5. Article

Ieviešot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 2. punkta jaunos nosacījumus par aptuvenā nozvejas (un katras sugas) svara noteikšanu, tika konstatēta problēma ar katras sugas daudzumu noteikšanu dzīvsvara kilogramos zvejas žurnāla aizpildīšanai jūrā. Piemēram, reņģu un brētliņu zvejā lielākoties ir ļoti iespējama tādu neregulētu sugu kā trīsadatu stagars, četrragu jūrasbullis, salaka, lucītis, apaļais jūrasgrundulis u. c. neliela piezveja. Šādu sugu piezvejas apjoms mazo pelaģisko sugu (reņģu un brētliņu) nozvejā ir minimāls, un to ir ļoti grūti vizuāli novērtēt kopējās nozvejas lielajā apjomā, lai iekļautos paredzētajās nozvejas pielaides robežās. Ministrijas organizētajās tehniskajās darba grupās (2024. gada 16. februārī, 12. martā, 4. aprīlī, 25. aprīlī, 20. maijā, 26. jūnijā un 16. decembrī) zvejnieki atzina, ka nav iespējams izpildīt nosacījumu par atļautās nozvejas pielaides robežu katrai sugai. To apstiprināja arī Valsts vides dienesta pārstāvji. Sanāksmju dalībnieki pauda viedokli, ka Eiropas Komisijas sarakstā iekļautajās ostās piemērojamā atļautās pielaides atkāpe būtu svarīga arī Latvijā. Zvejas prakse Latvijā liecina, ka lielā daļā zvejas darbību atļautā pielaides robeža nav sasniedzama maza apjoma neregulētu sugu nozvejā. Tas nozīmē, ka īpaši grūti un gandrīz neiespējami ir noteikt piezvejā esošās sugas un nelielu to apjomu, nepārkāpjot Baltijas jūrā atļauto 20 % pielaides robežu.
asjoint-stocktax-authorityvid
Par papildu regulācijas pasākumiem 2025. un 2026. gadā Baltijas jūrā un Rīgas līcī nozvejoto mazo pelaģisko zivju sugu dzīvsvara daudzuma noteikšanai, ja Latvijas ostās šādas zivis izkrauj nešķirotas, 5. Article · AI Martins