3. Article

Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci (aktuālā situācija, prognozes tirgū un atbilstība brīvai un godīgai konkurencei) Saistošie noteikumi pozitīvi ietekmēs sociālo vidi, veicinās iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā, dzīves kvalitātes uzlabošanos, kā arī pašvaldības nodrošinātie daudzveidīgie sociālie pakalpojumi radīs iespēju attīstīt konkrētus uzņēmējdarbības veidus un radīs brīvu un godīgu konkurenci pakalpojumu sniedzēju starpā: 1) Saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar normu, ka īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar invaliditāti var tikt nodrošināts ne tikai institūcijā, bet arī mājoklī, lai aprūpes procesā aizstātu mājsaimniecībā dzīvojošas personas viņu prombūtnes laikā. Tā tiks veicināta un nodrošināta iespēja personai ar garīga rakstura traucējumiem un bērnam ar invaliditāti dzīvot ģimenē laikā, kad viņus aprūpējošie tuvinieki neuzturas mājoklī. Līdz šim īslaicīgu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināja tikai institūcijā, kā rezultātā nereti bērnu vecāki atteicās to izmantot, nevēloties atstāt bērnu institūcijā (Saistošo noteikumu 1.3., 1.4., 1.19., 1.21., 1.24., 1.25., 1.47., 1.49. apakšpunkts); 2) Saistošo noteikumu Nr. 3 10.4. apakšpunkts papildināts ar normu, ka Sociālais dienests personas vajadzību novērtējumu var veikt sadarbībā ar sociālā pakalpojuma sniedzēju, ja tas nepieciešams, jo atsevišķos gadījumos klients pirms sociālā pakalpojuma saņemšanas vēršas tieši pie sociālā pakalpojuma sniedzēja un sociālā pakalpojuma sniedzēja rīcībā ir informācija par klienta sociālo situāciju un sociālo funkcionēšanu (novērtējums par atbilstību pakalpojumam), kura nepieciešama Sociālajam dienestam lēmuma pieņemšanai par konkrētā pakalpojuma piešķiršanu. Šāda iespēja ļaus samazināt Sociālā dienesta lēmuma pieņemšanas laiku un radīs iedzīvotājiem ērtāku sociālā pakalpojuma saņemšanas kārtību. Pilngadīgas personas vajadzības Sociālais dienests novērtē atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem veidlapu paraugiem, proti, aizpilda novērtēšanas karti pēc Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumu Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 138) 2. pielikumā norādītajiem kritērijiem, ja persona ar funkcionāliem traucējumiem vēlas saņemt sociālās aprūpes pakalpojumu, un MK noteikumu Nr. 138 3. pielikumā norādītajiem kritērijiem, ja persona ar garīga rakstura traucējumiem vēlas saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personas dzīvesvietā, vai atbilstoši Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departamenta (turpmāk - Labklājības departaments) 2018. gada 10. septembra iekšējos noteikumos Nr. DL-18-11-nts "Par sociālo pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošināšanu Rīgas pilsētas pašvaldības iedzīvotājiem" noteiktajiem kritērijiem, ja tiek piešķirti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personas dzīvesvietā, kā arī sociālā darba pakalpojums. Praksē novērotas situācijas, kad, bērnam sasniedzot 18 gadu vecumu, uzreiz pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma bērnam izbeigšanas ir nepieciešams grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums vai kad bērnam dzīvesvietā no 16 gadu vecuma atbilstoši personas individuālajām vajadzībām piemērotākais ir pilngadīgas personas sociālā pakalpojuma veids un to nav iespējams aizstāt ar sociālo pakalpojumu bērnam dzīvesvietā. Lai Sociālais dienests varētu izvērtēt un piešķirt pilngadīgas personas sociālo pakalpojumu bērnam no 16 gadu vecuma: - precizēta Saistošo noteikumu Nr. 3 10.4. apakšpunkta redakcija, nosakot, ka