2. Article

Pakalpojumu infrastruktūras objektu priekšlikumu izvērtēšanas kritēriji 2.1. Militārais pielietojums un civilās aizsardzības vajadzības Pirmajā kārtā tiks vērtēts objekta militārais pielietojums un tas, vai objekts nodrošina civilās aizsardzības vajadzības. Pakalpojumu infrastruktūras objekts no divējādas lietojamības viedokļa paredz tādas sabiedriskās ēkas (piemēram, izglītības vai sociālās aprūpes iestāde) izbūvi vai atjaunošanu, kuras būvniecības procesā tiek īstenoti risinājumi patvertnes ierīkošanai, pielāgojot šim mērķim ēkas pagrabu. Šajā izvērtēšanas kārtā, nodrošinot ranžēšanu, priekšlikumu vērtēšanu veiks plānošanas reģioni sadarbībā ar Aizsardzības un Iekšlietu ministrijām. Nepieciešamības gadījumā vērtēšanas procesā tiks piesaistītas arī citas institūcijas. Lai pašvaldību sniegtie pakalpojumu infrastruktūras objektu priekšlikumi tiktu virzīti tālākai izvērtēšanai, tiem jāatbilst sekojošiem vispārīgajiem kritērijiem un principiem, nodrošinot šo objektu militāro pielietojumu un atbilstību civilās aizsardzības vajadzībām: 1) tiek nodrošināta sinerģija starp pakalpojumu infrastruktūras objektu pielietojumu, lai tie būtu izmantojami civilajām vajadzībām, militārajām vajadzībām, civilai aizsardzībai, kā arī sekmētu valsts tautsaimniecību kopumā. Šis princips ir saistošs arī apdraudējuma laikā, t.i., līdztekus sabiedriskās ēkas pamata pielietojumam, tā var būt izmantojama militārā atbalsta nodrošināšanai, piemēram, uzņemot Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk NATO) sabiedrotos, kur šādas ēkas būtu izmantojamas nakšņošanai (pajumtei), ēdināšanai u.c.; 2) attiecībā uz esošu sabiedrisko ēku pielāgošanu civilai aizsardzībai tiek ievērots, ka veiktie ieguldījumi ir loģiski pret sasniedzamo efektu; 3) jaunu patvertņu būvniecībai un esošo būvju pielāgošanai patvertnēm ir izstrādātas vadlīnijas3 par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties atjaunošanai vai izveidošanai. Vienlaikus no civilās aizsardzības viedokļa attiecībā uz patvertnēm varētu tikt attiecināti šādi kritēriji4: a) patvertņu galvenā funkcija militāra apdraudējuma gadījumā ir spēja aizsargāt no artilērijas šāvieniem un sargāt no netieša trieciena, piemēram, atlūzām no raķetēm - līdz ar to patvertnēm paredzētas mūra sienas. Viens no risinājumiem patvertņu izbūvei ir dzelzsbetona "kapsulas" (būdiņas), kur patverties, un kas pieejamas publiskajā ārtelpā; b) ņemot vērā ierobežotās finanšu līdzekļu piesaistes iespējas, primāri paredzēts nevis būvēt jaunas patvertnes, bet apzināt būves, kuras var tikt izmantotas kā patvertnes, veicot attiecīgus ēkas vai tās daļas (piemēram, pagrabu) pielāgošanas risinājumus. Ēku pagrabiem jābūt pielāgotiem, t.i., ja ēka sabrūk, pagraba pārsegums nedrīkst iebrukt (tam jāiztur slodze); ieejai pagrabā jābūt alternatīvām tā vienīga izeja nedrīkst būt ēkas iekšienē, tai jābūt ārpus ēkas; vienlaikus šajās vietās jābūt ierīkotai iespējai padzerties, apmeklēt labierīcības, kā arī jāparedz risinājumi, lai šāda patvertne būtu izmantojama arī ziemas apstākļos; 4) apdraudējuma gadījumā izšķiroša ir medicīnas infrastruktūras un veselības nozares gatavība krīzēm. Šis ir arī viens no septiņiem NATO Nācijas noturības rādītājiem (Resilience through Civil Preparedness5); 5) tiek paredzēti medicīniskās evakuācijas risinājumi; 6) papildu pakalpojumu infrastruktūras objektiem tiek paredzēts šāds pielietojums: a) ūdenstilpnēm pieguļošā teritorija tiek attīstīta, nodrošinot to civilās aizsardzības pielietojumu, piemēram, ūdenstilpņu piekrastes teritorija var tikt izmantota kā piestātne un tehnikas vienību izvietošanas vieta; b) ēku jumti kalpo kā helikopteru nolaišanās laukums blīvi apdzīvotās vietās, kur nav iespējami citi risinājumi; c) pakalpojumu infrastruktūras objekti