14. Article

Noskaidrojot, vai pamattiesību ierobežojums ir samērīgs, Satversmes tiesa vispirms pārbauda, vai ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai, proti, vai ar izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmos mērķus. Okupācijas periodā ieplūdušās lielās krievu valodā runājošās imigrantu kopienas dēļ Latvijas sabiedrība joprojām atrodas nošķirtās informācijas telpās (sk. Satversmes tiesas 2024. gada 10. jūlija sprieduma lietā Nr. 2022-45-01 30.3. punktu). Valsts drošības dienests ir konstatējis, ka Krievijas informatīvās ietekmes pasākumi bijuši rezultatīvi Latvijas sabiedriskās domas ietekmēšanā. Par to liecina, piemēram, sabiedrības daļas paustais atbalsts Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, turklāt atsevišķos gadījumos šis atbalsts ietvēris arī aicinājumus uz vardarbību un attaisnojis civiliedzīvotāju slepkavības (sk. Valsts drošības dienesta publisko pārskatu par Valsts drošības dienesta darbību 2022. gadā. Pieejams: vdd.gov.lv). Lai aizsargātu sabiedrības drošību un demokrātisko valsts iekārtu pret ārvalstu informatīvās ietekmes pasākumiem, latviešu valodas kā kopējās valodas lietojuma nostiprināšana ir viens no pamata elementiem (sk. Valsts drošības dienesta publisko pārskatu par Valsts drošības dienesta darbību 2023. gadā. Pieejams: vdd.gov.lv). Vienotas, valsts valodā balstītas informatīvās telpas uzturēšana mazina iespējas šķelt Latvijas sabiedrību un daļai no tās nonākt svešvalodās izplatīta priekšvēlēšanu aģitācijas satura ietekmē. Latviešu valodas lietojuma pieaugums un svešvalodu, tostarp krievu valodas, lietojuma samazinājums publiskajā telpā mazina iespēju svešvalodas izmantot informatīvās ietekmes pasākumu īstenošanai (sk. Valsts drošības dienesta viedokli). Apstrīdētās normas samazina svešvalodu lietojumu priekšvēlēšanu aģitācijas periodā un palielina valsts valodas lietojumu. Tās nodrošina, ka apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija risinās valsts valodā balstītā telpā, un tādējādi mazina Krievijas dezinformācijas un propagandas ietekmi, iespēju manipulēt ar informāciju un iejaukšanos Latvijas demokrātiskajos procesos. Apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir vērsts uz nacionālās drošības stiprināšanu un tādējādi aizsargā sabiedrības drošību un demokrātisko valsts iekārtu. Līdz ar to apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu - sabiedrības drošības un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība - sasniegšanai.