1. Article

Mobilitātes infrastruktūras objektu priekšlikumu izvērtēšanas kritēriji 1.1. Militārais pielietojums un civilās aizsardzības vajadzības Pirmajā kārtā tiks vērtēts objekta divējādas lietojamības pielietojums, t.i., tādas objekta prasības un īpašības, kas atbilst gan militārai, gan civilās aizsardzības vajadzībai. Mobilitātes infrastruktūras objekts no divējādas lietojamības viedokļa paredz, piemēram, ceļa/tilta infrastruktūru, kas vienlaikus var nodrošināt gan militārā, gan civilā transporta mobilitāti, gan arī nepieciešamās pretmobilitātes prasības, t.i., apdraudējuma gadījumā noteiktā ceļa/tilta posms, kas tiek pārrakts, vai bojāts, tādā veidā bloķējot pārvietošanos. Šajā izvērtēšanas kārtā, nodrošinot ranžēšanu, priekšlikumu vērtēšanu veiks plānošanas reģioni sadarbībā ar Aizsardzības un Iekšlietu ministrijām. Nepieciešamības gadījumā vērtēšanas procesā tiks piesaistītas arī citas institūcijas. Lai pašvaldību sniegtie mobilitātes infrastruktūras objektu priekšlikumi tiktu virzīti tālākai izvērtēšanai, tiem jāatbilst sekojošiem vispārīgajiem kritērijiem un principiem, nodrošinot šo objektu militāro pielietojumu un atbilstību civilās aizsardzības vajadzībām: 1) Latvijas un ES ārējās robežas stiprināšanai tiek attīstīta mobilitātes infrastruktūra virzienā uz Latvijas austrumiem, paredzot arī pretmobilitātei nepieciešamos risinājumus; 2) valsts pierobežas joslā ar Krieviju un Baltkrieviju tiek attīstīta tāda mobilitātes infrastruktūra, lai nepieciešamības gadījumā varētu īstenot pretmobilitātes pasākumus un bloķēt pārvietošanos. Vienlaikus šis jautājums vērtējams kopsakarā ar Valsts robežsardzes spēju nodrošināt tai deleģēto funkciju un uzdevumu izpildi, un mobilitātes jautājums ir ļoti būtisks priekšnosacījums valsts robežas apsardzības nodrošināšanai, tāpat tas ietekmē arī citu iekšlietu dienestu (Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk VUGD)) spēju pildīt tām noteiktās funkcijas un uzdevumus, t.sk. kara apstākļos. Tāpat šajā procesā iesaistāma ne tikai Aizsardzības ministrija, Nacionālie bruņotie spēki un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, bet arī Iekšlietu ministrija, kuras viena no funkcijām ir civilā aizsardzība, un Valsts robežsardze, kuras galvenā funkcija ir nodrošināt valsts robežas neaizskaramību. Pretmobilitāte ilgtermiņā nozīmē autoceļu infrastruktūras iznīcināšanu vai bojāšanu, lai kavētu pārvietošanos, pierobežas zonu padarot necaurejamu, tai skaitā: a) atbilstoši iesaistīto institūciju, tai skaitā Aizsardzības ministrijas/Latvijas Nacionālo bruņoto spēku/VUGD kompetencei un atbildības sadalījumam, tiek paredzēti skaidri darbības mehānismi, kā krīzes situācijā mobilitātes ceļi tiks slēgti; b) projektēšanas gaitā tiek paredzēti inženiertehniskie risinājumi, kā var tikt bloķēti/padarīti neizmantojami konkrētie ceļi vai tilti; 3) tiek attīstīta mobilitātes infrastruktūra, lai nodrošinātu spēju ātri reaģēt un pārvietoties gan operatīvajiem dienestiem (Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (turpmāk NMPD), VUGD u.c.), gan lielizmēra militārajām vienībām un smagajiem automobiļiem, kas nodrošina smagu kravu pārvietošanu2 ceļa infrastruktūra paredz 70-80 kravu (aptuveni 60 tonnas) pārvietošanu; 4) autoceļiem, kas nodrošina būtisku transportlīdzekļu plūsmu, bet ir posmi bez apbraukšanas iespējas, vai tās nenodrošinās vismaz pusi no nepieciešamās slodzes, nepieciešams apvedceļš; 5) ūdensšķēršļa jauna šķērsošanas infrastruktūra; 6) dzelzceļa infrastruktūras objekti izpilda vispārējo kritēriju klimata pārmaiņu un ilgtspējas kontekstā, vienlaikus pasažieru un kravas pārvadājumi pa dzelzceļu neietekmē vietējas nozīmes, reģionālos vai valsts ceļus (satiksmes plūsmu), tostarp nenodarot būtisku kaitējumu ceļu infrastruktūrai gan lielapjoma svara, gan specifiskās ritošās daļas apdares dēļ. Dzelzceļa risinājumi ir būtiski militārās tehnikas pārvešanai, tajā skaitā var ievērojami saīsināt piegādes ķēdes un samazināt laiku, kādā šī tehnika tiek nogādāta nepieciešamajā vietā. Dzelzceļa infrastruktūras objekti atvieglo arī augošo kravu pārvadājumu pieprasījumu visos industriālajos objektos; 7) attīstot autoceļu infrastruktūru, tiek veidoti evakuācijas ceļi. Kā specifiskais vērtēšanas kritērijs ir noteikts objektu tehniskais stāvoklis, attiecīgi tiks vērtēta detalizētāka informācija par atlasīto objektu tehnisko stāvokli, potenciālo būvniecībā izmantojamo tehnoloģiju un citām veicamajām darbībām, lai nodrošinātu tālāko objekta būvniecības procesu, tai skaitā: 1) potenciālo būvniecībā izmantojamā tehnoloģija; 2) vai plānotie ceļu un ar to saistītās infrastruktūras atjaunošanas/izbūves darbi sekmē klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu īstenošanu, t.i., infrastruktūrai un apbūvei ir jābūt klimatnoturīgai (tā jāplāno atbilstoši iespējamajiem klimata riskiem); 3) būvniecības dokumentācijas gatavības stadija un nepieciešamās tālākās darbības tās precizēšanai vai sagatavošanai, prioritāti piešķirot augstas gatavības projektiem. 1.2. Civilais pielietojums Otrajā kārtā tiks vērtēta priekšlikumu atbilstība to civilajam pielietojumam, kur atbilstoši reģionālās attīstības vajadzībām šiem objektiem jānodrošina administratīvo centru sasniedzamība, t.sk. darba vietu un pakalpojumu sasniedzamība. Šajā izvērtēšanas kārtā, nodrošinot ranžēšanu, priekšlikumu vērtēšanu veiks plānošanas reģioni sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk VARAM) un Satiksmes ministriju. Nepieciešamības gadījumā vērtēšanas procesā tiks piesaistītas arī citas institūcijas. Lai pašvaldību identificētās vajadzības tiktu virzītas tālākai izskatīšanai, tām neatkarīgi no to īpašnieka/pārvaldītāja ir jāatbilst vismaz vienam no sekojošiem vispārīgajiem kritērijiem: 1) ceļu investīciju projekts nodrošina novada centra sasniedzamību ar novada teritoriālajām vienībām, tostarp publisko pakalpojumu (t.sk. izglītības) un darba vietu sasniedzamību; tas ir kritiski svarīgs no preču un pakalpojumu nodrošināšanas viedokļa, nodrošina uzņēmuma sasniedzamību, tai skaitā nodrošinot pārtikas produktu piegādes ķēdes; 2) esoša tilta vai pārvada vispārējā inspekcija vai speciālā inspekcija ir konstatējusi, ka nepieciešami neatliekami būvniecības darbi, ceļa vai tā posma vizuālais vērtējums ir "ļoti slikts" vai "slikts" vai analoģisks vērtējums citā vērtēšanas skalā atbilstoši pašvaldības apstiprinātai metodikai (kritērijs neattiecas uz gadījumu, kad projekts paredz jauna, tilta, pārvada, ceļa vai tā posma būvniecību), tādā veidā uzlabojot ceļu satiksmes drošību un transporta pieejamību.
  1. (1)) palielināt sabiedrisko mediju klātbūtni Latgalē;
  2. 1)) Latvijas un ES ārējās robežas stiprināšanai tiek attīstīta mobilitātes infrastruktūra virzienā uz Latvijas austrumiem, paredzot arī pretmobilitātei nepieciešamos risinājumus;
  3. (2)) atbalsts un sadarbība ar Latgales medijiem un NVO43;
  4. 2)) valsts pierobežas joslā ar Krieviju un Baltkrieviju tiek attīstīta tāda mobilitātes infrastruktūra, lai nepieciešamības gadījumā varētu īstenot pretmobilitātes pasākumus un bloķēt pārvietošanos. Vienlaikus šis jautājums vērtējams kopsakarā ar Valsts robežsardzes spēju nodrošināt tai deleģēto funkciju un uzdevumu izpildi, un mobilitātes jautājums ir ļoti būtisks priekšnosacījums valsts robežas apsardzības nodrošināšanai, tāpat tas ietekmē arī citu iekšlietu dienestu (Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD)) spēju pildīt tām noteiktās funkcijas un uzdevumus, t.sk. kara apstākļos. Tāpat šajā procesā iesaistāma ne tikai Aizsardzības ministrija, Nacionālie bruņotie spēki un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, bet arī Iekšlietu ministrija, kuras viena no funkcijām ir civilā aizsardzība, un Valsts robežsardze, kuras galvenā funkcija ir nodrošināt valsts robežas neaizskaramību. Pretmobilitāte ilgtermiņā nozīmē autoceļu infrastruktūras iznīcināšanu vai bojāšanu, lai kavētu pārvietošanos, pierobežas zonu padarot necaurejamu, tai skaitā:
  5. a)) atbilstoši iesaistīto institūciju, tai skaitā Aizsardzības ministrijas/Latvijas Nacionālo bruņoto spēku/VUGD kompetencei un atbildības sadalījumam, tiek paredzēti skaidri darbības mehānismi, kā krīzes situācijā mobilitātes ceļi tiks slēgti;
  6. (3)) veidot ciešāku sadarbību ar pierobežas pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību: izveidots regulārs, formāls tikšanās formāts ar pierobežas pašvaldībām, pilsētām (Rēzeknes novads, Rēzeknes valstspilsēta, Alūksnes novads, Augšdaugavas novads, Līvānu novads, Balvu novads, Daugavpils valstspilsēta, Krāslavas novads, Ludzas novads, Preiļu novads) un pilsonisko sabiedrību
  7. (1)) Palielināts veidotā satura apjoms par notikumiem Latgalē
  8. b)) projektēšanas gaitā tiek paredzēti inženiertehniskie risinājumi, kā var tikt bloķēti/padarīti neizmantojami konkrētie ceļi vai tilti;
  9. 3)) tiek attīstīta mobilitātes infrastruktūra, lai nodrošinātu spēju ātri reaģēt un pārvietoties gan operatīvajiem dienestiem (Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (turpmāk – NMPD), VUGD u.c.), gan lielizmēra militārajām vienībām un smagajiem automobiļiem, kas nodrošina smagu kravu pārvietošanu2 – ceļa infrastruktūra paredz 70-80 kravu (aptuveni 60 tonnas) pārvietošanu;
  10. (2)) stiprināta Latgales un Austrumu pierobežas informatīvā telpa
  11. (3)) Sadarbības, diskusiju un dialoga veicināšana ar pierobežas pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību, lai efektīvi koordinētu kopīgus Austrumu pierobežas drošības un ekonomiskās izaugsmes pasākumus, veicinātu pilsonisko dialogu un nodrošinātu mērķtiecīgu reģiona attīstību
  12. 4)) autoceļiem, kas nodrošina būtisku transportlīdzekļu plūsmu, bet ir posmi bez apbraukšanas iespējas, vai tās nenodrošinās vismaz pusi no nepieciešamās slodzes, nepieciešams apvedceļš;
  13. 5)) ūdensšķēršļa jauna šķērsošanas infrastruktūra;
  14. (4)) katrā Austrumu pierobežas pašvaldībā vai plānošanas reģiona mērogā paredzēts vismaz viens darbinieks, kas strādā ar pilsoniskās sabiedrības un līdzdalības jautājumiem, pārzina vietējās biedrības un nodibinājumus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un spēj mobilizēt vajadzīgā brīdī
  15. 6)) dzelzceļa infrastruktūras objekti izpilda vispārējo kritēriju klimata pārmaiņu un ilgtspējas kontekstā, vienlaikus pasažieru un kravas pārvadājumi pa dzelzceļu neietekmē vietējas nozīmes, reģionālos vai valsts ceļus (satiksmes plūsmu), tostarp nenodarot būtisku kaitējumu ceļu infrastruktūrai gan lielapjoma svara, gan specifiskās ritošās daļas apdares dēļ. Dzelzceļa risinājumi ir būtiski militārās tehnikas pārvešanai, tajā skaitā var ievērojami saīsināt piegādes ķēdes un samazināt laiku, kādā šī tehnika tiek nogādāta nepieciešamajā vietā. Dzelzceļa infrastruktūras objekti atvieglo arī augošo kravu pārvadājumu pieprasījumu visos industriālajos objektos;
  16. (1)) Palielināts Latvijas Sabiedriskā medija multimediāla satura apjoms Latgalē un par Latgali*
  17. (2)) Katru gadu īstenotas aktivitātes (publiski pasākumi, semināri u.c.), kas uzlabo sabiedrības informētību un izglītību*
  18. 7)) attīstot autoceļu infrastruktūru, tiek veidoti evakuācijas ceļi.
  19. 1)) potenciālo būvniecībā izmantojamā tehnoloģija;
  20. (3)) Regulārs (vairākas reizes gadā) tikšanās formāts ar pierobežas pašvaldībām, lai nodrošinātu sadarbību un informācijas apmaiņu*
  21. 2)) vai plānotie ceļu un ar to saistītās infrastruktūras atjaunošanas/izbūves darbi sekmē klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu īstenošanu, t.i., infrastruktūrai un apbūvei ir jābūt klimatnoturīgai (tā jāplāno atbilstoši iespējamajiem klimata riskiem);
  22. (1)) Izveidota Latvijas Sabiedriskā medija multimediāla studija Daugavpilī**
  23. 3)) būvniecības dokumentācijas gatavības stadija un nepieciešamās tālākās darbības tās precizēšanai vai sagatavošanai, prioritāti piešķirot augstas gatavības projektiem.
  24. (1)) Komunikācija ar Austrumu pierobežas pašvaldībām45.
  25. (2)) Regulāra sabiedrības informēšana par aktualitātēm Austrumu robežā: regulāra sadaļas "Robežas stiprināšana" papildināšana AiM mājas lapā, informatīvie materiāli un video par Austrumu robežas stiprināšanu, Sargs.lv portāls un AiM sociālie tīkli, diskusiju tēmas AiM organizētos pasākumos, piemēram, Lampa festivāls.
  26. 1)) ceļu investīciju projekts nodrošina novada centra sasniedzamību ar novada teritoriālajām vienībām, tostarp publisko pakalpojumu (t.sk. izglītības) un darba vietu sasniedzamību; tas ir kritiski svarīgs no preču un pakalpojumu nodrošināšanas viedokļa, nodrošina uzņēmuma sasniedzamību, tai skaitā nodrošinot pārtikas produktu piegādes ķēdes;
  27. (3)) Sabiedrības informēšana par rīcību krīzes situācijās un gatavības kultūras veicināšana.
  28. 2)) esoša tilta vai pārvada vispārējā inspekcija vai speciālā inspekcija ir konstatējusi, ka nepieciešami neatliekami būvniecības darbi, ceļa vai tā posma vizuālais vērtējums ir "ļoti slikts" vai "slikts" vai analoģisks vērtējums citā vērtēšanas skalā atbilstoši pašvaldības apstiprinātai metodikai (kritērijs neattiecas uz gadījumu, kad projekts paredz jauna, tilta, pārvada, ceļa vai tā posma būvniecību), tādā veidā uzlabojot ceļu satiksmes drošību un transporta pieejamību.
  29. (4)) Ikgadēji nodrošināts lekciju cikls skolām 7.–9. klasēm "Kā mēs sargājam Latviju?, kur lekcijas tiek sniegtas arī Latgales reģionā.
  30. (5)) Regulāras tikšanās ar pierobežas medijiem.
  31. (1)) Uzņēmumu kartēšana ar divējāda un militāra lietojuma produktu ražošanas potenciālu: AiM plāno reģionālos seminārus sadarbībā ar vietējām pašvaldībām Rēzeknē, Daugavpilī un Jēkabpilī 2024./2025. gadā.49
  32. (2)) Lai celtu divējādās pielietojamības preču ražošanas kapacitāti, EM sadarbībā ar FM virzīt priekšlikumus Eiropas Savienības līmenī par Regulas Nr. 651/2014 ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu un Regulas (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, valsts atbalsta intensitātes palielinājumu divējādās pielietojamības preču ražošanai.
asdeadlinejoint-stockllcremunerationsalarysiatax-authorityvid