16. Article

Vērtējot pamattiesību ierobežojuma atbilstību leģitīmajiem mērķiem, jāpārliecinās arī par to, vai nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas tās pamattiesību ierobežojuma rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Izskatāmajā lietā Satversmes tiesai jāpārbauda, vai ar apstrīdētajām normām ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp ierobežojumu politiskās partijas tiesību uz vārda brīvību īstenošanai, veicot apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju svešvalodā, un sabiedrības drošības un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzības interesēm. 16.1. Vārda brīvība ir būtisks brīvu vēlēšanu īstenošanas priekšnoteikums. Lai vēlētājs varētu paust savu gribu, izvēloties likumdevēju, ir svarīgi priekšvēlēšanu laikā nodrošināt brīvu viedokļu un informācijas apriti (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1998. gada 19. februāra sprieduma lietā "Bowman v. the United Kingdom", pieteikums Nr. 24839/94, 42. punktu). Politiskās partijas ir plurālistiskas sabiedrības pamats un būtisks demokrātiskas valsts iekārtas pastāvēšanas priekšnoteikums, kas veido saikni starp sabiedrību un valsts varu un nodrošina organizētu sabiedrības līdzdalību politiskajos procesos (sk. Satversmes tiesas 2023. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2022-33-01 11. punktu). Tādēļ tiesības uz vārda brīvību, it sevišķi priekšvēlēšanu periodā, politiskajām partijām ir īpaši svarīgas (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2009. gada 24. februāra sprieduma lietā "Długołęcki v. Poland", pieteikums Nr. 23806/03, 40. punktu un 2011. gada 1. februāra sprieduma lietā "Faruk Temel v. Turkey", pieteikums Nr. 16853/05, 55. punktu). Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka lietās, kas skar tiesību uz vārda brīvību ierobežojumu vēlēšanu vai priekšvēlēšanu kontekstā, valstu rīcības brīvība ir šaurāka (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2023. gada 2. maija spriedumu lietā "Mestan v. Bulgaria", pieteikums Nr. 24108/15). Taču, vērtējot vēlēšanu tiesību ierobežojumu Latvijā šā brīža ģeopolitiskajā situācijā, Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina, ka aizvien pieaugošo valsts drošības, teritorijas integritātes un demokrātiskas valsts iekārtas apdraudējumu dēļ Latvijas valstij pašlaik ir nepieciešama vēl plašāka rīcības brīvība nekā pirms 20 gadiem (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2024. gada 25. jūlija sprieduma lietā "Ždanoka v. Latvia (No. 2)", pieteikums Nr. 42221/18, 56. punktu). Gadu gaitā Krievijas mērķis vienmēr bijis panākt tās politikai labvēlīgas valdības izveidi Latvijā, tāpēc vēlēšanu jautājumi Latvijā ir vērtējami kontekstā ar Krievijas informatīvās ietekmes pasākumiem (sk.: Russia's Information Influence Operations in the Nordic-Baltic Region. Riga: NATO Strategic Communications Centre of Excellence, 2024, p. 81. Pieejams: stratcomcoe.org). Informatīvās ietekmes pasākumi tiek vērsti uz Latvijā notiekošajiem vēlēšanu procesiem, lai krievu valodā runājošos iedzīvotājus atšķeltu no pārējās sabiedrības un grautu Latvijas politisko stabilitāti (sk.: Backes O., Swab A. Cognitive Warfare: The Russian Threat to Election Integrity in the Baltic States. Cambridge: Belfer Center for Science and International Affairs. Harvard Kennedy School, 2019). Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, proti, laika posmā no 120. dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai, notiek intensīva komunikācija starp politisko partiju izvirzītajiem kandidātiem un vēlētājiem, kuri apsver to, kurus kandidātus atbalstīt. Tādēļ ir būtiski, lai šo komunikāciju un izvēli nekropļotu Krievijas informatīvās ietekmes pasākumi un tādējādi Krievijas politiskās intereses netiktu nostiprinātas Latvijas vai Eiropas Savienības likumdevēja institūcijā vai vietējā pašpārvaldē. Vēlētāja brīvas gribas veidošanās it sevišķi ir apdraudēta pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā radījis pastiprinātus drošības riskus visā Eiropā un it sevišķi Krievijas kaimiņvalstīs (sk.: Bērziņš J., Bērziņa I., Rostoks T. Contemporary Challenges to European Security: Neoliberalism, Democratic Backsliding, and Alliance Cohesion. Riga: National Defence Academy of Latvia. Centre for Security and Strategic Research, 2024, pp. 9-10. Pieejams: naa.mil.lv). Nacionālās drošības koncepcijā 2023 norādīts, ka Krievija kara ietekmē ir radikalizējusies un tās mērķu sasniegšanai NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīs svarīgi ir hibrīdā kara instrumenti, tostarp mērķtiecīga informatīvās telpas