pilngadīgas personas novērtēšanas karti var piemērot arī individuālo vajadzību novērtēšanai bērnam no 16 gadu vecuma; - Saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar 10.8.1 apakšpunktu, nosakot, ka Sociālais dienests lēmumu par pilngadīgas personas sociālā pakalpojuma piešķiršanu bērnam pieņem, pamatojoties uz Sociālā dienesta sociālā darbinieka atzinumu; - precizēta Saistošo noteikumu Nr. 3 10.10. apakšpunkta redakcija, nosakot, ka grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma sniegšanai bērnam ar garīga rakstura traucējumiem Sociālais dienests pieņem lēmumu par personas uzņemšanu rindā un par šī pakalpojuma piešķiršanu pēc bērna pilngadības sasniegšanas. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums tiek sniegts pēc bērna pilngadības sasniegšanas (Saistošo noteikumu 1.5., 1.6., 1.9. apakšpunkts); 3) Saistošajos noteikumos Nr. 3 iekļauts redakcionāls precizējums par Sociālā dienesta pieņemto lēmumu veidiem, kā arī precizējums, kas pieļauj, ka sociālā pakalpojuma sniedzējs pieņem lēmumu gan par pilngadīgām personām, gan bērniem atbilstoši pakalpojuma aprakstam, ja atbilstoši Saistošajos noteikumos Nr. 3 noteiktajam pakalpojuma sniedzējam ir jāpieņem lēmums par sociālo pakalpojumu piešķiršanu (Saistošo noteikumu 1.7., 1.12. apakšpunkts); 4) Saistošajos noteikumos Nr. 3 iekļauts precizējums, ka Sociālajam dienestam būs tiesības atteikt dienas aprūpes centra pakalpojumu pilngadīgām personām, ja persona noteiktajā termiņā neapmeklē izvēlēto dienas aprūpes centra pakalpojuma sniedzēja institūciju, lai pārbaudītu savas spējas adaptēties dienas aprūpes centra vidē. Apmeklējums jāapliecina sociālā pakalpojuma sniedzējam (Saistošo noteikumu 1.8. apakšpunkts); 5) Saistošajos noteikumos Nr. 3 iekļauts precizējums, ka gadījumā, ja Sociālais dienests veido rindu sociālā pakalpojuma saņemšanai, tad rinda ir attiecināma tikai uz pašvaldības līdzfinansētām sociālā pakalpojuma vietām. Precizējums nepieciešams, lai pakalpojuma saņēmējiem, kuri sociālo pakalpojumu saņem par saviem līdzekļiem, ir skaidri saprotams, ka pašvaldības līdzfinansējumu varēs saņemt tikai no dienas, kad būs pienākusi rinda pašvaldības līdzfinansētās vietas saņemšanai (Saistošo noteikumu 1.10., 1.11. apakšpunkts); 6) Saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar normu, ka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām pakalpojuma (pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma) saņemšanai atbilstoši pašvaldības līdzfinansēšanas veidam tiks veidotas trīs, elektroniskajā vidē izveidotas atsevišķas rindas - pakalpojums nodrošināts pašvaldības institūcijā, Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā pašvaldības izraudzīta pakalpojuma sniedzēja līgumorganizācijas institūcijā un pašvaldības sadarbības līgumorganizācijas institūcijā. Atbilstoši personas izvēlei Sociālais dienests reģistrēs personu vienā no trijām rindām (norma tiks piemērota pēc pašvaldības elektroniskās rindas tehniska risinājuma ieviešanas (līdz tam reģistrācija notiks kopējā rindā)) (Saistošo noteikumu 1.10. apakšpunkts). Kopējā rindā reģistrētās personas viena mēneša laikā pēc Saistošo noteikumu stāšanās spēkā tiks pārreģistrētas vienā no rindām atbilstoši personas izvēlētajai (vienīgajai vai pirmajai izvēlētajai) pakalpojuma sniedzēja institūcijai. Ja kopējā rindā nebūs norādīts personas izvēlēts pakalpojuma sniedzējs, Sociālais dienests informēs klientu par nepieciešamību iesniegt iesniegumu par izvēlēto pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma pašvaldības līdzfinansējuma veidu un pakalpojuma sniedzēja institūciju. Ja kopējā rindā reģistrēta persona