13. Article

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, jo ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad. Saeima norāda, ka apstrīdētajās normās noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir demokrātiskas valsts iekārtas, sabiedrības drošības un citu cilvēku tiesību aizsardzība. Ņemot vērā Latvijas vēsturisko pieredzi un to, ka pašlaik latviešu valodas lietojums nav pietiekams, kā arī īpašo ģeopolitisko situāciju, valstij jāīsteno pozitīvi pasākumi un pastiprināti jāaizsargā valsts valodas pozīcijas, paredzot arī tās lietojumu priekšvēlēšanu aģitācijā. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā, pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi varētu būt demokrātiskas valsts iekārtas un citu cilvēku tiesību aizsardzība, tomēr tai ir šaubas par šiem mērķiem, jo mazākumtautību valodas nevājina demokrātiju. 13.1. Sabiedrības drošība var būt pamats ierobežot vārda brīvību, arī reglamentējot valodu lietojumu noteiktos veidos, ņemot vērā apstākļus, kas saistīti ar drošības riskiem. Jebkuras valsts drošības politiku ietekmē tās ģeopolitiskais stāvoklis. Latvijas drošības politika ir pakārtota tam, ka Latvijas kaimiņvalsts ir Krievija, kuras pašreizējā ideoloģija ir vērsta uz karu un agresiju pret kaimiņvalstīm. Valsts drošības dienests un Satversmes aizsardzības birojs pastāvīgi norāda uz Krievijas kā Latvijas kaimiņvalsts radīto apdraudējumu sabiedrības drošībai un demokrātiskai valsts iekārtai (piemēram, Valsts drošības dienesta publiskais pārskats par Valsts drošības dienesta darbību 2023. gadā. Pieejams: vdd.gov.lv, un Satversmes aizsardzības biroja 2023. gada darbības pārskats. Pieejams: sab.gov.lv). Krievijas politikā un propagandā ir attīstīts "krievu pasaules" ideoloģiskais koncepts, proti, ideja, ka krievu pasaule sniedzas arī ārpus Krievijas, visās bijušās Krievijas impērijas un Padomju Savienības robežās. Krievija tās "tautiešu" interešu aizsardzību izmanto kā ieganstu, lai iejauktos citu valstu iekšējās lietās, lietotu militāru spēku un pārkāptu to teritoriālo integritāti (sk.: Russia's Footprint in the Nordic-Baltic Information Environment. Report 2016/2017. Riga: NATO Strategic Communications Centre of Excellence, 2018, p. 8. Pieejams: stratcomcoe.org). Daudzu gadu garumā Krievija ar "tautiešu politikas" palīdzību veidoja augsni hibrīdkara uzsākšanai pret Ukrainu. Metodes, kas tika izmantotas Ukrainā pirms 2014. un 2022. gada notikumiem, Krievija daudzu gadu garumā ir izmantojusi arī Latvijā (sal.: Kudors A. Russia and Latvia. A Case of Sharp Power. New York: Routledge, 2024, p. 93). Latviju kā savu "dabisko interešu un ietekmes sfēru" vai "nacionālās drošības zonu", kurā tai ir "īpaša atbildība un pienākumi", Krievija ir deklarējusi jau kopš 1992. gada (sk.: Paplašināta Eiropa un tās kaimiņu politika: Austrumu dimensija. Rīga: Latvijas Ārpolitikas institūts, 2005, 33. lpp. Pieejams: liia.lv). Par to, ka Krievija pastāvīgi ir ieinteresēta Latvijā notiekošajos procesos, liecina arī Krievijas Ārlietu ministrijas 2024. gada ziņojums par Krievijas pilsoņu un tautiešu tiesību pārkāpumiem ārvalstīs, kurā Latvija raksturota kā viena no vislielākajā mērā "rusofobiskām" valstīm (sk. Krievijas Ārlietu ministrijas 2024. gada 20. decembra kārtējo ziņojumu par Krievijas pilsoņu un tautiešu tiesību pārkāpumiem ārvalstīs. Pieejams: mid.ru). Lai kāpinātu spriedzi Latvijas sabiedrībā, palielinātu neuzticību valsts varai un politikai un veidotu apstākļus Latvijas politikas pārorientācijai Krievijas virzienā, Krievija plaši izmanto dažādus informatīvās ietekmes pasākumus. Tādējādi Latvijas drošību jau ilgstoši apdraud tās kaimiņvalsts Krievijas īstenotie informatīvās ietekmes pasākumi. 13.2. Krievija, izmantojot uz krievu valodā runājošo sabiedrības daļu orientētas politiskās organizācijas, jau ilgstoši ir centusies nostiprināt krievu valodas pozīcijas Latvijā, lai kavētu šo iedzīvotāju integrēšanos Latvijas sabiedrībā, kā arī lai būtu vieglāk ar tiem manipulēt, izmantojot propagandu un dezinformāciju (sk. Valsts drošības dienesta viedokli). Krievijas "tautiešu politikas" ietvaros krievu valoda līdztekus parastajām valodas funkcijām tiek izmantota kā prokremliski noskaņoto sabiedrības daļu vienojošs elements un viens no līdzekļiem Krievijas politisko mērķu sasniegšanai - Latvijas sabiedrības šķelšanai un Krievijas varas naratīvus un agresīvo politiku atbalstošās kopienas nostiprināšanai, uzturēšanai un paplašināšanai. Tādējādi secināms, ka krievu valoda pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā var tikt izmantota kā Krievijas ideoloģijas nesēja, tāpēc valodu lietojuma regulējums izskatāmajā lietā ir būtisks Latvijas nacionālās drošības jautājums. 13.3. Valstij, lai aizsargātu savu demokrātisko iekārtu un garantētu savas demokrātiskās sistēmas stabilitāti, var būt nepieciešams veikt īpašus pašaizsardzības pasākumus (sal.: Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-25-01 20.2. punkts). Vēlēšanas ir būtisks demokrātisks process, kurā tauta īsteno savu suverēno varu. Viens no elementiem, kas raksturo demokrātisku valsts iekārtu, ir brīvas vēlēšanas, un šis princips attiecas arī uz priekšvēlēšanu periodu (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-25-01 17. punktu un Senāta 2006. gada 3. novembra sprieduma lietā Nr. SA-5/2006 10.2. punktu). Apstrīdētās normas ir vērstas uz Krievijas informatīvās ietekmes pasākumu iedarbības mazināšanu priekšvēlēšanu aģitācijas periodā. Krievijas informatīvās ietekmes pasākumi tiek īpaši vērsti uz valstīm, kurās plānotas vēlēšanas, nolūkā ietekmēt sabiedrisko domu un politisko kursu par labu Krievijas interesēm (sk. Satversmes aizsardzības biroja 2023. gada darbības pārskatu. Pieejams: sab.gov.lv). Tādēļ ir būtiski, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā tiek mazināta iespēja izplatīt Krievijas agresīvo politiku atbalstošus vēstījumus, kas negatīvi ietekmē tos Latvijas iedzīvotājus, kuri vēlētos Latvijas politisko attīstību Krievijas virzienā. Apstrīdētās normas aizsargā sabiedrības drošību un demokrātisko valsts iekārtu, mazinot svešvalodu lietojumu un stiprinot latviešu valodas, arī latgaliešu rakstu valodas un lībiešu valodas, lietojumu priekšvēlēšanu aģitācijā. Latviešu valoda ir neatņemama Latvijas valsts konstitucionālās identitātes sastāvdaļa, un Latvijas valstisko identitāti veido arī latgaliešu rakstu valoda kā latviešu valodas vēsturiskais paveids un lībiešu valoda, kurai kā vienīgajai pirmiedzīvotāju (autohtonu) valodai ir piešķirta īpaša valstiska aizsardzība (sal.: Senāta 2020. gada 2. marta sprieduma lietā Nr. SA-1/2020 22. punkts). Secināms, ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir saistīts ar nacionālās drošības un līdz ar to arī demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējuma risku mazināšanu pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā un vērsts uz sabiedrības drošības un demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzību. Līdz ar to apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir sabiedrības drošības un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība.