļu robežkontroles punkta darbība apturēta saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. oktobra rīkojumu Nr. 674 "Par robežšķērsošanas vietu darbības apturēšanu uz Latvijas Republikas Krievijas Federācijas valsts robežas". 28 Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumiem Nr. 704 "Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm. 29 Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumiem Nr. 535 "Kārtība, kādā veic preču, bagāžas, personu un transportlīdzekļu radiometrisko kontroli robežšķērsošanas vietās, un prasības radiometriskajā kontrolē iesaistīto personu apmācībai radiācijas drošības jautājumos. 30 Ministru kabineta 2010. gada 5. maija instrukcija Nr. 5 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sadarbojas valsts robežas drošības jautājumos". 31 Imigrācijas likuma 50.7 pants. 32 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi 13. panta 4. punkts. 33 2016. gada Eiropas Savienības Pamattiesību harta 2016/C 202/02. 34 ANO 1951. gada 28. jūlija Konvencija par bēgļa statusu. 35 ANO 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija. 36 2008. gada 8. aprīļa Starpresoru vienošanos Nr.SL-2008/2 par VRS un NBS amatpersonu apmācībām, nodrošinot savstarpējas personāla apmācības. 37 Dati tiek iegūti no 2018. un 2023. gada novērtēšanas ziņojumos iekļauto rekomendāciju kopskaita (X) un ieviesto rekomendāciju (Y) starpības (Z), proti, n gada starpība veidojas: Z=Y*100/X, mērīšanas biežums - reizi gadā, indikatora vēlamās vērtības prognoze - palielinās. 38 Dati tiek iegūti no novērtēšanas ziņojumā iekļauto rekomendāciju kopskaita (X) un ieviesto rekomendāciju (Y) starpības (Z), proti, n gada starpība veidojas: Z=Y*100/X, mērīšanas biežums - reizi gadā, indikatora vēlamās vērtības prognoze - palielinās. 39 Pie katra rīcības virziena pasākuma ir norādīta pasākuma atbilstība NIBM stratēģiskajiem apakšmērķiem - A, B, C, D, E, F, G, H. 40 Primāri tiks novērota piespiedu izraidīšanas procesa faktiskā īstenošana tajos gadījumos, kad izraidāmā persona pieder kādai no maizaizsargātajām grupām (nepilngadīgie bez pavadības, ģimenes ar bērniem, personas ar invaliditāti, ievērojamām veselības problēmām, seniori utt.) vai arī tad, kas izraidāmā persona ir izrādījusi nevēlēšanos atgriezties izcelsmes valstī un ir risks, ka izraidīšanas operācijā varētu tikt pielietots spēks vai speciālie līdzekļi. Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis 1. pielikums Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānam 2024. 2027. gadam Latvijas Republikas valsts robežas integrētajā pārvaldībā iesaistīto iestāžu kompetences un lomas NIBM iesaistīto iestāžu kompetences un lomas turpmāk izklāstītas tikai NIBM ietvarā: 1) VRS ir bruņota iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, operatīvās darbības subjekts un izmeklēšanas iestāde, kuras funkcijas ir nodrošināt valsts robežas neaizskaramību un novērst nelegālo migrāciju, VRS ir vadošā iestāde sadarbībai ar FRONTEX. VRS ir atbildīga par ārējās sauszemes robežas apsardzības tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvē un ieviešanā iesaistīto institūciju darbu operatīvu koordinēšanu, kā arī sadarbībā ar NVA nosaka ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei, tajā skaitā tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvei, nepieciešamo teritoriju un prasības; 2) PMLP ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kura īsteno valsts migrācijas un patvēruma politiku, nosaka personu tiesisko statusu valstī, veic iedzīvotāju uzskaiti valstī, kā arī izsniedz personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus, PMLP ir vadošā iestāde sadarbībai ar EUAA; 3) VP ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas atbilstoši kompetencei īsteno valsts politiku noziedzības apkarošanas un sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzībā, kā arī personu tiesību un likumīgo interešu aizsardzībā. VP ir vadošā iestāde sadarbībai ar EUROPOL un INTERPOL, kā arī VP sastāvā ir izveidots SIRENE Latvijas birojs; 4) VDD ir pretizlūkošanas un iekšējās drošības dienests, kas iegūst informāciju no dažādiem avotiem, analizē to, informē valsts augstākās amatpersonas par identificētajiem riskiem nacionālajai drošībai, kā arī veic darbības to neitralizēšanai. VDD kompetencē ir pretizlūkošanas un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu īstenošana, valsts konstitucionālās iekārtas un ekonomiskās drošības interešu aizsardzība, pretterorisma pasākumu īstenošana un koordinēšana, kā arī valsts augstāko amatpersonu aizsardzība. VDD darbības pārraudzību veic iekšlietu ministrs, operatīvās darbības pasākumu un pirmstiesas izmeklēšanas procesu likumību uzrauga Ģenerālprokuratūra, bet parlamentāro kontroli pār VDD darbību nodrošina Saeimas Nacionālās drošības komisija; 5) SAB ir MK pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kas veic izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību, lai nosargātu valsts konstitucionālo iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem, kā arī aizsargātu valsts militāro, ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus. SAB likumā noteiktajā kārtībā veic un kontrolē klasificētās informācijas apmaiņu ar starptautiskajām organizācijām un šīs informācijas aizsardzības pasākumus. SAB ir drošības akreditācijas institūcija, kas akreditē elektronisko informācijas nesēju sistēmas, kurās notiek darbs ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. SAB veic kriptogrāfiskās sistēmas kontroli un izstrādā kriptogrāfiskās atslēgas; 6) IEM IC ir iekšlietu ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir veicināt noziedzības novēršanu un apkarošanu, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzību, izmantojot informācijas apstrādes un analīzes līdzekļus, kā arī nodrošināt ministriju un tās padotībā esošās iestādes ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumiem un ES prasībām atbilstošām operatīvo radiosakaru un privāto elektronisko sakaru tīklu sistēmām; 7) NVA ir iekšlietu ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir nodrošināt IEM un tās padotībā esošo iestāžu darbību nekustamo īpašumu un publisko iepirkumu jomā, veikt normatīvajos aktos noteiktās darbības ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu un administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem, kā arī veikt normatīvajos aktos noteiktās darbības ar ieročiem, munīciju, to sastāvdaļām un speciālajiem līdzekļiem. Vienlaikus NVA ir atbildīga par ārējās sauszemes robežas apsardzības infrastruktūras izbūvē iesaistīto institūciju darbu operatīvu koordinēšanu, kā arī nodrošina infrastruktūras izbūvei nepieciešamo zemes vienību atsavināšanu, t.sk. uzmērīšanu, novērtēšanu un apauguma noņemšanu. 8) LVRTC ir Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība, kuras misija ir gādāt, lai ikvienam valsts iedzīvotājam būtu iespēja droši un ātri saņemt un pārraidīt informāciju. LVRTC vada, īsteno un uzrauga visus tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves un ieviešanas darbus, kā arī veic tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvei un ieviešanai nepieciešamos iepirkumus un slēdz iepirkuma līgumus; 9) VID ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir efektīva valsts pārvaldes funkciju īstenošana valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanā, kā arī muitas lietās. Muitas iestāde veic preču un citu priekšmetu muitas kontroli, ievedmuitas nodokļu iekasēšanu un valsts ekonomiskās robežas aizsardzību; 10) VNĪ ir Latvijas valstij piederošā kapitālsabiedrība, kas vada, īsteno un uzrauga visus ārējās sauszemes robežas infrastruktūras, izņemot tehnoloģisko infrastruktūru, izbūves darbus, tā veic šim mērķim nepieciešamos iepirkumus, slēdz iepirkuma līgumus. Turklāt VNĪ nodrošina lielo RŠV, kas atvērtas starptautiskiem kravu pārvadājumiem un ārvalstu robežšķērsotājiem infrastruktūras attīstību un apsaimniekošanu; 11) NBS veic valsts sauszemes teritorijas aizsardzību un neaizskaramības nodrošināšanu, kā arī valsts jūras akvatorijas un gaisa telpas kontroli, aizsardzību un neaizskaramības nodrošināšanu, kā arī sniedz atbalstu VRS pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma laikā; 12) Krasta apsardzes dienests ir NBS Jūras spēku vienība, kas veic krasta apsardzes funkcijas. Krasta apsardzes dienests kontrolē kā tiek ievēroti normatīvie akti un starptautiskās tiesību normas, kas nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību. Cilvēku SAR darbus, kā arī palīdzības sniegšanas koordināciju un patvēruma piešķiršanu kuģiem Krasta apsardze veic saskaņā ar 1979. gada Starptautisko konvenciju par meklēšanu un glābšanu jūrā un Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas prasībām; 13) ZS ir NBS sastāvdaļa, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā un kura piedalās valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē. ZS var sniegt atbalstu VRS robežkontroles pagaidu atjaunošanā uz valsts iekšējām robežām, lai nepieļautu, ka personas un transportlīdzekļi šķērso valsts robežu ārpus šim nolūkam noteiktajām vietām vai citā nelikumīgā veidā, valsts ārējās robežas neaizskaramības nodrošināšanā valsts apdraudējuma gadījumā saskaņā ar Valsts aizsardzības operatīvajā plānā noteikto kārtību, tādas personas meklēšanā, kura tiek turēta aizdomās par valsts ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu; 14) PVD ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei nodrošināt patērētājiem nekaitīgas un drošas pārtikas, dzīvnieku barības, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (kas nav derīgi cilvēku patēriņam) un veterināro zāļu kvalificētu un efektīvu valsts uzraudzību un kontroli, kā arī dzīvnieku veselības un labturības, ciltsdarba, nepārtikas preču drošuma un fitosanitāro robežkontroles prasību ievērošanu; 15) VVD ir klimata un enerģētikas ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir nodrošināt, lai tiktu ievēroti normatīvie akti vides aizsardzības, radiācijas drošības un kodoldrošības un dabas resursu izmantošanas jomā, kā arī veicināt dabas resursu un enerģijas ilgtspējīgu izmantošanu. VVD Radiācijas drošības centra pārstāvji sadarbojas ar robežsargiem un muitas amatpersonām atbilstoši kompetencei, veicot darbības, lai novērstu tādu preču, bagāžas, personu un transportlīdzekļu pārvietošanu pāri valsts robežai, kuros radioaktīvo vielu daudzums pārsniedz pieļaujamās normas, kā arī neatļautu jonizējošā starojuma avotu pārvietošanu; 16) VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" nodrošina kompetentās iestādes ar pārbaužu veikšanai nepieciešamajām komunikācijām aprīkotām vietām un telpām; 17) Tiesībsargs ir Saeimas ievēlēta amatpersona, kas rūpējas par to, lai Latvijā tiktu ievērotas cilvēktiesības un lai valsts pārvalde un pašvaldības ievērotu labas pārvaldības principu. Tiesībsargs saskaņā ar Imigrācijas likumu īsteno ārzemnieku piespiedu izraidīšanas novērošanu. Tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam. Nevienam nav tiesību ietekmēt Tiesībsargu viņa funkciju un uzdevumu pildīšanā. Tiesībsarga amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām partijām; 18) Bāriņtiesas veic nepilngadīgā bez pavadības tiesību un labāko interešu pārstāvniecību atgriešanas procesā un patvēruma procedūras laikā. 2. pielikums Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānam 2024. 2027. gadam 1. tabula IV Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu Uzdevums Pasākums Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums* Nepieciešamais papildu finansējums Pasākuma īstenošanas gads (ja pasākuma īstenošana ir terminēta) turpmākajā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai (ja pasākuma īstenošana ir terminēta) turpmāk ik gadu (ja pasākuma izpilde nav terminēta) 2024 2025 2026 2025 2026 2027 Finansējums plāna realizācijai kopāKopā: 228 403 065 143 053 548 64 896 958 0 2 533 070 35 964 581 186 742 323 0 Iekšlietu ministrija 10.00.00 "Valsts robežsardzes darbība"3 300 010 20 881 189 17 761 589 0 0 30 207 533 49 248 792 Iekšlietu ministrija 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums"157 921 686 24 491 214 114 787 0 2 533 070 5 757 048 137 493 531 Iekšlietu ministrija 67.13.00 "Eiropas Savienības robežu pārvaldības programmas Centrālāzijā projektu un pasākumu īstenošana"111 971 61 118 2 182 655 Iekšlietu ministrija 67.14.00 "FRONTEX Aģentūras starptautisko operāciju nodrošināšana" **7 693 583 7 693 583 7 693 583 Iekšlietu ministrija 70.23.00 "Izdevumi citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošanai"301 888 250 355 0 Iekšlietu ministrija 70.24.00 "Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projektu un pasākumu īstenošana (2021 2027)"48 524 180 67 253 342 23 476 289 Finanšu ministrija 74.00.00 "Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projektu un pasākumu īstenošana"2 310 401 4 965 942 7 629 627 Finanšu ministrija 41.13.00 "Finansējums VAS "Valsts nekustamie īpašumi" īstenotajiem projektiem un pasākumiem"8 239 346 9 082 064 6 038 428 Satiksmes ministrija X0 8 374 741 0