līdz pārreģistrācijai vienā no trijām rindām vēlēsies mainīt pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma pašvaldības līdzfinansējuma veidu vai pakalpojuma sniedzēju, personai viena mēneša laikā pēc Saistošo noteikumu stāšanās spēkā būs jāiesniedz iesniegums Sociālajā dienestā. Pārreģistrējot kopējā rindā reģistrētu personu vienā no trijām rindām, personai tiks saglabāta kopējā rindā esošā rindas secība, ievērojot personas izvēlēto pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma finansējuma veidu (Saistošo noteikumu 1.53. apakšpunkts). Ja pēc pirmreizējās izvēles persona mainīs savu izvēli attiecībā uz pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma sniedzēju, kas atbilst citam pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma pašvaldības līdzfinansējuma veidam (citai rindai), tad Sociālais dienests reģistrēs personu attiecīgajā rindā no jauna (Saistošo noteikumu 1.10. apakšpunkta regulējums attiecībā uz Saistošo noteikumu Nr. 3 10.2 punktu). Tāpat Saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar skaidrojumu par rindas virzību ietekmējošiem faktoriem pašvaldības elektroniskajā vidē izveidotajā rindā, norādot, ka rindas virzību pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma samaksai ietekmē kritēriji - personas dzimums, ir/nav slimības diagnoze "demence", brīva vieta personas izvēlētajā sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijā, pieejamais finansējums pašvaldības budžetā (Saistošo noteikumu 1.11. apakšpunkta regulējums attiecībā uz Saistošo noteikumu Nr. 3 11.1. apakšpunktu). Papildinājumi iekļauti, lai būtu saprotami rindas virzības un pakalpojumiem plānotā finansējuma piešķiršanas principi; 7) pašvaldības finansējuma grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma saņemšanai personas tiek reģistrētas vienā elektroniskajā vidē izveidotā rindā. Saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar regulējumu par šīs rindas virzību ietekmējošiem faktoriem - funkcionālo traucējumu veids: ir/nav smagi vai ļoti smagi izteikti psihiskie un uzvedības traucējumi vai viegli vai mēreni izteikti psihiskie un uzvedības traucējumi, ievērojot funkcionālo traucējumu veidu, - brīva vieta personas izvēlētajā sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijā (Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā pašvaldības izraudzīta pakalpojuma sniedzēja institūcija vai pašvaldības sadarbības līgumorganizācijas institūcija) un pieejamais finansējums pašvaldības budžetā (Saistošo noteikumu 1.11. apakšpunkta regulējums attiecībā uz Saistošo noteikumu Nr. 3 11.2. apakšpunktu). Papildinājumi iekļauti, lai būtu saprotami rindas virzības un pakalpojumiem plānotā finansējuma piešķiršanas principi; 8) praksē aptuveni 45 % no Sociālā dienesta koordinētajā rindā pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma saņemšanai reģistrētajām personām, pienākot rindai, lai pārceltos uz pilngadīgo aprūpes institūciju, vairākkārtīgi atliek pakalpojuma saņemšanu. Tas rada situāciju, ka klienti, kas ir gatavi pāriet uz pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu, nesaņem šo pakalpojumu, kamēr Sociālais dienests komunicē ar klientu par pakalpojuma atlikšanu. Tas pats attiecināms arī uz citiem sociālajiem pakalpojumiem, kuru saņemšanai veidojas rindas. Tādējādi, lai sociālo pakalpojumu rindā būtu reģistrētas personas, kurām ir aktuāla vajadzība pēc konkrētā sociālā pakalpojuma, Saistošajos noteikumos paredzēts, ka atlikt saņemt pakalpojumu persona varēs ne vairāk par divām reizēm, vienlaicīgi ierobežojot arī atlikšanas periodu kopā līdz sešiem mēnešiem (Saistošo noteikumu 1.11. apakšpunkts); 