9. Article

Izteikt 59. pantu šādā redakcijā: "59. pants. Iekšzemes nodokļa maksātāja tiesības nereģistrēties un atlikt reģistrēšanos Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā (1) Iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā gadījumā, kad tā kalendāra gadā iekšzemē veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa nav pārsniegusi 50 000 euro reģistrācijas slieksni, ja šajā likumā nav noteikts citādi. (2) Aprēķinot šā panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas slieksni, tajā iekļauj: 1) ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtību; 2) šā likuma 52. panta pirmās daļas 20., 21., 22., 24., 25. un 26. punktā minēto ar nodokli neapliekamo darījumu vērtību. (3) Šā panta pirmajā daļā minētajā reģistrācijas slieksnī neiekļauj: 1) nodokļa maksātāja piegādāto pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtību; 2) šā panta otrās daļas 2. punktā minēto darījumu vērtību, ja tiem ir gadījuma raksturs un tie nepārprotami atšķiras no nodokļa maksātāja veiktās saimnieciskās darbības veida. (4) Ja kalendāra gadā šā panta pirmajā daļā minētais reģistrācijas slieksnis ir pārsniegts ne vairāk kā par 5000 euro, iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs atlikt reģistrēšanos Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā līdz kalendāra gada beigām. (5) Iekšzemes nodokļa maksātājs ne vēlāk kā līdz tā mēneša piecpadsmitajam datumam, kas seko mēnesim, kad ir pārsniegts šā panta pirmajā daļā minētais reģistrācijas slieksnis un ceturtajā daļā minētā vērtība, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 66. panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu. (6) Piemērojot šā panta ceturto daļu, iekšzemes nodokļa maksātājs ne vēlāk kā līdz kalendāra gada 30. novembrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 66. panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu. (7) Ja, piemērojot šā panta ceturto daļu, šā panta pirmajā daļā minētais reģistrācijas slieksnis ir pārsniegts pēc kalendāra gada 30. novembra, iekšzemes nodokļa maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 66. panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu ne vēlāk kā līdz kalendāra gada 31. decembrim. (8) Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja nodokļa maksātājs citas dalībvalsts nodokļa maksātājam sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu. (9) Nodokļa maksātājs, kas no citas dalībvalsts vai no trešās valsts vai trešās teritorijas personas, kura neveic saimniecisko darbību iekšzemē, saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu ir iekšzeme, ir tiesīgs piemērot šā panta pirmo daļu, ja tas ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā saskaņā ar šā likuma 139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību. (10) Ja iepriekšējā kalendāra gadā ir pārsniegts šā panta pirmajā daļā minētais reģistrācijas slieksnis, iekšzemes nodokļa maksātājam nav tiesību kalendāra gadā piemērot šā panta pirmo daļu. (11) Iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja kalendāra gadā vai iepriekšējā kalendāra gadā ir pārsniegts šā panta pirmajā daļā minētais reģistrācijas slieksnis 50 000 euro apmērā un iekšzemes nodokļa maksātājs ir veicis tikai šā panta otrās daļas 2. punktā minētos darījumus. (12) Šā likuma 3. panta ceturtajā daļā minētajām personām nav pienākuma reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā." 10. 61. pantā: papildināt otro daļu pēc vārdiem "brīvajā zonā" ar vārdiem "vai preču pagaidu uzglabāšanas vietā"; izteikt trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Citas dalībvalsts nodokļa maksātājs, kurš veic preču piegādes darījumus, pārvietojot no vienas iekšzemes muitas noliktavas, brīvās zonas vai preču pagaidu uzglabāšanas vietas uz citām iekšzemes vai citas dalībvalsts muitas noliktavām, brīvajām zonām vai preču pagaidu uzglabāšanas vietām ārpussavienības preces, kā arī tādas Savienības preces, kurām uzsākta preču eksporta procedūra, ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā."; papildināt pantu ar vienpadsmito, divpadsmito un trīspadsmito daļu šādā redakcijā: "(11) Citas dalībvalsts nodokļa maksātājam, tai skaitā citas dalībvalsts nodokļa maksātāja pastāvīgajai iestādei iekšzemē, kas veic ar nodokli apliekamus darījumus iekšzemē, ir tiesības piemērot šā likuma 59. panta pirmo un ceturto daļu atbilstoši minētajā pantā noteiktajai kārtībai. (12) Citas dalībvalsts nodokļa maksātājs šā likuma 59. panta pirmo un ceturto daļu nepiemēro, ja tā Eiropas Savienības teritorijā veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa, kas aprēķināta atbilstoši šā likuma 139.1 panta trešajai daļai, kalendāra gadā vai iepriekšējā kalendāra gadā ir pārsniegusi 100 000 euro. (13) Ja ir pārsniegta šā panta divpadsmitajā daļā minētā vērtība, citas dalībvalsts nodokļa maksātājs reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un maksā nodokli valsts budžetā par iekšzemē veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši šā likuma 34. panta 10.2 daļā noteiktajai kārtībai." 11. 63. pantā: papildināt otro daļu pēc vārdiem "brīvajā zonā" ar vārdiem "vai preču pagaidu uzglabāšanas vietā"; izteikt trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs, kurš veic preču piegādes darījumus, pārvietojot no vienas iekšzemes muitas noliktavas, brīvās zonas vai preču pagaidu uzglabāšanas vietas uz citām iekšzemes vai citas dalībvalsts muitas noliktavām, brīvajām zonām vai preču pagaidu uzglabāšanas vietām ārpussavienības preces, kā arī tādas Savienības preces, kurām uzsākta preču eksporta procedūra, ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā."