8. Article

Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijāmAtbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajā daļā noteiktajam, saistošo noteikumu projekts un tam pievienotais paskaidrojuma raksts no 2024. gada 21. oktobra līdz 2024. gada 4. novembrim sabiedrības viedokļa noskaidrošanai tika publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.liepaja.lv, paredzot iespēju ikvienam interesentam iesniegt savus priekšlikumus un komentārus. Informācija bija izvietota arī pašvaldības telpās Rožu ielā 6 apmeklētājiem pieejamā vietā. Noslēdzoties pieteikumu iesniegšanas termiņam, saņemti šādi priekšlikumi:1) "Uzskatu, ka 6.1. punktu par zāles pļaušanu jāprecizē. Pļaušanu jāveic veģetācijas periodā vai vismaz noteiktos mēnešos, pretējā gadījumā arī ziemas mēnešos, kas Liepājai raksturīgi arī bezsniega un kailsala laiks, veidojas pienākums pļaut zāli kaut arī tā neaug. Arī vasaras mēnešos zālē aug ar dažādu intensitāti, tāpēc, manuprāt, nav korekti noteikti ne retāk kā reizi mēnesī. Jo šādu parametru kontrolējošai iestādei būs grūti pārbaudīt, kad veikta pļaušana. Uzskatu, ka pieļaujamais garums ir vieglāk administrējams un uzreiz pārbaudāms dabā. Nav jāsazinās ar atbildīgo īpašnieku, kad tad pēdējo reizi zāle ir pļauta. Manuprāt, būtu saglabājams nosacījums, kā līdz šim". Priekšlikums ņemts vērā, aizstājot zāles pļaušanas regularitāti (biežumu) ar pienākumu par zālāja regulāru nopļaušanu, nepieļaujot, ka zāles garums pārsniedz 20 cm. Lai nodrošinātu iedzīvotāju un sabiedrības kopumā tiesības dzīvot sakoptā pilsētvidē un nodrošinātu kvalitatīvu normatīvajos aktos noteikto prasību izpildes kontroli, saistošajos noteikumos ir noteiktas prasības regulārai zālāju pļaušanai piegulošajās teritorijās, ievērojot noteiktu zāles augstumu. Zāles augstums 20 cm izvēlēts kā līdz šim pašvaldības teritorijā pastāvējusī prakse un kā līdzsvars starp sakoptu izskatu un praktisko lietderību, kā arī lai nodrošinātu optimālus apstākļus tās augšanai un vides ilgtspējai. Zāle, kas ir ap 20 cm gara, veicina bioloģisko daudzveidību pilsētvidē, nodrošināt mājvietu mazajiem kukaiņiem un citiem mikroorganismiem, vienlaikus neļaujot augiem pilnībā aizaugt. Zāle, kas tiek regulāri pļauta un uzturēta noteiktā augstumā, attīsta stiprākas un veselīgākas sakņu sistēmas, kas palīdz tai labāk izdzīvot ekstrēmos laika apstākļos. Regulāra zāles pļaušana ir arī efektīvs veids, kā mazināt ērču, kas ir cilvēkiem un mājdzīvniekiem bīstamu slimību pārnēsātājas, izplatību, kā arī citu insektu un grauzēju vairošanos pilsētvidē. Ņemot vērā, ka piegulošā teritorija robežojas var robežoties ar gājēju ietvēm, veloceliņiem u.c. satiksmes infrastruktūru, zāle, kas pārsniedz 20 cm var radīt apdraudējumu ceļu satiksmes dalībniekiem. 2) "Saistošo noteikumu nodaļā "VI. Saistošo noteikumu izpildes kontrole un atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu" būtu jāiestrādā sadaļa par kontroles biežumu, proti, ja pašvaldības policija dienas laikā konstatē nesavāktas lapas pie īpašuma, bet īpašuma īpašnieks tās vāc no rīta un vakarā (pirms un/vai pēc darba dienas), bet dienas laikā tās atkal ir sakritušas, tad ir jāparedz īpašuma apsekošana vismaz divas reizes pirms tiek sastādīts protokols par administratīvo pārkāpumu. Tādējādi tiks mazināta papīru birokrātija gan pašvaldības policijas pusē, gan īpašuma īpašnieka pusē un tiks sodīti tikai tie īpašnieki, kuri lapas tiešām nesavāc". Priekšlikums nav atbalstāms. Saistošie noteikumi paredz būtisku administratīvo sodu samazinājumu, salīdzinot ar saistošo noteikumu iepriekšējo redakciju, tas nozīmē, ka primāri saistošo noteikumu mērķis nav sodīt privātpersonas par uzlikto pienākumu neizpildi vai nepienācīgu izpildi. Kā izriet no šī paskaidrojuma raksta kontrolējošajai institūcijai ir jāvērtē, kādu ietekmi privātpersonai uzliktā pienākuma neizpilde atstāj uz noteikumu mērķa sasniegšanu, proti, sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu. Administratīvās atbildības likums paredz amatpersonas tiesības neuzsākt administratīvā pārkāpuma procesu vai izbeigt to, ja personas izdarītais administratīvais pārkāpums konkrētajos apstākļos nav radījis tādu apdraudējumu tiesiski aizsargātajām interesēm, lai par to piemērotu sodu. Līdz ar to saistošajos noteikumos paredzētais regulējums pēc būtības vērsts uz personu saukšanu pie administratīvās atbildības gadījumos, kad ir objektīvi redzams, ka uzliktie pienākumi netiek veikti regulāri un tas apdraud ar saistošajiem noteikumiem aizsargātās intereses. Jāņem vērā, ka kontrolējošo institūciju rīcībā nav resursu tādā apjomā, lai apsekotu piegulošo teritoriju divas reizes dienā. 3) "Uzskatu, ka šie saistošie noteikumi ir izstrādāti nekvalitatīvi un kļūdaini, kas redzams jau pašā sākumā, pilni ar pretrunām gandrīz katrā trešajā teikumā. Ar zaļu krāsu esmu atzīmējis to, kas būtu nepieciešams iekļaut un ar sarkanu krāsu to kas būtu lieks, tātad izņemams. Ar krāsojumu neatzīmēju komatu, garumzīmju un atstarpju starp vārdiem lietojumu. Citādi teksts būtu pārāk raibs. Katram vārdam un teikumam varu sniegt paskaidrojumu kāpēc tieši tā, ja tas kādu interesē un tiek ņemts vērā? Projektu kā es to redzu nosūtīšu e pastā, jo šeit neļaujas rakstzīmju ierobežojuma dēļ". Nav iespējams identificēt konkrētus priekšlikumus vai problēmjautājumus un personas pamatojumu vēlamajām izmaiņām, tādēļ priekšlikums izvērtēts, ciktāl tas ir objektīvi saprotams. No viedoklim pievienotā saistošo noteikumu projekta, kura atsevišķi teikumi vai nodaļas izceltas (iekrāsotas), secināms, ka persona ierosina svītrot no saistošo noteikumu projekta visu III nodaļu, kas paredz atvieglojumus un atbrīvojumus no uzliktā pienākuma izpildes noteiktām personu grupām. Šāds priekšlikums nav atbalstāms, jo tas acīmredzami neatbilst Satversmes tiesas 2014. gada 6. novembra spriedumā Nr. 2013-20-03 izteiktajām atziņām par pašvaldības līdzdalību piegulošās teritorijas kopšanas pienākumu izpildē, jo atbrīvojumi un atvieglojumi ir viens no pašvaldības līdzdalības risinājumiem, lai mazinātu privātpersonai uzlikto apgrūtinājumu. Nav atbalstāms arī viedoklis svītrot normas, kas paredz iespēju atstāt lapas zem kokiem un krūmiem, nodrošinot to novākšanu tikai viena metra platā joslā līdz brauktuves malai. Minētās normas ir saistītas ar vides un sabiedrības drošības interesēm. Atbalstīts priekšlikums svītrot vārdus "vai noganīšanu". 4) Mainīt saistošo noteikumu 3. punkta traktējumu vai izslēgt III nodaļu no tiesību akta, jo minētais var tikt traktēts kā darbs bez atlīdzības sabiedrības labā, vai piespiedu darbs. Darbu bez atlīdzības sabiedrības labā vai piespiedu darbu var noteikt tikai ar tiesas lēmumu. Priekšlikums nav atbalstāms. Saistošajos noteikumos noteiktie pienākumi uzlikti saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 4. punktā pašvaldībai noteikto deleģējumu, kas pēc būtības ir salīdzināms ar spēku zaudējušā likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 6. punktā noteikto regulējumu, kura konstitucionalitāti izvērtējusi Satversmes tiesa un atzinusi, ka kaut arī apstrīdētā norma dod tiesības pašvaldībai izdot saistošos noteikumus par īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas uzkopšanu un paredzēt atbildību par šo noteikumu nepildīšanu, nav pamata uzskatīt, ka tā paredz piespiedu darbu. No iepriekšminētā var secināt, ka īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas uzkopšana uzskatāma nevis par piespiedu darbu, bet gan par pienākumu, ko uzliek īpašums. (Satversmes tiesas 2004. gada 21. maija spriedums Nr. 2003-23-01). 5) "Nepiekrītu par saistošajos noteikumos noteikto prasību nekustamajam īpašumam piegulošo teritoriju uzturēšanai tiek saglabāta līdzšinējā kārtība – par to paredzēta administratīvā atbildība. Priekšlikums, ja NĪ īpašnieks pats piekrīt uzturēt pašvaldības pieguļošo teritoriju, tad lai tiek dota 30 % atlaide NĪ nodoklim, jo šie noteikumi piespiedu kārtā rada papildus uzdevumus ģimenēm, gan uzņēmumiem. Vai jau no esošās NĪ nodokļiem paredzēt līdzekļus pašvaldības pieguļošo teritoriju uzkopšanai". Priekšlikums nav atbalstāms. Viens no iemesliem, kāpēc pašvaldība uzliek īpašumam piegulošās teritorijas kopšanu īpašniekiem, ir tas, ka sakoptas, drošas un estētiskas vides nodrošināšana ir tikai viens no pašvaldību autonomajās funkcijās ietilpstošiem uzdevumiem, kura izpilde prasa ievērojamus resursus. Īpašumam piegulošā teritorija nav vienīgā publiskās lietojamības lieta, par kuras uzturēšanu gādā pašvaldība. Ievērojamus resursus patērē publiskās vides un infrastruktūras (ielas, parki, skvēri, laukumi u.c.) uzturēšana. Tādēļ privātpersonai tiek uzlikts pienākums piedalīties nevis visas vai jebkādas publiskas teritorijas kopšanā, bet gan tikai tādas, kas robežojās un ir proporcionāla ar tās īpašumu un veido gan konkrētā īpašuma, gan pilsētvides tēlu. Nevar piekrist, ka pašvaldībai būtu jātīra un jākopj nekustamajam īpašumam piegulošā teritorija tāpēc vien, ka īpašnieks maksā nekustamā īpašuma nodokli (Satversmes tiesas 2014. gada 6. novembra spriedums lietā Nr. 2013-20-03). 6) Nepataisīt visus nekustamā īpašuma īpašniekus par sniega un ledus tīrītājiem. Pašvaldībai jākopj pašvaldības teritorija. Nevar piespiest uzkopt teritoriju, kas nav īpašumā. Pašvaldībai pašai jākopj sava teritorija, nevis jāspiež to darīt privātīpašniekus. Viedoklis netiek ņemts vērā. Pašvaldību likuma 44. pants un 45. panta pirmās daļas 4. punkts paredz pašvaldības tiesības izdot saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Satversmes tiesa, vērtējot šā pienākuma konstitucionalitāti, atzinusi, ka regulējums, kas uzliek personai pienākumu kopt īpašumam piegulošo teritoriju, ir piemērots leģitīmā mērķa – aizsargāt sabiedrības labklājību un drošību – sasniegšanai (Satversmes tiesas 2014. gada 6. novembra spriedums Nr. 2013-20-03 10. un 11. punkts). 