9) MK noteikumu Nr. 138 10.4. apakšpunktā noteikts, ka, pieprasot sociālo pakalpojumu, personai Sociālajā dienestā jāiesniedz dokumenti par ienākumiem, ja personai jāveic maksājums par sociālo pakalpojumu un pašvaldībai nav pieejama šāda informācija. Tomēr daļa klientu ne vienmēr godprātīgi sniedz ziņas par saviem ienākumiem, lai Sociālais dienests vai sociālā pakalpojuma sniedzējs varētu noteikt klienta samaksas par pakalpojumu apmēru. Līdz ar to Saistošo noteikumu Nr. 3 19. punkts papildināts ar normu par klienta pienākumu sniegt patiesas un pilnīgas ziņas par saviem (mājsaimniecības) ienākumiem gadījumā, ja atbilstoši Saistošajos noteikumos Nr. 3 noteiktajam par konkrēto sociālo pakalpojumu ir jāveic samaksa (Saistošo noteikumu 1.13. apakšpunkts); 10) Saistošo noteikumu Nr. 3 22. punktā veiktas redakcionālas izmaiņas, aizstājot pilno tekstu "ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām ar iepriekš norādīto šī teksta saīsinājumu "pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojums" (Saistošo noteikumu 1.14. apakšpunkts); 11) Saistošo noteikumu Nr. 3 23. punkts papildināts, nosakot, ka pašvaldības līdzfinansētu pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu turpmāk varēs saņemt, ja personai nepieciešamais aprūpes apjoms būs atbilstošs vismaz 25 aprūpes stundām nedēļā līdzšinējo 35 aprūpes stundu vietā. Praksē konstatēts, ka ir personas ar ievērojamiem funkcionālajiem traucējumiem, kurām aprūpes apjoms noteikts mazāks nekā 35 aprūpes stundas nedēļā, bet piemērotāks pakalpojums tomēr ir pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojums, nevis aprūpe mājās. Secināts, ka pašvaldības budžeta izmaksas aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanai personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem ar nepieciešamo aprūpes apjomu virs 25 aprūpes stundām nedēļā vidēji ir lielākas nekā pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma izmaksas. Persona varēs saņemt pakalpojumu, ja tā tiek reģistrēta rindā pakalpojuma saņemšanai pilngadīgo aprūpes institūcijā un vismaz 12 mēnešus līdz pakalpojuma pieprasīšanas dienai personas deklarētā dzīvesvieta ir bijusi pašvaldības administratīvajā teritorijā. Analizējot pilngadīgo aprūpes institūcijas rindas datus, konstatēts, ka aptuveni 10 % rindā reģistrētās personas savu dzīvesvietu pašvaldības administratīvajā teritorijā ir deklarējušas īsi pirms pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma pieprasīšanas. Ņemot vērā, ka palielinās reģistrēto personu skaits rindā sociālā aprūpes centra (SAC) pakalpojuma saņemšanai (rindā 2024. gada 30. septembrī reģistrētas 924 personas, salīdzinoši 2023. gada 31. decembrī - 532 personas) un ka pieprasījums pēc SAC pakalpojuma ir lielāks nekā pašvaldības budžetā pieejamais finansējums, nepieciešams noteikt samērīgu kritēriju pašvaldības līdzfinansējuma un SAC pakalpojuma saņemšanas pieprasīšanai un apmaksai, ņemot vērā personas deklarētās dzīvesvietas periodu pašvaldībā. Tāpat, lai veicinātu ilgtermiņa aprūpes risinājumu nodrošināšanu, īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām varēs saņemt līdz 30 dienām līdzšinējo 60 dienu vietā (Saistošo noteikumu 1.15., 1.16., 1.22. apakšpunkts); 12) Saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar 24.2 punktu, nosakot pakalpojuma sniedzēja maiņas kārtību, ja klients, kurš saņem pašvaldības līdzfinansētu pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu, vēlas mainīt pakalpojuma sniedzēju (raksta iesniegumu pilngadīgo aprūpes institūcijas, kurā saņem pakalpojumu, vadītājam, pēc tam minētā institūcija sadarbībā ar pilngadīgo aprūpes institūciju, kurā