3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - uzskata, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 pants atbilst Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam. Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 pantā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir demokrātiskas valsts iekārtas, sabiedrības drošības un citu cilvēku tiesību aizsardzība. Valsts valodas lietojumu Latvijā joprojām ietekmē piespiedu rusifikācijas sekas. Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 pants veicina latviešu valodas kā sabiedrības kopējās saziņas un demokrātiskās līdzdalības valodas lietojumu, tādējādi stiprina valsts valodas konstitucionālo lomu un mazina sabiedrības sašķeltību. Lai mazinātu nacionālās drošības riskus, ko rada Krievijas aktīvi izvērstie informatīvās ietekmes pasākumi, pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā valsts valodas lietojuma stiprināšana ir sevišķi būtiska. Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 pants nodrošina to, ka priekšvēlēšanu aģitācijas laikā diskusijas par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem notiek galvenokārt valsts valodā. Lībiešu valodas lietojums priekšvēlēšanu aģitācijā nav šķērslis vienotas informācijas telpas izveidei, jo stiprina Latvijas identitāti. Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 pants arī mazina ārvalstu radītos dezinformācijas un propagandas riskus. Leģitīmos mērķus nav iespējams sasniegt ar alternatīviem līdzekļiem. Ja priekšvēlēšanu aģitācijas saturs tiktu veidots svešvalodā, bet valsts valoda būtu tikai valoda, kurā šis saturs tiek tulkots, tas liktu apšaubīt valsts valodas nozīmi. Tulkojumu kvalitāte un precizitāte var būt ļoti atšķirīga, tie var radīt pārpratumus un mazināt demokrātisko diskusiju integritāti. Ja priekšvēlēšanu aģitācijas saturs vienmēr būtu pieejams svešvalodā, tas vairs nekalpotu par pamudinājumu pilnveidot valsts valodas zināšanas un kopumā apgrūtinātu lingvistisko integrāciju. Tāpat, priekšvēlēšanu periodā pieļaujot, piemēram, krievu valodas lietojumu, netiktu mazināti nacionālās drošības riski, jo tieši šai valodai pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir īpaša loma dezinformācijas un propagandas izplatīšanā. Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 pants neparedz pilnīgu aizliegumu priekšvēlēšanu aģitācijā lietot mazākumtautību valodas. Šis ierobežojums neattiecas uz neapmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju, piemēram, individuālu komunikāciju ar vēlētājiem klātienē, kā arī uz priekšvēlēšanu debatēm. Turklāt priekšvēlēšanu aģitācija pirms Eiropas Parlamenta un pašvaldību domju vēlēšanām var tikt veikta arī Eiropas Savienības oficiālajās valodās, lai ievērotu Eiropas Savienības pilsoņu tiesības, sekmētu Eiropas Savienības oficiālo valodu apguvi un tiektos uz Latvijas pilnvērtīgu iesaisti Eiropas kultūrtelpā.