5. Article

Ir nodrošināta zinātniskajā argumentācijā balstīta informācija, tai skaitā monitorings un prognozes, kas veicina pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektu integrēšanu nozaru politiku un teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, kā arī sabiedrības informēšanu. Plānā nav atsevišķi apskatīti Austrumu pierobežas attīstības jautājumi. Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. 2030. gadam Atjaunotais Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. 2030. gadam (turpmāk Plāns) ir ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas valsts enerģētikas un klimata politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus laika periodam līdz 2030. g. Plāns izstrādāts vadoties pēc vienotā ES regulējuma, kura mērķis ir nodrošināt ES dalībvalstu uzņemto saistību izpildi kontekstā ar Apvienoto Nāciju Organiācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu. Mērķis: Nodrošināt Latvijas pilnīgu energoneatkarību par pieejamām un konkurētspējīgām energoresursu cenām; Veicināt tautsaimniecības dekarbonizāciju, t.sk. ar vispārēju enerģētikas un rūpniecības elektrifikāciju, un investīcijas inovāciju un resursefektivitātes attīstībā; Nostiprināt energoapgādes drošumu. Plāns paredz rīcības tādos virzienos kā dekarbonizācija, energoefektivitāte, enerģētiskā drošība un energoneatkarība, iekšējais enerģijas tirgus, pētniecība, inovācija un konkurētspēja un pielāgošanās klimata pārmaiņām. Attiecībā uz Latgali noteikts, ka Kūdras pētniecības platformas attīstīšanas darbība ir īstenojama Taisnīgas pārkārtošanās fonda (turpmāk TPF) ietvaros. Darbības ietvaros sasniedzamie rezultāti ir: 1) atbalstīta izcilības centra izveide, īstenojot piecus pētījumu projektus dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai sekmējot pāreju uz klimatneitralitāti; 2) sniegts atbalsts Vidzemei, Latgalei, Kurzemei un Zemgalei pārkārtošanās radītās sociālās un ekonomiskās ietekmes mazināšanai; 3) veicināta sadarbība starp nozares zinātnes universitātēm, zinātniskajām institūcijām un komersantiem kapacitātes palielināšanai un reģionālo vajadzību nodrošināšanai TPF ietvaros. 1 Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju turpina darbu pie Aizsardzības industrijas attīstības stratēģijas izstrādes. Tā sniegs plašāku redzējumu par piegāžu ķēžu drošības stiprināšanu, prioritārajām attīstības jomām, inovāciju attīstības atbalstu, iepirkumiem un citiem sadarbības ar industriju pasākumiem sasaistē ar Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu 2025.-2036. gadam. Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam neietver teritoriālo perspektīvu, tāpēc šajā pielikumā netiek detalizēti atspoguļotas. Vienlaikus Austrumu pierobežas drošumspēja ir būtiski atkarīga no tā, cik pilsoniski aktīva ir vietējā sabiedrība, cik liela ir vietējās pilsoniskās sabiedrības drošumspējas kapacitāte, un cik lielā mērā pilsoniskā sabiedrība ir iesaistīta Austrumu pierobežas drošības, noturīguma un attīstības rīcībpolitikas procesos valsts, pašvaldības un vietējo kopienu līmenī. 2. pielikums Kritēriji un kārtība, kādā tiks izvērtēti pašvaldību sākotnēji iesniegtie priekšlikumi mobilitātes un pakalpojumu infrastruktūras jomās divējādas lietojamības kontekstā Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, informatīvā ziņojuma "Par atbalstu Eiropas Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas stiprināšanai" (atbalstīts Ministru kabineta 2023. gada 28. novembra sēdē) ietvaros tika piedāvāts jauns koncepts attiecībā uz ieguldījumiem infrastruktūras attīstībai Eiropas Savienības (turpmāk ES) Austrumu pierobežā, īstenojot divējādas lietojamības risinājumus, tai skaitā nodrošinot militāro un civilo pielietojumu, fokusējoties tieši uz mobilitātes un pakalpojumu jomām, kuru īstenošanai jāpiesaista papildu ES fondu finansējums. Šobrīd pašvaldībām pieejamais atbalsts neparedz specifiskus pasākumus divējādas lietojamības infrastruktūras attīstīšanai, lai gan ģeopolitiskā situācija visā pasaulē, īpaši notikumi Ukrainā, aktualizē šādas infrastruktūras izveides nozīmīgumu iedzīvotāju drošības nodrošināšanai. Objektu divējādas lietojamības pielietojums ir paredzēts kā galvenais risināmais jautājums, jo tas objektu padara vienlīdz piemērotu civilajām, kā arī nepieciešamības gadījumos militārām vai civilās aizsardzības vajadzībām, turklāt paredzot iespējami ātru objekta transformāciju no civilā pielietojuma uz militāru vai ar civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanu saistītu pielietojumu. Piemēram, Somijā bumbu patvertnēs pilsētas vidē ir izveidota sporta infrastruktūra, kā arī tuneļi/apakšzemes pārvadi tiek veidoti, lai būtu ātri pielāgojami patvēruma vajadzībām. No teritoriālā viedokļa lielāks drošības apdraudējums pastāv apdzīvotām vietām ar lielāku iedzīvotāju skaitu, jo šajās vietās ikdienā ir liela cilvēku koncentrācija, valsts autoceļu un dzelzceļu satiksmes punkti. Svarīgs horizontāls aspekts, domājot par krīzes situācijām, ir iedzīvotāju sasniedzamība informācijas telpā pieejama Latvijas Televīzija un Latvijas Radio, lai iedzīvotāji operatīvi saņemtu objektīvu informāciju un tālākās rīcības norādes. Lai nodrošinātu iesniegto pašvaldību vajadzību izvērtēšanu saskaņā ar valsts kopējiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ietverot gan saistīto nozaru īstenotās politikas virzienu prioritātes, gan drošības aspektu, jāparedz ietvars un kritēriji, atbilstoši kuriem atbildīgās institūcijas veiks informatīvā ziņojuma "Par atbalstu Eiropas Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas stiprināšanai" pielikumos ietverto sākotnējo priekšlikumu izvērtēšanu1 no divējādas lietojamības infrastruktūras risinājumu pieejas viedokļa. Pašvaldību priekšlikumu izvērtēšanas procesā tiks ņemti vērā vairāki nosacījumi: teritoriālais tvērums; tematiskais tvērums, t.i., prioritāri atbalstāmi mobilitātes infrastruktūras objekti, ņemot vērā, ka no reģionālās attīstības viedokļa to attīstīšana sekmē plašāku labuma guvēju skaitu; projektu gatavības pakāpe; pašvaldības īstenojamā civilās aizsardzības politika, kas noteikta tās civilās aizsardzības plānos, tas ir, vai objekta attīstība sniegs ieguldījumu attiecīgās pašvaldības/sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna mērķu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanā, tai skaitā objekta sasaiste ar pašvaldību civilās aizsardzības plānos identificētajiem apdraudējumiem un to novēršanas pasākumiem, jo īpaši civilās aizsardzības sistēmas stiprināšanas ietvaros, lai nodrošinātu attīstīto divējādas lietojamības objektu rezultātu salāgojamību un investīciju atdevi saistībā ar civilās aizsardzības plānā noteikto pasākumu īstenošanu, kā arī ievērojot situāciju, ka pašvaldībās situācija civilās aizsardzības pasākumu materiālā nodrošinājuma kontekstā var būt atšķirīga. Pašvaldību sākotnēji iesniegto priekšlikumu izvērtēšanas gaitā atsevišķi tiks vērtēti mobilitātes infrastruktūras objekti un pakalpojumu infrastruktūras objekti, ņemot vērā, ka katrai no jomām ir savi specifiski vērtēšanas kritēriji, vienlaikus tiks vērtēta iesniegto priekšlikumu savstarpējā sinerģija, tas ir, ka ieguldījumi konkrētajās investīciju grupās ir savstarpēji papildinoši un sekmē pakalpojumu pieejamību. Ņemot vērā, ka šobrīd iesniegtie priekšlikumi ir pašvaldību vajadzības, kas tika apkopotas bez to sākotnējā izvērtējuma reģionālās attīstības kontekstā, plānots, ka sākotnējo priekšlikumu izvērtēšanu pēc noteikta kritēriju kopuma veiks plānošanas reģioni sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām, nepieciešamības gadījumā priekšlikumu vērtēšanas procesā var tikt piesaistīti civilās aizsardzības speciālisti, drošības jomas eksperti, dažāda veida asociāciju, piemēram, Latvijas Būvnieku asociācijas pārstāvji un citi. Vienlaikus kā papildus uzstādījums kritērijiem noteikti horizontāli nosacījumi, attiecīgi attīstāmajiem objektiem gan reģionāli, gan pēc to funkcionalitātes jānodrošina savstarpēja sinerģija; nepieciešamajām izmaksām jābūt samērojamām pret iegūstamo rezultātu; jāņem vērā plānoto darbību laika grafiks; prioritāri atbalstāmi būtu institūciju sadarbības projekti, nodrošinot plašāku ieguvēju loku. Vērtēšanas procesā tiks analizēti mobilitātes un pakalpojumu infrastruktūras objekti, kas iekļauti Ministru kabineta 2023. gada 28. novembra sēdē izskatītā informatīvā ziņojuma "Par atbalstu Eiropas Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas stiprināšanai" 1. un 2. pielikumā un kuru atrašanās vieta ir saskaņā ar Rīcības plānā Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025. 2027. gadam noteikto teritoriālo tvērumu. Vienlaikus saraksts var tikt papildināts ar citiem objektiem, ja tiek konstatēta šāda nepieciešamība. Pašvaldībām sniedzot jaunus priekšlikumus, nepieciešams pārvērtēt iepriekš iesniegtās vajadzības, tai skaitā vienojoties ar teritoriāli blakus esošajām pašvaldībām par kopīgu projektu ieviešanu, kur tas būtu attiecināms šādiem projektiem to izvērtēšanas procesā tiek noteikta augstāka prioritāte.