4. Article

Pieaicinātā persona - Valsts drošības dienests - pievienojas Saeimas viedoklim. Valsts drošības dienests papildus norāda, ka Krievijas nemilitārās ietekmes pasākumos būtiska nozīme ir informatīvās ietekmes pasākumiem, kuru mērķis ir ietekmēt Latvijas sabiedrisko domu atbilstoši Krievijas interesēm. Šie pasākumi tiek izmantoti arī nolūkā traucēt normālu vēlēšanu gaitu citās valstīs, un tie ir sevišķi iedarbīgi krievu valodā runājošajā sabiedrības daļā. Krievu valodas lietojumam šajos pasākumos ir izšķiroša nozīme. Krievija ir instrumentalizējusi krievu valodas institūtu savu ārpolitisko un ģeopolitisko mērķu sasniegšanai. Krievija jau ilgstoši ir centusies nostiprināt krievu valodas pozīcijas Latvijā un tādējādi šķelt Latvijas sabiedrību. Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 pants mazina iespējas destabilizēt iekšpolitisko situāciju. Latviešu valodas lietojuma pieaugums publiskajā telpā veicina vienotas informatīvās telpas izveidi un kavē dezinformācijas izplatīšanu svešvalodās. Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 pants ir vērsts uz to, lai mazinātu iespēju šķelt Latvijas sabiedrību, daļu no tās pakļaujot svešvalodās izplatīta priekšvēlēšanu aģitācijas satura ietekmei, kas var novest pie nesaticības un sabiedrības polarizācijas. Sabiedrības saliedētība ir sasniedzama, uzturot vienotu, valsts valodā balstītu informatīvo telpu. Turklāt apstrīdētā norma neliedz politiskajiem spēkiem komunikāciju ar mazākumtautību pārstāvjiem svešvalodā jebkurā citā formā, kas nav apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija. Eiropas Parlamenta 2024. gada vēlēšanās politiskās partijas aktīvi veica aģitāciju klātienē un sociālajos tīklos mazākumtautību valodās, kas nav Eiropas Savienības oficiālās valodas. Valsts drošības dienests nepiekrīt tam, ka apmaksātu mazākumtautību valodās sagatavotu priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu neesība mazinātu sabiedrības interesi par vēlēšanām, un norāda uz to, ka Latvijas informatīvā telpa joprojām ir piesātināta ar saturu krievu valodā.