7) Papildināt saistošo noteikumu IV nodaļu par namu teritoriju, kuras ir publiski pieejamas iedzīvotājiem (kā piemērs Siļķu ielas 24 un 26A laukums) uzturēšanu tādā tehniskajā stāvoklī un ārējā izskatā, lai tās nedegradē vidi, nebojā apkārt esošo ainavu un nerada paaugstinātu risku cilvēku drošībai. Piemērot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi, ja īpašnieks neveic publiski pieejamās teritorijas remontdarbus un uzkopšanu. Saistošie noteikumi daļēji jau aptver izteikto priekšlikumu, nosakot prasības publiskā lietošanā vai pret publisko ārtelpu vērstu īpašumu uzturēšanai. Vienlaikus tajā minētā un līdzvērtīgas situācijas risināmas arī būvniecības jomas tiesību aktos noteiktajā kārtībā, uzliekot īpašniekiem pienākumus sakārtot vidi degradējošu vai nedrošu būvi. 8) Pašvaldībai jārūpējas par ietvju attīrīšanu it sevišķi ziemas periodā. Pensionāriem nav iespējams notīrīt ietves un šādu pakalpojumu piesaistīt tie nevar atļauties. Šim jābūt ir pašvaldības uzdevumam, kam ir jārūpējas par ietvēm un ceļiem. Priekšlikums (viedoklis) netiek ņemts vērā, jo saistošie noteikumi paredz iedzīvotājiem, kas sasnieguši pensionēšanas vecumu, iespēju saņemt atbrīvojumu no īpašumam piegulošās teritorijas kopšanas pienākumiem. 9) Jāparedz pienākumi komersantiem, kuru komercdarbība notiek daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās ar pienākumu uzturēt ieeju un tīrību pie tās, nodrošinot atkritumu savākšanu. 10) Noteikt, ka, ja iela tiek izmantota komerciālām darbībām (maksas stāvvietas), tad šiem komersantiem jāuztur arī trotuārs, jānodrošina atkritumu (papīru, cigarešu izsmēķu u.c.) savākšana. 11) Teritorijā, kas tiek izmantota 100 % publiski visiem iedzīvotājiem, jānodrošina vismaz atkritumu savākšana vasaras sezonā. Minētie priekšlikumi nav atbalstāmi, ņemot vērā, ka jautājumi risināmi dzīvojamo māju pārvaldīšanas un atkritumu apsaimniekošanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 15. pantam par atkritumu apsaimniekošanu, tostarp savākšanu atbild īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Ja attiecīgo atkritumu radītājs ir noskaidrots, atbildība par atkritumu nodošanu apsaimniekotājam ir jāuzņemas šo atkritumu faktiskajam radītājam, nevis zemes īpašniekam. Respektīvi, atbildīgā persona par nekustamajā īpašumā prettiesiski novietotiem atkritumiem ir atkarīga no tā, vai ir zināms šo atkritumu patiesais radītājs. Savukārt apstākļos, kad noteikt faktisko piesārņotāju ir grūti vai pat neiespējami, ir pamatoti atzīt, ka atbildība par prettiesiski novietotajiem atkritumiem ir jāuzņemas nekustamā īpašuma īpašniekam (Augstākās tiesas 2020. gada 29. septembra spriedums lietā Nr. SKA-631/2020). Saistošie noteikumi paredz, ka par piegulošās teritorijas kopšanu atbild īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai pašvaldības īpašuma lietotājs. Ar īpašnieku saprotama, tostarp juridiska persona, kas veic komercdarbību, ja tās īpašumam piegulst publiskā lietošanā esoša teritorija. Līdz ar to saistošo noteikumu prasības attiecināmas arī uz komersantiem. Paskaidrojuma rakstā netiek atspoguļoti viedokļi, kuri iesniegti saistošo noteikumu apspriedes laikā, bet to saturs atbilst privātpersonas līdzdalībai iestādē Iesniegumu likuma izpratnē, jo tie satur jautājumus par saistošajos noteikumos regulēto jautājumu pēc būtības, nevis viedokli vai priekšlikumus. Šādus iesniegumus pašvaldība izskata Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā. Atsevišķas saistošo noteikumu normas (par īpašumu, teritoriju un piegulošās teritorijas kopšanu un uzturēšanu un administratīvo atbildību) pēc noteikumu pieņemšanas ir redakcionāli un saturiski precizētas, ņemot vērā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas sniegtos atzinumus. Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Ansiņš