20. Article

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā ietvertajam tiesiskajam regulējumam noteiktos apstākļos izmeklētājam ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokuroram ir tiesības izdalīt no krimināllietas materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu un uzsākt attiecīgu procesu. Kriminālprocesa likuma 627. pants regulē procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanas kārtību. Šā panta otrajā daļā noteikts, kas procesa virzītājam jānorāda lēmumā par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu un materiālu par noziedzīgi iegūtu mantu nodošanu izlemšanai tiesai. Lēmums par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu un materiālu par noziedzīgi iegūtu mantu nodošanu izlemšanai tiesai satur ne tikai izdalīto materiālu uzskaitījumu, bet arī šajos materiālos ietverto ziņu detalizētu aprakstu un argumentāciju, kas ir pamats pieņēmumam, ka attiecīgās mantas izcelsme ir noziedzīga vai ka manta ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu (sal. sk. Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija sprieduma lietā Nr. 2016‑13‑01 15.1. punktu). Lēmumā par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu un materiālu par noziedzīgi iegūtu mantu nodošanu izlemšanai tiesai bija jānorāda arī tas, kādi materiāli no izmeklēšanā esošās krimināllietas par noziedzīgu nodarījumu tiek izdalīti lietā par noziedzīgi iegūtu mantu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturto daļu šie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums. Ar mantu saistītā persona ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem varēja iepazīties tikai pēc attiecīga lūguma iesniegšanas procesa virzītājam. Procesa virzītājam bija tiesības lemt gan par atļauju ar mantu saistītajai personai iepazīties ar minētajiem lietas materiāliem, gan par to, kādā apjomā šie materiāli ar mantu saistītajai personai uzrādāmi. Procesa virzītājs ir tas, kurš vislabāk pārzina kriminālprocesa lietas materiālus, tāpēc likumdevējs tieši viņam uzticējis šāda lēmuma pieņemšanu un lemšanu par personas tiesībām iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietā esošajiem materiāliem (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija sprieduma lietā Nr. 2016‑13‑01 13. punktu). Līdz ar to procesa virzītājam lēmumā par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu bija jānorāda gan izdalīto materiālu uzskaitījums, gan arī šajos materiālos ietverto ziņu detalizēts apraksts un argumentācija attiecībā uz pieņēmumu, ka konkrētās mantas izcelsme ir noziedzīga vai manta ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu. 20.1. Savukārt, lemjot par personas lūgumu ļaut tai iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem, procesa virzītājam bija jāņem vērā gan tiesību sistēmā objektīvi pastāvošie principi, uz kuriem balstīts kriminālprocesa regulējums, gan tiesību sistēmā procesa virzītājam noteiktie pienākumi nodrošināt efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē, tostarp pieņemot tādus lēmumus, lai procesā personām tiktu nodrošinātas pamattiesības. Procesa virzītājam katrā gadījumā rūpīgi jāizvērtē ar mantu saistītās personas tiesības iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem un, tā kā šāds procesa virzītāja lēmums skar ar mantu saistītās personas pamattiesības, tas ir arī īpaši jāpamato, samērojot pušu līdzvērtīgu iespēju principu ar konkrētā kriminālprocesa interesēm un tā sekmīgu virzību (sal. sk. Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija sprieduma lietā Nr. 2016‑13‑01 14.2., 15.2. un 15.3. punktu). Piemērojot apstrīdētās normas, procesa virzītājam un tiesai bija jāņem vērā arī Satversmes tiesas spriedumā lietā Nr. 2016‑13‑01 paustās atziņas. Tiesību normai nav jābūt formulētai kā absolūti precīzai instrukcijai. Lai cik precīzi un skaidri būtu formulētas tiesību normas, to saturs vienmēr būs noskaidrojams interpretācijas ceļā (sal. sk. Satversmes tiesas 2022. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2021‑25‑03 14.2. punktu). Tādējādi tas, ka Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturtā daļa redakcijā, kas bija spēkā no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 2. novembrim, bija piemērojama, izmantojot visas tiesību normu interpretācijas metodes un interpretējot to atbilstoši augstāka juridiska spēka tiesību normām, tostarp tiesību sistēmā pastāvošiem principiem, uz kuriem balstīts kriminālprocesa regulējums, nenozīmē, ka minētā tiesību norma neatbilstu Satversmei. Tāpat par apstrīdēto normu neatbilstību Satversmei neliecina arī tas, ka likumdevējs ar 2022. gada 6. oktobra grozījumiem ir pilnveidojis procesu par noziedzīgi iegūtu mantu reglamentējošās tiesību normas. Tiesiskais regulējums nepārtraukti attīstās, citstarp likumdevējam pilnveidojot normatīvo aktu formulējumus, lai tie precīzāk atspoguļotu tā gribu (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr. 2019‑22‑01 22.2. punktu). 20.2. Satversmes tiesa vērš uzmanību uz to, ka Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturtā daļa redakcijā, kas bija spēkā no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 2. novembrim, paredzēja procesa virzītāja rīcības brīvību arī attiecībā uz to, ar kādu līdzekļu palīdzību katrā konkrētajā gadījumā nodrošināt izmeklēšanas noslēpuma aizsardzību. Proti, pieņemot lēmumu par to, kādā apjomā lietas materiāli būtu uzrādāmi ar mantu saistītajai personai, apstrīdētās normas neliedza procesa virzītājam pielietot personas datu vai citas informācijas anonimizāciju vai daļēju aizklāšanu tādā apjomā, kas ļauj nodrošināt pušu līdzvērtīgu iespēju principa ievērošanu un vienlaikus arī izmeklēšanas noslēpuma aizsardzību. Līdzīgu viedokli paudusi arī Tieslietu ministrija. Tādējādi atbilstoši Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturtās daļas redakcijai, kas bija spēkā no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 2. novembrim, procesa virzītājam katrā gadījumā bija individuāli jāizvērtē, vai attiecīgie materiāli ir uzrādāmi ar mantu saistītajai personai. Lai arī lietas materiāli bija noteikti par izmeklēšanas noslēpumu, Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturtajā daļā paredzētais individuālais vērtējums ietvēra procesa virzītāja pienākumu katrā konkrētajā gadījumā nodrošināt personai Satversmes 92. panta pirmajā teikumā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu tiesu un panākt taisnīgu līdzsvaru starp izmeklēšanas noslēpuma un personas pamattiesību aizsardzību, ņemot vērā arī pušu līdzvērtīgu iespēju principu. 20.3. Ar 2018. gada 20. jūnija grozījumiem likumdevējs Kriminālprocesa likuma 627. panta piektajā daļā noteica kārtību, kādā var pārsūdzēt procesa virzītāja lēmumu par lūgumu ļaut iepazīties ar lietas materiāliem. Ja ar mantu saistītās personas lūgums tika pilnībā vai daļēji noraidīts, procesa virzītāja lēmumu varēja pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā, kas izskatīja procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Tiesa pieņēma lēmumu par sūdzības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai noraidīšanu, un šis tiesas lēmums nebija pārsūdzams. Tiesību normu nevar izprast ārpus tās piemērošanas prakses un tiesību sistēmas, kurā tā funkcionē (sk. Satversmes tiesas 2023. gada 30. novembra sprieduma lietā Nr. 2022‑36‑01 15. punktu). Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 627. panta piektās daļas redakcijas, kas bija spēkā no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 2. novembrim, piemērošanas praksei pamatā tiesa izvērtēja gan personu paustos argumentus par, iespējams, nepamatotu liegumu iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem, gan arī katru konkrēto dokumentu vai lietas materiālos iekļauto informāciju un to, vai liegums noteikts pamatoti. Tiesu praksē citstarp tika vērtēts tas, vai lēmumā par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu ir analizēti pierādījumi un argumentēta to būtība tādējādi, lai ar mantu saistītajai personai būtu zināmi procesa virzītāja argumenti un iesniegtie pierādījumi, kas ir par pamatu pieņēmumam, ka attiecīgās mantas izcelsme ir noziedzīga vai manta ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu (sk., piemēram, Ekonomisko lietu tiesas 2021. gada 19. jūlija lēmuma lietā Nr. 11904004020 6.2. punktu, 2022. gada 19. maija lēmuma lietā Nr. 11905005420 8. punktu un 2022. gada 28. septembra lēmuma lietā Nr. 11390062520 6.2. punktu). Tiesu praksē bijuši gadījumi, kad tiesa uzskatīja, ka procesa virzītājs ir nepamatoti noteicis liegumu iepazīties ar atsevišķiem procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem, piemēram, ja informācija bijusi vispārīga vai publiski pieejama, ja tā jau bijusi personas rīcībā vai ja dokumenta saturs jau bijis pilnībā atklāts lēmumā par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu un tā nodošanu izlemšanai tiesai (sk., piemēram, Ekonomisko lietu tiesas 2021. gada 23. jūlija lēmuma lietā Nr. 15840048519 7.4. punktu, 2022. gada 19. maija lēmuma lietā Nr. 11905005420 8.5. punktu, 2022. gada 11. augusta lēmuma lietā Nr. 11816003620 7. punktu, 2022. gada 22. septembra lēmuma lietā Nr. 11816017819 6.4. punktu un 2022. gada 28. septembra lēmuma lietā Nr. 11390062520 6.4.4. un 6.4.8. punktu). Tāpat tiesa ļāvusi iepazīties ar atsevišķiem dokumentiem, aizklājot tajos, piemēram, fizisko personu datus (sk., piemēram, Ekonomisko lietu tiesas 2022. gada 29. jūnija lēmuma lietā Nr. 11816015319 7. punktu un 2022. gada 28. septembra lēmuma lietā Nr. 11390062520 6.4.2. punktu). Tiesa ir pievienojusies procesa virzītāja argumentācijai par daļēju liegumu iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem gadījumos, kad atsevišķi dokumenti ietvēra liela apjoma citu personu datus, tostarp identifikācijas un finanšu datus, kad dokumenti varēja atklāt izmeklēšanas taktiku un virzienus vai radīt risku, ka liecinieki var tikt ietekmēti (sk., piemēram, Ekonomisko lietu tiesas 2021. gada 13. oktobra lēmuma lietā Nr. 15840050519 11. punktu, 2022. gada 28. janvāra lēmuma lietā Nr. 11816016319 7. punktu un 2022. gada 22. septembra lēmuma lietā Nr. 11816017819 6.5. punktu). Arī šādos gadījumos tiesa ir vērtējusi to, vai informāciju, ar kuru iepazīties pamatoti tika liegts, ir iespējams nodalīt atsevišķi vai daļēji aizklāt (sk., piemēram, Ekonomisko lietu tiesas 2022. gada 19. aprīļa lēmuma lietā Nr. 15840050519 8. punktu un 2022. gada 22. septembra lēmuma lietā Nr. 11816017819 6.5. punktu). Ir bijuši arī gadījumi, kad tiesa pilnībā apmierināja ar mantu saistītās personas lūgumu ļaut tai iepazīties ar visiem procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem, jo, tiesas ieskatā, procesa virzītājs nav sniedzis pamatotus argumentus un tiesa, pārbaudot lietas materiālu saturu, atzinusi, ka tajos nav ietverta tāda informācija, kas traucētu sasniegt kriminālprocesa mērķi pamatprocesā (sk., piemēram, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021. gada 21. septembra lēmumu lietā Nr. 11816002318). Tāpat bijuši gadījumi, kad tiesa atzinusi, ka procesa virzītāja lēmums daļēji liegt iepazīšanos ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem ir pilnībā pamatots, bet personas sūdzība noraidāma (sk., piemēram, Ekonomisko lietu tiesas 2021. gada 13. jūlija lēmuma lietā Nr. 16870000220 9. un 10. punktu un 2022. gada 28. janvāra lēmuma lietā Nr. 11816016319 7. punktu). Procesa virzītāja lēmuma par lūgumu ļaut iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem pārsūdzēšanas procesā tiesa izvērtēja visus lietā būtiskos apsvērumus - gan procesa dalībnieku iebildumus par liegumu iepazīties ar materiāliem, gan arī procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiālu saturu -, lai secinātu, vai šāds liegums bija noteikts pamatoti. Līdz ar to šāda lēmuma pārsūdzēšanas procesā tika īstenota tiesas kontrole un šīs kontroles rezultātā tiesa varēja novērst tiesību normām neatbilstoša procesa virzītāja lēmuma piemērošanas sekas, kas iestātos ar mantu saistītajai personai. Proti, tiesa bija tiesīga ne vien pārbaudīt procesa virzītāja lēmuma pamatotību, bet arī pati noteikt, cik lielā apjomā ar mantu saistītā persona drīkst iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem. Turklāt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 627. panta piekto daļu redakcijā, kas bija spēkā no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 2. novembrim, tiesa, lai izlemtu, vai iepazīšanās ar lietas materiāliem apdraud citu personu pamattiesības, sabiedrības intereses vai traucē kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, varēja pieprasīt arī krimināllietas materiālus un iepazīties ar tiem. Tādējādi Kriminālprocesa likuma 627. panta piektajā daļā redakcijā, kas bija spēkā no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 2. novembrim, bija noteikta kārtība, kas nodrošināja ar mantu saistītajai personai tiesības pārsūdzēt procesa virzītāja lēmumu un attiecīgi tiesai iespēju pārbaudīt procesa virzītāja lēmuma tiesiskumu un pamatotību, proti, vērtēt to, vai konkrētajā gadījumā ir panākts taisnīgs līdzsvars starp nepieciešamību nodrošināt pušu līdzvērtīgu iespēju principa ievērošanu un nepieciešamību aizsargāt izmeklēšanas noslēpumu. Tāpat šī norma nodrošināja to, ka nepieciešamības gadījumā arī tiesa ir tiesīga lemt par lietas materiālu uzrādīšanu ar mantu saistītajai personai. Proti, Kriminālprocesa likuma 627. panta piektā daļa redakcijā, kas bija spēkā no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 2. novembrim, nodrošināja efektīvu ar mantu saistītās personas tiesību uz īpašumu aizsardzību. 20.4. Apstrīdētās normas nodrošināja, ka vispirms procesa virzītājs, ņemot vērā vispārējos tiesību principus un citas Satversmes normas, kā arī samērojot lietā iesaistīto personu un visas sabiedrības intereses, katrā konkrētajā gadījumā noteica, kādā apjomā ļaut ar mantu saistītajai personai iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem. Savukārt tad, ja ar mantu saistītā persona procesa virzītāja vērtējumam nepiekrita, tai bija tiesības vērsties tiesā, kas nodrošināja procesa virzītāja lēmuma tiesiskuma kontroli un ar mantu saistītās personas pamattiesību ievērošanu. Tādējādi apstrīdētās normas nodrošināja taisnīgu līdzsvaru starp pušu līdzvērtīgu iespēju principu un izmeklēšanas noslēpuma aizsardzību. Līdz ar to apstrīdētās normas atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturto un piekto daļu (redakcijā, kas bija spēkā no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 2. novembrim) par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētāja I. Kucina