11. Article

Latvijas Republikas Satversmes 100. panta pirmais teikums nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus." Vārda brīvība ir demokrātiskas valsts vērtība, kas nodrošina sabiedrības dalību politiskajos procesos un ir cieši saistīta ar tiesībām piedalīties brīvās vēlēšanās. Tiesību uz vārda brīvību tvērumā iekļaujas arī priekšvēlēšanu aģitācija (sal.: Satversmes tiesas 2010. gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. 2009-45-01 6. un 9. punktu un 2022. gada 27. maija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2021-34-01 17. punkts). Lai noskaidrotu Latvijas Republikas Satversmē iekļauto cilvēka pamattiesību saturu, jāņem vērā arī Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā. Kā atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, politiskās partijas bauda Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantā ietverto tiesību uz vārda brīvību aizsardzību (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2003. gada 13. februāra sprieduma lietā "Refah Partisi (the Welfare Party) and Others v. Turkey", pieteikums Nr. 41340/98 u. c., 89. punktu). Eiropas Cilvēktiesību tiesa arī atzinusi, ka tiesības uz vārda brīvību aptver brīvību saņemt un izplatīt informāciju un idejas jebkurā valodā, kas ļauj piedalīties visu veidu kultūras, politiskās un sociālās informācijas un ideju publiskā apmaiņā. Tādējādi šādā kontekstā valoda kā izteiksmes līdzeklis bauda tiesību uz vārda brīvību aizsardzību (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2023. gada 2. maija sprieduma lietā "Mestan v. Bulgaria", pieteikums Nr. 24108/15, 57. punktu). Politiskās partijas, izvietojot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus un veicot priekšvēlēšanu aģitāciju, īsteno tiesības uz vārda brīvību, un priekšvēlēšanu aģitācijā lietotā valoda kā izteiksmes līdzeklis iekļaujas Latvijas Republikas Satversmes 100. panta pirmā teikuma tvērumā. Pieteikuma iesniedzēja ir politiskā partija, kas piedalījusies Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību domju vēlēšanās. Tā piedalījās arī Eiropas Parlamenta 2024. gada 8. jūnija vēlēšanās, uz kurām pirmoreiz tika attiecinātas apstrīdētās normas, un veica priekšvēlēšanu aģitāciju pirms šīm vēlēšanām. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka ievērojama daļa tās vēlētāju ir krievu valodā runājoši sabiedrības locekļi un tāpēc pirms apstrīdēto normu spēkā stāšanās tā izplatījusi priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus un veikusi priekšvēlēšanu aģitāciju latviešu un krievu valodā. Apstrīdētās normas liedz izplatīt priekšvēlēšanu materiālus un veikt apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju krievu valodā un citās svešvalodās, kas nav Eiropas Savienības oficiālās valodas. Līdz ar to apstrīdētās normas ierobežo Pieteikuma iesniedzējas tiesības uz vārda brīvību.