1. Article

Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi Rīgas attīstības programmas 2022.–2027. gadam 7. prioritātes 6. uzdevums ir "Veicināt sociālās atstumtības riskam pakļauto rīdzinieku integrāciju darba tirgū"1. Ministru kabineta 2018. gada 27. marta noteikumi Nr. 173 "Noteikumi par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību" nosaka, ka personas ar invaliditāti ir uzskatāmas par sociālās atstumtības riskam pakļauto personu grupu. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departamenta 2022. gada pētījumā "Kas traucē Rīgai kļūt par pieejamāko pilsētu Eiropā?" ir secināts, ka situācija ar vides pieejamību personām riteņkrēslos ir tālu no atbilstošas, un ietverta rekomendācija veicināt vides pieejamības nodrošināšanu gan publiskā, gan privātā īpašumā esošās ēkās Rīgas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvajā teritorijā. Minētajā pētījumā secināts, ka vides pieejamības uzlabošanai privātīpašumā esošās ēkās kā motivējošs faktors varētu kalpot līdzfinansējums. Šajā pētījumā arī norādīts uz nepietiekamu vides uzlabošanu personām ar redzes un dzirdes traucējumiem.2 Vajadzība pēc fiziskās vides pieejamības un digitālās vides piekļūstamības skar ievērojami plašāku Rīgas iedzīvotāju loku nekā konkrētās mērķgrupas. Tā ir aktuāla arī senioriem, vecākiem ar maziem bērniem un cilvēkiem ar pārejošiem kustību traucējumiem (pēc traumas u. c.). Sociālā uzņēmuma likuma 2. pantā ietvertā sociālā uzņēmuma definīcija nosaka, ka sociālā uzņēmuma statuss var tikt piešķirts uzņēmumam, kas nodarbina sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas (turpmāk – mērķgrupas) vai sniedz pakalpojumus mērķgrupām. Būtisks priekšnosacījums mērķgrupu pārstāvju nodarbināšanai vai pakalpojumu sniegšanai mērķgrupu pārstāvjiem ir fiziskās vides pieejamība un digitālās vides piekļūstamība, tādēļ tie ir būtiski priekšnosacījumi arī sociālās uzņēmējdarbības veikšanai un attīstībai, bet šo vajadzību apmierināšana nereti no sociālā uzņēmēja prasa nesamērīgi lielus finanšu ieguldījumus. Par iespējams nesamērīga sloga uzlikšanu, jo īpaši to attiecinot uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, norādīts arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvā (ES) 2019/882 "Par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām"3. Sociālajiem uzņēmējiem Rīgā šobrīd ir pieejamas dažas publiskā un privātā sektora piedāvātas grantu programmas, tomēr tās nepiedāvā iespēju grantu izmantot fiziskās vides pieejamības uzlabošanai. Saistošo noteikumu "Par līdzfinansējuma piešķiršanu sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Rīgā" (turpmāk – saistošie noteikumi) mērķis ir sekmēt sociālās uzņēmējdarbības attīstību pašvaldībā, piešķirot līdzfinansējumu sociālajiem uzņēmējiem vides un pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, radot jaunas vai pilnveidojot esošās darba vietas, radot jaunus vai pielāgojot esošos pakalpojumus mērķgrupām. Atbilstoši Pašvaldību likuma 2. pantam pašvaldība savas funkcijas pilda, ievērojot attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses, savukārt uzņēmēji ir ieinteresēti attīstīt konkurētspējīgu, inovācijās balstītu uzņēmējdarbību, kas saskan ar Rīgas attīstības programmas 2022.–2027. gadam 8. prioritāti4, tāpēc pašvaldībai ir nepieciešams sadarboties ar uzņēmējiem savu funkciju īstenošanā, lai pēc iespējas sekmīgāk realizētu Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 9. un 12. punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas – nodrošinātu iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā un sekmētu saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Viens no instrumentiem, ar ko var veicināt uzņēmējdarbības attīstību, ir finansiāla atbalsta sniegšana. Saistošie noteikumi nepieciešami, lai reglamentētu minētā atbalsta sniegšanu, kas ir pašvaldības brīvprātīga iniciatīva. Pašvaldību likuma 5. pantā noteikts, ka pašvaldība savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi īstenot iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tās nav citu institūciju kompetencē un šādu darbību neierobežo citi likumi. Atbilstoši Pašvaldību likuma 44. panta otrajai daļai, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, pašvaldības dome var izdot saistošos noteikumus. Saistošajos noteikumos ir noteikts konkrēts attiecināmo izmaksu uzskaitījums, lai, radot jaunas vai pilnveidojot esošās darba vietas vai sniegtos pakalpojumus, līdzfinansējuma ietvaros tiktu atbalstīta fiziskās vides pieejamības un digitālās vides piekļūstamības uzlabošana mērķgrupām.