10. Article

Lietā ir apstrīdēta vairāku tiesību normu atbilstība Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā ietvertajām tiesībām uz vārda brīvību, tāpēc nosakāma efektīvākā pieeja apstrīdēto tiesību normu atbilstības vērtēšanai. Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 panta pirmā daļa nosaka vispārīgu regulējumu, kas attiecas uz jebkuru vēlēšanu priekšvēlēšanu aģitācijas periodu, proti, pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību domju vēlēšanām apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija, kas ietver arī apmaksātus priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus, veicama valsts valodā, arī latgaliešu rakstu valodā un lībiešu valodā. Savukārt šā panta otrajā daļā likumdevējs ir paredzējis izņēmumu attiecībā uz Eiropas Parlamenta un pašvaldību domju vēlēšanām, kad pieļaujama aģitācijas satura tulkošana Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Kā norādīts likumprojekta anotācijā (sk. likumprojekta Nr. 93/Lp14 "Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā" anotāciju. Pieejama: saeima.lv) un Saeimas atbildes rakstā, Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 panta pirmā un otrā daļa (turpmāk - apstrīdētās normas) tiecas stiprināt valsts valodas pozīcijas visās sabiedrības dzīves jomās un novērst paralēlu valodu saziņu, kas var šķelt sabiedrību. Minētie mērķi ir attiecināmi uz priekšvēlēšanu aģitācijas periodu pirms jebkurām vēlēšanām. Tādējādi no minētā regulējuma struktūras un tā pieņemšanas mērķiem secināms, ka apstrīdētās normas veido vienotu tiesisko regulējumu, kas vispārīgi nosaka valsts valodas lietojumu priekšvēlēšanu aģitācijas materiālos un priekšvēlēšanu aģitācijā pirms jebkurām vēlēšanām. Pieteikuma iesniedzēja konstitucionālo sūdzību ir iesniegusi priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. No pieteikuma izriet, ka Pieteikuma iesniedzēja iebilst pret valodu lietojuma regulējumu priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms jebkurām vēlēšanām. Arī Saeima ir sniegusi atbildes rakstu un pieaicinātās personas ir sniegušas viedokļus par valodu lietojumu priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms jebkurām vēlēšanām. Ņemot vērā minēto, kā arī Satversmes tiesas uzdevumu pēc iespējas efektīvāk novērst regulējumu, kas neatbilst Latvijas Republikas Satversmei vai citām augstāka juridiska spēka tiesību normām, Satversmes tiesa vērtēs apstrīdēto normu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei attiecībā uz jebkurām vēlēšanām. Latvijas Republikas Satversmes 100. panta pirmais teikums nosaka personas tiesības uz vārda brīvību, savukārt otrais teikums - cenzūras aizliegumu. Izskatāmajā lietā cenzūras jautājumi netiek skarti. Līdz ar to Satversmes tiesa vērtēs apstrīdēto normu kā vienota tiesiskā regulējuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. panta pirmajam teikumam.