krīzes situācijā veic arī citu funkciju, piemēram, nodrošinot vietu kultūras vērtību drošai uzglabāšanai, pārtikas produktu rezervju un citu resursu glabāšanai un izsniegšanai; d) tiek nodrošinātas papildu ūdens ņemšanas vietas. Kā specifiskais vērtēšanas kritērijs ir noteikts objektu tehniskais stāvoklis, attiecīgi tiks vērtēta detalizētāka informācija par atlasīto objektu tehnisko stāvokli, potenciālo būvniecībā izmantojamo tehnoloģiju un citām veicamajām darbībām, lai nodrošinātu tālāko objekta būvniecības procesu, tai skaitā: 1) prioritāte būtu piešķirama objektiem, kuru pielāgošanai/atjaunošanai nepieciešamie finansiālie resursi ir samērojami ar sagaidāmo rezultātu, tai skaitā, vērtējot objekta atrašanās vietu, pieejamību u.c. būtiskus apstākļus; 2) potenciāli būvniecībā izmantotie arhitektūras un būvkonstrukciju risinājumi, ēku energoefektivitāte; 3) vai plānotie pakalpojumu infrastruktūras atjaunošanas/izbūves darbi sekmē klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu īstenošanu, t.i. infrastruktūrai un apbūvei ir jābūt klimatnoturīgai (tā jāplāno atbilstoši iespējamajiem klimata riskiem); 4) būvniecības dokumentācijas gatavības stadija un nepieciešamās tālākās darbības tās precizēšanai vai sagatavošanai, prioritāti piešķirot augstas gatavības projektiem. 2.2. Civilais pielietojums Otrajā vērtēšanas kārtā ir noteikts, ka, lai pašvaldību identificētās vajadzības par jauna pakalpojumu infrastruktūras objekta izveidi vai esoša objekta pārbūvi/atjaunošanu tiktu virzītas tālākai izskatīšanai, objekti tiek skatīti šādā prioritārā secībā: 1) Veselības aprūpes pakalpojumu jomā Pašvaldību loma veselības veicināšanas politikas īstenošanā galvenokārt ir saskatāma caur pašvaldības spējām veidot veselību atbalstošu vidi un uzrunāt vietējo sabiedrību, tādējādi veicinot iedzīvotāju līdzdalību veselības veicināšanas pasākumos un iniciatīvas pieaugumu. Vienlaikus pašvaldībām ir būtiska loma pamata veselības aprūpes pakalpojumu groza nodrošināšanā, kas ietver6: neatliekamo medicīnisko palīdzību, dzemdību palīdzību, ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, veselības aprūpes pakalpojumus tādu slimību ārstēšanā, kas var ietekmēt sabiedrības veselību un tās drošību, piemēram, bīstamas infekcijas slimības (tuberkuloze, difterija, hepatīts u.c.), psihiskās slimības. Ņemot vērā medicīnas un veselības aprūpes jomas kritiski svarīgo nozīmi gan krīzes un militāra apdraudējuma situācijās, gan iedzīvotāju ikdienas dzīvē, veselības aprūpes pakalpojumu infrastruktūras objektu attīstīšana ir uzskatāma par prioritāru. 2) Izglītības pakalpojumu jomā: Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā: ilgtspējīga izglītības iestāžu ekosistēma un efektīvs finansēšanas modelis" (pieņemts 21.11.2023., Tiesību aktu projekta (turpmāk TAP) lietas ID 23-TA-1911) noteikts pašvaldībām, sadarbojoties ar Izglītības un zinātnes ministriju, VARAM, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju un, ņemot vērā Labklājības un Veselības ministrijas viedokli, izveidot efektīvu vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu tīkla karti pašvaldībā, ņemot vērā šeit noteiktos kritērijus un principus, koordinējot skolēnu un skolotāju mobilitātes iespējas, t.sk., izvērtējot nepieciešamās investīcijas transporta līdzekļu iegādei skolēnu pārvadājumiem. Attiecīgi, izvērtējot izglītības iestāžu infrastruktūras objektu turpmāko attīstību, būtu jābalstās uz kritērijiem, kas noteikti iepriekš minētajā informatīvajā ziņojumā. Papildus norādām, ka pakalpojumu infrastruktūras objektu priekšlikumu izvērtēšanas kritēriju ietvaros izglītības jomā var aptvert ne tikai pašvaldību dibinātās izglītības iestādes, bet arī izglītības iestādes, kuras īsteno vidējās profesionālās vai īsā cikla augstākās izglītības programmas, ievērojot šo iestāžu potenciālu divejādas lietojamības funkciju veikšanai militārā atbalsta nodrošināšanai vai civilai aizsardzībai. 