17. Article

Izskatāmajā lietā ir apstrīdēta Kriminālprocesa likuma 627. pantā ietverto tiesību normu satversmība. Apstrīdētās normas noteica kārtību, kādā personas ir tiesīgas iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem. Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2016-13-01 jau ir vērtējusi līdzīga tiesiskā regulējuma atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Turklāt pēc izskatāmās lietas ierosināšanas likumdevējs Kriminālprocesa likuma 627. pantu ir grozījis. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmajai daļai katrs no šiem apstākļiem var būt par pamatu tiesvedības izbeigšanai lietā. Līdz ar to Satversmes tiesa vispirms izvērtēs katru no tiem. 17.1. Lai noskaidrotu, vai prasījums uzskatāms par izspriestu Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5. punkta izpratnē, Satversmes tiesai jāpārbauda, vai: 1) prasījums formāli ir izspriests; 2) prasījums ir mainījies pēc būtības; 3) pastāv būtiski jauni apstākļi, kuru dēļ prasījumu nevarētu uzskatīt par jau izspriestu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada 27. maija sprieduma lietā Nr. 2020‑49‑01 15.1. punktu). Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2016‑13‑01 vērtēja Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018. gada 31. augustam, atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Minētā tiesību norma, ciktāl tiesa nevarēja pārvērtēt procesa virzītāja lēmuma par personas tiesībām iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem tiesiskumu un pamatotību, tika atzīta par neatbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Satversmes tiesa norādīja, ka likumdevējam būtu jānosaka tāda kārtība, kas nodrošinātu pušu līdzvērtīgu iespēju principu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, un jāparedz tiesai iespēja pārbaudīt procesa virzītāja lēmuma par personas tiesībām iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem tiesiskumu un pamatotību (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija sprieduma lietā Nr. 2016‑13‑01 15.3. punktu). Pēc Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2016‑13‑01 likumdevējs grozīja procesu par noziedzīgi iegūtu mantu reglamentējošās tiesību normas. Ar 2018. gada 20. jūnija grozījumiem Kriminālprocesa likuma 629. panta piektā daļa nemainītā redakcijā tika iekļauta Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturtajā daļā, kas ir apstrīdēta izskatāmajā lietā. Turklāt ar minētajiem grozījumiem likumdevējs papildināja Kriminālprocesa likuma 627. pantu ar piekto daļu (redakcijā, kas bija spēkā no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 2. novembrim), nosakot ar mantu saistītajai personai tiesības pārsūdzēt tiesā procesa virzītāja lēmumu, ar kuru ir noraidīts lūgums par iepazīšanos ar lietas materiāliem. Proti, apstrīdētajās normās ietvertais tiesiskais regulējums ir mainījies pēc būtības salīdzinājumā ar spriedumā lietā Nr. 2016-13-01 vērtēto. Līdz ar to izskatāmās lietas prasījums nav izspriests. 17.2. Lemjot par tiesvedības izbeigšanu uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkta pamata, tiesai jānoskaidro: 1) vai apstrīdētās normas ir zaudējušas spēku un 2) vai nepastāv apstākļi, kas prasa tiesvedību turpināt (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2024. gada 20. decembra sprieduma lietā Nr. 2023‑47‑01 11. punktu). 17.2.1. Lai secinātu, ka apstrīdētā norma ir zaudējusi spēku, nepietiek ar konstatējumu, ka no regulējuma ir izslēgts apstrīdētās normas teksts. Satversmes tiesai ir jānoskaidro ar grozījumiem izdarītās izmaiņas regulējumā, lai pārliecinātos, ka tiesību normas saturs ir mainījies pēc būtības (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018-21-01 9. punktu). Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturtā daļa redakcijā, kas bija spēkā no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 2. novembrim, noteica, ka procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums, un ar mantu saistītā persona ar tiem varēja iepazīties ar procesa virzītāja atļauju un viņa noteiktajā apjomā. Arī pēc 2022. gada 6. oktobra grozījumu spēkā stāšanās procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietā esošie materiāli joprojām ir uzskatāmi par izmeklēšanas noslēpumu. Tomēr šis jaunais regulējums piešķir procesa dalībniekiem tiesības iepazīties ar materiāliem, kas minēti lēmumā, ar kuru tiek uzsākts process par noziedzīgi iegūtu mantu. Proti, tas prezumē, ka procesa dalībniekiem ir pieejami lietas materiāli, kas tiek nodoti tiesai, ja vien netiek pieļauts pierādījumos minēto personu pamattiesību apdraudējums, ir nodrošināta sabiedrības interešu aizsardzība un netiek apdraudēta kriminālprocesa, no kura izdalīti materiāli, mērķa sasniegšana (sk. arī Tieslietu ministrijas viedokli lietas materiālu 2. sēj. 67. lp. un likumprojekta Nr. 1323/Lp13 sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju). Pieejams: saeima.lv). Saskaņā ar 2022. gada 6. oktobra grozījumiem vairs nav paredzēta tiesas kontrole pār procesa virzītāja lēmumu par personas, kas saistīta ar mantu, lūgumu ļaut tai iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem. Tādējādi ar 2022. gada 6. oktobra grozījumu spēkā stāšanos Kriminālprocesa likuma 627. panta piektā daļa ir zaudējusi spēku, bet tā paša panta ceturtā daļa ir grozīta, proti, apstrīdēto normu saturs ir mainījies pēc būtības. 17.2.2. Noskaidrojot, vai pastāv apstākļi, kas prasa turpināt tiesvedību pēc konstitucionālās sūdzības ierosinātā lietā, Satversmes tiesa galvenokārt vērtē, vai tas, ka apstrīdētā norma zaudējusi spēku, ir pietiekams pamats uzskatīt, ka ir novērstas visas negatīvās sekas, kuras personai radušās sakarā ar šo normu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 18. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2015‑15‑01 7. punktu). Par nepieciešamību turpināt tiesvedību liecina arī tas, ka konstitucionālās sūdzības iesniedzējs ir lūdzis atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no kāda brīža pagātnē (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 8. punktu). Katram no Pieteikumu iesniedzējiem apstrīdētās normas tika piemērotas to spēkā esības laikā, un viņi ir lūguši Satversmes tiesu atzīt tās par spēkā neesošām no viņu pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Tādējādi apstrīdēto normu saturs ir mainījies pēc būtības, taču nav novērsts iespējamais Pieteikumu iesniedzēju pamattiesību aizskārums. Līdz ar to tiesvedība lietā nav izbeidzama.