7. Article

Izvērtējot iepriekšminētās tiesību normas, ministrija secina, ka ES, tostarp Latvijas, zvejniecību regulējošajos tiesību aktos nav noteikts, kā zvejas kuģa kapteinis jūrā nosaka aplēsto katras sugas daudzumu un kā ņem tam nepieciešamos nozvejas paraugus. Tas savukārt var radīt ievērojamas atšķirības starp zvejnieku aplēstā nozvejas sastāva daudzumu jūrā un daudzumu, kas atbilstoši paraugu plānam tiek noteikts ostā nozvejas izkraušanas un svēršanas laikā. Tādējādi pastāv iespēja neiekļauties paredzētajās nozvejas pielaides robežās un pārkāpt tās, radot administratīvā pārkāpuma risku. Ministrija 2024. gada 16. decembra organizēja sanāksmi, kurā biedrības "Latvijas Zivsaimnieku asociācija", Valsts vides dienesta un zvejas uzņēmumu pārstāvji atzina, ka Ministru kabineta noteikumu Nr. 94 3. pielikumā noteiktais paraugu plāns attiecas tikai uz nozvejas svēršanu izkraušanas laikā, nevis nozvejas sastāva aplēsēm uz zvejas kuģa jūrā, kad tiek aizpildīts zvejas žurnāls un tajā ierakstīti nozvejas sastāva dati, turklāt paraugu plānā apstiprinātais parauga lielums un skaits nav pietiekams, lai ļautu objektīvi un ar vajadzīgo precizitāti noteikt nozvejas sastāvu. Šī iemesla dēļ nepieciešams ņemt lielāku paraugu skaitu, jo lielāka paraugu skaita ņemšana palielinātu rezultāta precizitāti.
asgovernmentjoint-stockmktax-authorityvid
Par papildu regulācijas pasākumiem 2025. un 2026. gadā Baltijas jūrā un Rīgas līcī nozvejoto mazo pelaģisko zivju sugu dzīvsvara daudzuma noteikšanai, ja Latvijas ostās šādas zivis izkrauj nešķirotas, 7. Article · AI Martins