1. Article

Biedrība "Latvijas Spēļu biznesa asociācija" 2024. gada 3. decembra vēstulē Nr. 21/24 ir sniegusi šādu informāciju: "Projekta paskaidrojuma rakstā norādīts, ka tā izdošanas mērķis ir veicināt Gulbenes pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizsardzību, mazinot ar azartspēlēm saistītos riskus. LSBA uztur savu viedokli, ko 2024. gada 25. martā tikšanās laikā, kā arī 2024. gada 12. aprīlī rakstveidā tā pauda par ieceri teritorijas plānojumā noteikt azartspēles ierobežojošās teritorijas, kā arī iespējamību izdot saistošos noteikumus par vietām un teritorijām, kurās nav atļauts organizēt azartspēles. LSBA vērš uzmanību, ka 2024. gada 13. augusta Ministru kabineta sēdē ir izskatīts un atbalstīts likumprojekts "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā"1 (turpmāk – Likumprojekts) Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu (turpmāk – Pamatnostādnes) ieviešanai, kas ir nodots Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai 2024. gada 26. septembrī. Finanšu ministrijai uzdots ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā no Likumprojekta spēkā stāšanās dienas iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus grozījumiem azartspēļu reglamentējošajos normatīvajos aktos azartspēļu pieejamības jautājuma regulēšanai, kas ietver arī tādu pasākumu izstrādi kā kritēriju noteikšanu jaunu azartspēļu organizēšanas vietu atvēršanai. Šī gada 5. un 26. septembrī ir norisinājušās pirmās Finanšu ministrijas Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu ieviešanas darba grupas sēdes, kurā kā darba grupas dalībnieki aicinātas piedalīties arī pašvaldības apvienojošās organizācijas – Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai lūgts sniegt ministrijas viedokli, vai pašvaldībām arī turpmāk nosakāmas tiesības izdot saistošos noteikumus attiecībā uz vietām un teritorijām, kurās nav atļauts organizēt azartspēles. Ministrija ir informējusi, ka tā pieļauj iespēju, ka pašvaldību tiesības izdot saistošos noteikumus Azartspēļu un izložu likuma 42. panta desmitās daļas gadījumā nav saglabājamas un ir izslēdzamas vienlaikus ar Likuma 41. panta otrās daļas 11. punktu, ja iestājas noteikti priekšnosacījumi, sniedzot arī konkrētus priekšlikumus. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības biedru aptaujā saglabāt pašvaldībām tiesības izdot minētos saistošos noteikumus no 30 pašvaldībām, kas piedalījās aptaujā, ir atbalstījušas 17 pašvaldības (57 %). 10 pašvaldības uzskata, ka šādas tiesības pašvaldībām nav jāsaglabā, bet 3 pašvaldības atbildi nesniedza. Savu viedokli sniegusi arī LSBA – aicinām ar to iepazīties (lūdzu skat. pielikumā). Pamatnostādnēs ietvertais risinājums – attāluma noteikšana no konkrētiem objektiem – nav ietverts Likumprojektā. Finanšu ministrijas Pamatnostādņu ieviešanas darba grupā šobrīd norisinās diskusija, vai risinājums ir samērīgs, ņemot vērā aktuālo situāciju. Tāpat Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabineta noteikumos noteikt vienotas prasības azartspēļu organizēšanas vietu publiskās ārtelpas (tajā skaitā skatlogu noformējuma) dizainam, kas tādējādi novērstu azartspēļu zāļu fasādes un izkārtņu dizaina pārlieku piesaistošo izskatu, kā arī veicinātu vienveidīgu tiesību normu piemērošanu, nosakot vienotus kritērijus azartspēļu organizēšanas vietām visā Latvijas teritorijā. 2020. gadā LSBA Finanšu ministrijai iesniedza juridisku vērtējumu par vizuālo ierobežojumu noteikšanu azartspēļu norises vietām ietekmi uz pamatnostādnēs izvirzīto mērķu sasniegšanu (pieejams pēc pieprasījuma). Šajā dokumentā sniegts pamatojums apgalvojumam – ja ar vienotiem vizuāliem ierobežojumiem azartspēļu organizēšanas vietas tiek padarītas "neredzamas", tad nav nozīmes tam, kādu objektu tuvumā tās atrodas, jo to negatīvā ietekme attiecībā uz vienkāršiem garāmgājējiem, tostarp bērniem un jauniešiem vai citām ievainojamām personām, jau ir novērsta. Tāpat izvērtējumā analizēti arī Pamatnostādņu projektā apskatītā 2. risinājuma trūkumi un ir rasti alternatīvi risinājumi, saskaņā ar kuriem mazāk tiktu ierobežota azartspēļu zāļu ģeogrāfiskā atrašanās vieta, bet vienlaikus tiktu nodrošināta Pamatnostādnēs konstatēto problēmjautājumu risināšana. LSBA skaidro, ka azartspēles ir viens no izklaides veidiem – tātad brīvā laika pavadīšanas veids. Tā ir pieaugušo izklaide, taču nav pamata un arī likumdevēja uzstādījuma, ka azartspēļu organizēšanas vietām būtu jābūt pilnīgi "neredzamām". Azartspēļu norise no ārtelpas redzama nav. Nepilngadīgas personas azartspēļu organizēšanas vietās ielaistas netiek. Ņemot vērā, ka spēļu zāļu darbībā Pašvaldības teritorijā nav saskatāms sabiedrības interešu aizskārums vai apdraudējums, azartspēļu organizēšanas ierobežojumi nav pamatoti. Pašvaldības iecerētais regulējums neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam, jo nesamērīgi ierobežo azartspēļu organizētāju tiesības uz īpašumu (tiesības veikt komercdarbību). LSBA aicina apturēt Projekta virzību līdz brīdim, kad ir izvērtēts Finanšu ministrijas darba grupā izstrādātais risinājums. Papildus informējam, ka LSBA 2024. gada 12. aprīlī ir lūgusi (lūdzu skat. vēstuli pielikumā) Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijai iekļaut azartspēļu organizēšanas vietu izvietojuma un jautājumus tuvākās iespējamās sanāksmes darba kārtībā, lai sagatavotu Latvijas Pašvaldību savienības lēmumu attiecībā uz pašvaldību vienotu rīcību azartspēļu regulēšanā, kā arī nepieciešamos priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem. Aicinām paust Pašvaldības viedokli gan Latvijas Pašvaldību savienībai, gan Latvijas Lielo pilsētu asociācijai kā Finanšu ministrijas Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu ieviešanas darba grupas dalībniekiem."