3) Sociālo pakalpojumu jomā: Pašvaldībām ir būtiska loma sociālo pakalpojumu pārklājuma vienmērīgas attīstības veicināšanā un to vienādas pieejamības nodrošināšanā iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas. Lai to īstenotu, ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (TAP lietas Nr. 22-TA-1080) ir paredzēts noteikt obligāti nodrošināmos sociālos pakalpojumus, kas var būt ar vai bez izmitināšanas: aprūpes mājas pakalpojumu; krīzes centra pakalpojumu; grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu; ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā; patversmes vai naktspatversmes pakalpojumu; dienas aprūpes centra pakalpojumu; atelpas brīža pakalpojumu; specializētās darbnīcas pakalpojumu; ģimenes asistenta pakalpojumu; sociālās rehabilitācijas pakalpojumu. Vienlaikus jānorāda, ka pašvaldība šos sociālos pakalpojumus var īstenot pati, vai slēgt līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, blakus esošajā pašvaldībā. Šeit ietvertie kritēriji un objektu divējādas lietojamības principi ir attiecināmi uz pašvaldību izveidoto sociālo pakalpojumu infrastruktūru, attiecīgi šos objektus var izmantot gan sociālo pakalpojumu sniegšanai, gan iedzīvotāju izmitināšanai vai atbalsta sniegšanai7. 4) Kultūras pakalpojumu jomā: Sniegt iedzīvotājiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu un iespēju piedalīties kultūras dzīvē, sekmēt pašvaldības teritorijā esošā kultūras mantojuma saglabāšanu un sniegt atbalstu kultūras norisēm ir viena no pašvaldību autonomajām funkcijām, kas noteiktas Pašvaldību likumā8. Divējādas lietojamības principi var tikt attiecināti uz pašvaldību publiskās kultūras infrastruktūras, piemēram, bibliotēku un kultūras centru attīstības projektiem. Vienlaikus jāuzsver, ka kultūras pieminekļu ēkās, saskaņā ar starptautiskiem principiem par kultūras vērtību aizsardzību, divējāda lietojamība pieļaujama tikai gadījumos, ja tā neapdraud vai nesamazina to kultūrvēsturisko vērtību (atbilstoši UNESCO Konvencijā "Par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā" noteiktajam par kultūras vērtībām, kas aizsargājamas militāra konflikta gadījumā, uzskatāms kustams vai nekustams īpašums, kam ir svarīga visu tautu kultūras mantojuma nozīme, piemēram, ar reliģiju saistīti vai nesaistīti arhitektūras, mākslas vai vēstures pieminekļi, arheoloģiskie izrakumi, ēku ansambļi ar vēsturisku vai māksliniecisku vērtību, mākslas darbi, manuskripti, grāmatas un citi priekšmeti ar māksliniecisku, vēsturisku vai arheoloģisku vērtību, zinātniskas kolekcijas un svarīgas grāmatu vai arhīvu kolekcijas, vai augstākminēto vērtību reprodukciju kolekcijas; ēkas, kuru galvenais un faktiskais mērķis ir aizsargāt vai eksponēt kultūras vērtības, piemēram, muzeji, lielas bibliotēkas un arhīvu depozitāriji, kā arī novietnes, kas bruņota konflikta gadījumā paredzētas kultūras vērtību saglabāšanai; centri, kuros atrodas liels kultūras vērtību daudzums). Atsaucoties uz Ministru kabineta 2022. gada 1. marta rīkojumu Nr. 143 (prot. Nr. 12 26. §) "Par Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2022. 2027. gadam "Kultūrvalsts" (turpmāk Pamatnostādnes) un Pamatnostādņu 7. nodaļā pausto, kultūras pieejamības un līdzdalības iespēju kultūrā pieejamības saglabāšanai jāturpina iepriekšējā perioda kultūrpolitikas pamatnostādnēs9 iezīmētais minimālā kultūras pakalpojumu groza princips, kas paredz noteikta kultūras pakalpojumu klāsta piedāvājumu pašvaldībā atkarībā no administratīvās teritorijas lieluma10. Šajā izvērtēšanas kārtā, nodrošinot ranžēšanu, priekšlikumu vērtēšanu veiks plānošanas reģioni sadarbībā ar VARAM, Veselības, Izglītības un zinātnes, Labklājības un Kultūras ministrijām. Nepieciešamības gadījumā vērtēšanas procesā tiks piesaistītas arī citas institūcijas. Vienlaikus pēc nepieciešamības atbalsts var tikt sniegts arī cita veida civilās infrastruktūras attīstībai, kas ir paredzēta civilās aizsardzības vajadzībām. 