manipulācija. Krievijas informatīvās ietekmes pasākumi Latvijā kļuvuši biežāki un agresīvāki (sk. Satversmes aizsardzības biroja 2023. gada darbības pārskatu. Pieejams: sab.gov.lv). Eiropas Parlaments ir atzinis, ka Krievija izvērš arvien plašāku uz vēstures pārskatīšanu vērstu dezinformācijas kampaņu, lai noliegtu Ukrainas valstiskumu un pastāvēšanu un pamatotu savas pretenzijas uz ekskluzīvām ietekmes sfērām. Krievija ar šādu vēstures pārskatīšanu apdraud demokrātiskās vērtības un mieru Eiropā un rada īpašus draudus Polijai un Baltijas valstīm un to suverenitātei (sk. Eiropas Parlamenta 2025. gada 23. janvāra rezolūciju par Krievijas īstenoto dezinformāciju un vēstures falsificēšanu, lai attaisnotu savu agresijas karu pret Ukrainu (2024/2988(RSP)). Pieejama: europarl.europa.eu). Tādējādi apstrīdētās normas nav vērstas pret plurālismu priekšvēlēšanu periodā. Tās ir vērstas uz Krievijas informatīvās ietekmes pasākumu iedarbības mazināšanu. Krievijas informatīvās ietekmes pasākumu izvērsums Latvijas informatīvajā telpā un arvien lielākie drošības riski rada nepieciešamību pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ierobežot svešvalodu lietojumu priekšvēlēšanu aģitācijā. Tādā veidā tiek aizsargāta ne vien Latvijas sabiedrības drošība un demokrātiskā valsts iekārta, bet arī visas Eiropas drošība un demokrātija. 16.2. Vērtējot valodu lietojuma priekšvēlēšanu aģitācijā ierobežojumu samērīgumu, būtisks ir šo ierobežojumu apmērs, proti, tas, vai priekšvēlēšanu aģitācija svešvalodās nav aizliegta pilnībā (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2013. gada 22. janvāra spriedumu lietā "Şükran Aydın and Others v. Turkey", pieteikums Nr. 49197/06 u. c., un 2023. gada 2. maija spriedumu lietā "Mestan v. Bulgaria", pieteikums Nr. 24108/15). Apstrīdētās normas attiecas uz apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju. Tātad neapmaksāta aģitācija, piemēram, individuālā komunikācija ar vēlētājiem un sociālajos tīklos, kā arī debates var notikt jebkurā valodā (sk. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2023. gada 16. maija sēdes audioierakstu. Pieejams: saeima.lv; sk. arī Saeimas atbildes rakstu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Valsts drošības dienesta viedokļus). Jāņem vērā arī tas, ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums attiecas uz ierobežotu laika periodu. Tas nozīmē, ka citā laikā politisko partiju tiesības lietot svešvalodas, kas nav Eiropas Savienības oficiālās valodas, nav ierobežotas. Tādējādi apstrīdētās normas neparedz pilnīgu aizliegumu politisko partiju komunikācijā ar vēlētājiem priekšvēlēšanu aģitācijas periodā un ārpus šā perioda lietot svešvalodas, kas nav Eiropas Savienības oficiālās valodas. 16.3. Pieteikuma iesniedzēja apgalvo, ka apstrīdētās normas samazinās vēlētāju dalību vēlēšanās. Apstrīdētās normas mazinot vēlētāju interesi par vēlēšanām un iesaisti tajās, jo politisko partiju izvirzīto kandidātu iespējas nodot informāciju vēlētājiem svešvalodā ir ierobežotas. Pirmās vēlēšanas, kuru laikā, arī priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, jau bija spēkā apstrīdētās normas, bija 2024. gadā notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Tajās vēlētāju aktivitāte salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir pieaugusi: 2024. gadā tā bija 33,82 %, 2019. gadā - 33,53 %, 2014. gadā - 30,24 % (sk.: Vēlētāju aktivitāte katrā valstī. Pieejams: results.elections.europa.eu). Tādēļ no datiem par vēlētāju aktivitāti nav secināms, ka apstrīdētajās normās apmaksātajai priekšvēlēšanu aģitācijai noteiktie svešvalodu lietojuma ierobežojumi mazinātu vēlētāju dalību vēlēšanās. Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, ir līdzsvarojis sabiedrības drošības un demokrātiskas valsts iekārtas intereses, kuru aizsardzībai pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir būtisks valsts valodas, arī latgaliešu rakstu valodas un lībiešu valodas, lietojuma regulējums, un politisko partiju tiesības uz vārda brīvību apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā. Labums, ko sabiedrība iegūst no tā, ka apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija veicama valsts valodā, arī latgaliešu rakstu valodā un lībiešu valodā, ir lielāks nekā nelabvēlīgās sekas, kas politiskajai partijai rodas tās pamattiesību ierobežojuma rezultātā. Tātad apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir samērīgs un apstrīdētās normas atbilst Latvijas Republikas Satversmes 100. panta pirmajam teikumam. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu un 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: