7. Article

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 pants neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam. Apstrīdētajā normā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir vairāki leģitīmi mērķi - demokrātiskas valsts iekārtas, sabiedrības drošības un citu cilvēku tiesību aizsardzība. Pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu - demokrātiskas valsts iekārtas un citu cilvēku tiesību aizsardzība - sasniegšanai, jo publiskajā telpā paplašinās valsts valodas lietojums. Attiecībā uz sabiedrības drošības aizsardzību tiesībsargs norāda, ka valsts valodas stiprināšana ir būtiska nacionālās drošības risku mazināšanai pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā, bet kritiski vērtē apgalvojumu, ka apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācijas satura pieejamība valsts valodā var veicināt noturību pret dezinformācijas pasākumiem. Nevar izslēgt iespēju, ka noteikta balsstiesīgo daļa savu politisko nostāju veidos ārpus valsts apmaksātās priekšvēlēšanu aģitācijas. Lai arī valsts valodas prasmju stiprināšana var veicināt personu iesaisti publiskās debatēs un pilsoniskās līdzdalības procesos, valodas prasmes tomēr ir stiprināmas galvenokārt valsts valodā balstītas izglītības sistēmas ietvaros. Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu tulkojums valsts valodā nesasniegtu leģitīmos mērķus - demokrātiskas valsts iekārtas un sabiedrības drošības aizsardzība - līdzvērtīgā kvalitātē, jo netiktu mazināta svešvalodā izteikta satura pieejamība un netiktu veicināts valsts valodas lietojums. Savukārt leģitīmo mērķi - citu cilvēku tiesību aizsardzība - šis līdzeklis sasniegtu tādā pašā kvalitātē, jo nodrošinātu ikvienam pieeju priekšvēlēšanu aģitācijas materiāliem valsts valodā. Tulkojuma kvalitātes riski var tikt novērsti ar valsts īstenotu uzraudzību. Personas pamattiesības mazāk ierobežojošs līdzeklis varētu būt arī pienākums Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 pantu pārskatīt atbilstoši ģeopolitisko apstākļu izmaiņām. Labums, ko iegūst sabiedrība no valsts valodas konstitucionālās lomas stiprināšanas, nav samērīgs ar risku, ko apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums rada plurālismam. Valodas lietojums līdz ar citiem priekšvēlēšanu aģitācijas elementiem var darboties kā simbols, ar kuru politiskā partija apliecina savu lomu noteiktas kopienas interešu pārstāvībā un savu piederību šai kopienai. Politisko partiju iespēja tieši un nepastarpināti uzrunāt savus vēlētājus ir daļa no plurālisma, kas nodrošina vēlētāju brīvas gribas veidošanos. Ja svešvalodu lietojums neskar citu cilvēku tiesības komunikācijā priekšvēlēšanu aģitācijas laikā lietot valsts valodu, uz to būtu attiecināms izņēmums, kas pieļautu svešvalodas lietošanu. Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 pants rada augstu risku demokrātiskā plurālisma aizsardzībai. Interešu līdzsvars tiek skaidri sasniegts gadījumos, kad priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu apmaksai tiek izmantots valsts budžeta finansējums. Tomēr Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 panta tvērums ir plašāks un riski būtu jāvērtē niansēti atkarībā no priekšvēlēšanu aģitācijas materiāla veida, tā izvietošanas vai izplatīšanas veida un mērķauditorijas. Samērīguma vērtējumā jāņem vērā arī iespējamās tiesību normu interpretācijas atšķirības, kas var atturēt personas no tiesību uz vārda brīvību izmantošanas.