klients turpmāk vēlas saņemt pakalpojumu, atbrīvojoties klienta dzimumam/funkcionālajam stāvoklim atbilstoši vietai, organizē klienta pārvietošanu) (Saistošo noteikumu 1.17. apakšpunkts); 13) praksē pieaug klientu skaits, kuri neilgi pēc pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma saņemšanas uzsākšanas kādā no līgumorganizācijām lūdz pārvietošanu uz pašvaldības pilngadīgo aprūpes institūciju. Tādējādi rindā esošajiem klientiem, kuri gaida pašvaldības pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu, pagarinās rindā gaidīšanas laiks. Lai nodrošinātu ātrāku pakalpojuma saņemšanu rindā reģistrētajām personām, Saistošajos noteikumos noteikts, ka esošie pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma saņēmēji uz pašvaldības pilngadīgo aprūpes institūciju var pāriet tikai tad, ja pilngadīgo aprūpes institūcijas līgumorganizācijā pakalpojumu saņēmuši 12 mēnešus līdzšinējo sešu mēnešu vietā, kā arī noteikts, ka, atbrīvojoties vietai pašvaldības pilngadīgo aprūpes institūcijā, personas uzņems šādā secībā: septiņas personas no rindas pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma saņemšanai pašvaldības institūcijā un tikai pēc tam vienu personu, kura jau saņem pašvaldības līdzfinansētu pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu citā pilngadīgo aprūpes institūcijā un izteikusi vēlmi par pakalpojuma sniedzēja maiņu (Saistošo noteikumu 1.18. apakšpunkts); 14) Saistošajos noteikumos Nr. 3 redakcionāli precizēts termins "stundas", mainot uz terminu "aprūpes stundas" (Saistošo noteikumu 1.20., 1.27., 1.28., 1.29., 1.32. apakšpunkts); 15) papildināts Saistošo noteikumu Nr. 3 35. punkts, nosakot, ka, ja īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojuma saņemšanai persona uzņemta pašvaldības elektroniskajā vidē izveidotā rindā, tad Sociālais dienests lēmumu un to pamatojošos dokumentus turpmāk varēs nenosūtīt sociālā pakalpojuma sniedzējam, bet pievienot elektroniskās rindas ierakstiem sistēmā. Jau šobrīd praksē minētie dokumenti ir piejami elektroniskajā rindā, līdz ar to dokumentu nosūtīšana sociālā pakalpojuma sniedzējam nav nepieciešama (Saistošo noteikumu 1.23. apakšpunkts); 16) atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumu Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti" 45. punktā noteiktajam valsts atbalsts aprūpei mājās bērniem tiek paredzēts līdz 24 gadu vecumam. Šobrīd tiek gatavoti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredzēs atbalstu aprūpes mājās pakalpojumā līdz 24 gadu vecumam. Plānots likuma 23. pantu papildināt ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: "(4) Ministru kabinets nosaka aprūpes mājās pakalpojuma bērnam ar invaliditāti, kuram ir izsniegts Valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, un personai līdz 24 gadu vecumam, kurai pēc pilngadības sasniegšanas turpinās īpašas kopšanas nepieciešamība, maksimālo apjomu. (5) Aprūpes mājās pakalpojumu bērni ar invaliditāti, kuriem ir izsniegts Valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, saņem bez maksas. Pēc pilngadības sasniegšanas līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai pakalpojumu personai turpina sniegt bez maksas, ja persona ir saņēmusi Valsts komisijas atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību." (Saistošo noteikumu 1.26., 1.48. apakšpunkts); 17) Saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar 61.1, 80.1 un 87.1 punktu, nosakot pakalpojuma sniedzēja maiņas kārtību, ja persona, kura saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, personām ar demenci vai personām ar viegliem vai mēreniem kognitīviem traucējumiem, specializētās