10. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras docents, zvērināts advokāts Dr. iur. Jānis Rozenbergs - uzskata, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās ļāva ierobežot ar mantu saistītās personas tiesības iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem, uz kuriem procesa virzītājs balsta pieņēmumu par mantas noziedzīgo izcelsmi, neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa tvērumā ietilpst citu personu pamattiesības, sabiedrības intereses, kriminālprocesa mērķa netraucēta sasniegšana, kā arī izmeklēšanas noslēpuma aizsardzība, kas atbilst sabiedrības interesei par efektīvu kriminālprocesa norisi. Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti šo leģitīmo mērķu sasniegšanai. Tomēr leģitīmos mērķus līdzvērtīgā kvalitātē bija iespējams sasniegt, arī izsniedzot visus lietas materiālus, iepriekš tos anonimizējot un brīdinot personas par kriminālatbildību par ziņu izpaušanu. Ar mantu saistītās personas aktīva dalība procesā par noziedzīgi iegūtu mantu paredz pienākumu pierādīt mantas likumīgo izcelsmi un tiesības atspēkot procesa virzītāja apgalvojumus. Liedzot personai piekļuvi noteiktiem lietas materiāliem, tai netiek nodrošināta pilnvērtīga iespēja atspēkot procesa virzītāja apgalvojumus par mantas noziedzīgo izcelsmi un sniegt skaidrojumu par pierādījumiem, jo to saturs personai nav zināms. Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tiek piemērots civilprocesuāls pierādīšanas standarts un apgrieztais pierādīšanas pienākums, bet tajā pašā laikā personas tiesību iepazīties ar lietas materiāliem ierobežošana tiek attaisnota ar kriminālprocesuālām interesēm. Šie apstākļi dod pamatu apšaubīt personas tiesību un sabiedrības interešu līdzsvarotību procesā par noziedzīgi iegūtu mantu. Turklāt jāņem vērā, ka vienīgi no procesa virzītāja izvēles būs atkarīgs tas, kādi lietas materiāli no krimināllietas tiks izdalīti. No apstrīdēto normu piemērošanas prakses izriet, ka daudzos šādos procesos ar mantu saistītajai personai krimināllietā nav tāda kriminālprocesuāla statusa, kas tai piešķirtu tiesības uz aizstāvību. Tāpēc pārspīlēta izmeklēšanas noslēpuma aizsardzība šādos gadījumos nav objektīvi nepieciešama. Savukārt praksē sūdzību par procesa virzītāja lēmumu izskatīšana tiesā var kavēt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu izskatīšanu un tādējādi nonākt pretrunā ar paša procesa mērķi nodrošināt savlaicīgu un uz procesa ekonomijas interesēm vērstu kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu atrisināšanu.