1 Būtiski norādīt, ka arī augstāk minētajā kartējumā iekļautie infrastruktūras objekti būs indikatīvi, tas ir, turpinājumā norādītie kritēriji nenodrošinās projektu pieteikumu atlases procesu, bet gan iezīmēs indikatīvos projektus, kas pamatos atsevišķas atbalsta programmas izveides nepieciešamību divējādas lietojamības infrastruktūras objektu attīstībai. Sekojoši konkrēti projektu iesniegumu atlases procesa nosacījumi būtu apstiprināmi ar atsevišķu ārējo normatīvo aktu saistībā ar paredzamo laika plānu projektu atlases uzsākšanai, kā arī saistībā ar nepieciešamo/pieejamo finansējumu un tā avotiem šādu investīciju īstenošanai attiecīgi tie tiks noteikti Ministru kabineta noteikumos, kur līdztekus šeit noteiktajiem kritērijiem tiks noteikti papildus kritēriji.2 Krīzes situācijās varētu nebūt saistoši uz atsevišķiem ceļa posmiem noteiktie ierobežojumi, piemēram, transportlīdzekļu un to kravu 10 tonnu svara ierobežojums, kas nereti tiek noteikts pavasarī, kad nokrišņu ietekmē tiek bojāts ceļa seguma stāvoklis 3 Vadlīnijas izstrādājusi Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Būvniecības valsts kontroles biroju, Rīgas Tehnisko universitāti, Veselības ministriju, VARAM, Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra sēdes protokola Nr.1 95.§ 5.punktā dotajam uzdevumam - sagatavot vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties (pagrabi, pazemes autostāvvietas u.c.), atjaunošanai vai izveidošanai 4 Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra sēdes protokola Nr. 1, 95.§ informatīvajā ziņojumā "Par tālāko rīcību patvertņu jautājumā" norādīto informāciju, sadārdzinājums ir atkarīgs no konkrētās būvniecības lietas rakstura, vidēji variējot 10-30% robežās. Aplēsts, ka jaunu objektu gadījumā patvertņu izbūves izmaksas, ciktāl tas attiecas uz pagrabstāva pārseguma pastiprināšanu, varētu pieaugt aptuveni par 50%, tādējādi, piemēram, 5 stāvu ēkas gadījumā ēkas konstrukciju kopējās izmaksas var pieaugt par aptuveni 10%. 5 Pieejams: https://www.cimic-coe.org/resources/fact-sheets/resilience-through-civil-preparedness.pdf 6 Saskaņā ar 2017. gada 14. decembrī pieņemtā "Veselības aprūpes finansēšanas likuma" 8.panta pirmo daļu (publicēts: Latvijas Vēstnesī, 259, 31.12.2017.; stājās spēkā 01.01.2018.). 7 Divējādās lietojamības principi būtu attiecināmi ne tikai uz tiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu. 8 Pašvaldību likums stājās spēkā: 01.01.2023., pieejams: https://likumi.lv/ta/id/336956-pasvaldibu-likums 9 Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014. 2020. gadam "Radošā Latvija" 10 Kultūras pakalpojumu groza konceptā šobrīd noteikts, ka pagasta līmenī iedzīvotājiem jābūt pieejamiem bibliotēku pakalpojumiem, iespējām izmantot kultūrizglītības, mākslinieciskās jaunrades, kultūras pasākumu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, piekļūt kultūrvēsturiskajam mantojumam, iesaistīties Dziesmu un deju svētku procesā un radošajā uzņēmējdarbībā. Novada līmenī pakalpojumu grozu papildina profesionālās ievirzes mākslas un mūzikas izglītības pieejamība, profesionālās kultūrizglītības pieejamība un muzeju pakalpojumi, valstspilsētu līmenī arhīvu pakalpojumi, profesionālās mākslas pieejamība (akustiskā koncertzāle, laikmetīgais mākslas muzejs, izstāžu zāles, teātri, opera, daudzfunkcionālie kultūras centri), kino pieejamība, kā arī padziļināts muzeju pakalpojumu kopums un augstākās izglītības iespējas kultūras jomā.