darbnīcas un grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem ar pašvaldības finansējumu, vēlas mainīt pakalpojuma sniedzēju (persona raksta iesniegumu pakalpojuma sniedzēja, kurā saņem pakalpojumu, vadītājam. Pēc tam pakalpojuma sniedzējs, kurā persona saņem pakalpojumu, sadarbībā ar pakalpojuma sniedzēju, kurā persona turpmāk vēlas saņemt pakalpojumu, atbrīvojoties personas funkcionālajam stāvoklim atbilstošai vietai, vienojas ar personu un personas izvēlēto pakalpojuma sniedzēju par turpmāko pakalpojuma nodrošināšanu (personas izvēlētais pakalpojums), grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumā arī organizē personas pārvietošanu uz personas izvēlēto pakalpojuma vietu) (Saistošo noteikumu 1.31., 1.35., 1.37. apakšpunkts); 18) prakse liecina, ka motivētajiem klientiem īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojumu nepieciešams pagarināt līdz sociālās situācijas atrisināšanai vai cita pakalpojuma saņemšanai, lai nepasliktinātu klienta sociālo situāciju. Tādējādi grozīts Saistošo noteikumu Nr. 3 78. punkts (Saistošo noteikumu 1.34. apakšpunkts); 19) svītrots Saistošo noteikumu Nr. 3 83. punkts, kas noteica personai pienākumu pirms grupu mājas (dzīvokļa) piešķiršanas septiņu darba dienu laikā apmeklēt izvēlēto sociālā pakalpojuma sniedzēja institūciju, lai iepazītos ar grupu mājas (dzīvokļa) vidi. Ņemot vērā apstākli, ka uz pakalpojumu ir izveidojusies rinda (2024. gada 30. augustā - 110 personas) un pakalpojuma saņemšana ir ilgstoši jāgaida, nav loģiski personu iepazīstināt ar grupu mājas (dzīvokļa) vidi pirms Sociālā dienesta lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma piešķiršanu personai, jo pakalpojuma saņemšanas brīdī grupu mājā (dzīvoklī) apstākļi var mainīties. Iepazīšanās ar grupu mājas (dzīvokļa) vidi ir personas brīvprātīga izvēle pirms minētā pakalpojuma faktiskās saņemšanas (Saistošo noteikumu 1.36. apakšpunkts); 20) pašreiz Saistošajos noteikumos Nr. 3 noteikts, ka kopienas centra pakalpojumu var saņemt ikviena persona, kura izteikusi vēlēšanos darboties tajā. Ņemot vērā, ka kopienas centri vienlaicīgi sniedz pakalpojumu gan apkārtējās kopienas iedzīvotājiem, gan specializējas pakalpojuma sniegšanā vienai mērķa grupai (piemēram, dienas centra pakalpojums neredzīgām/nedzirdīgām personām), kā arī ievērojot Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) norādījumu par nepieciešamību Saistošajos noteikumos Nr. 3 noteikt kopienas centra pakalpojuma mērķa grupas, saistošajos noteikumos tiek precizēts, ka kopienas centrs var nodrošināt pakalpojumu arī vienai vai vairākām mērķa grupām (Saistošo noteikumu 1.38. apakšpunkts); 21) Saistošo noteikumu Nr. 3 111.2. apakšpunkts papildināts ar prasībām personām, kuras var nodrošināt ģimenes asistenta pakalpojumu, lai paplašinātu to personu loku, kuras drīkst sniegt šo pakalpojumu (Saistošo noteikumu 1.39., 1.40. apakšpunkts); 22) Saistošo noteikumu Nr. 3 137.3.2. apakšpunkts grozīts, nosakot, ka pašvaldība, gatavojot nākamā gada budžetu, katru gadu pārskatīs pašvaldības līdzfinansējuma maksimālo summu par pilngadīgo aprūpes pakalpojuma sniegšanu pašvaldības sadarbības līgumorganizācijās no 1. janvāra. Piemērojot Saistošo noteikumu 1.43. apakšpunktā (Saistošo noteikumu Nr. 3 137.3.2. apakšpunkts) norādīto lineāro vienādojumu (jeb formulu), pašvaldības maksimālais līdzfinansējums tiktu noteikts atbilstoši reālajai sociālās aprūpes pakalpojumu tirgus situācijai, ņemot vērā vidējās vienas vietas mēneša izmaksu izmaiņas sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijās (Saistošo noteikumu 1.41., 1.42., 1.43., 1.44. apakšpunkts, 2. punkts); Piemēri: