3. Article

Pieteikumu iesniedzēji - ārvalstīs reģistrēti komersanti 1Dream OU, Rapiddeal Trade LTD, Beligand Trade Limited, Perfecta Middle East FZC, Croftland Business L.P., Glenson Commercial Inc., Mainfield Assets Corp., Wondermax Sales Inc., Hyroc Impex Ltd, kā arī Deņs Sjaosju (Den Siaosiu), Dzjiņa Liņa (Jin Lin), Volodimirs Strijs (Volodimir Strij) un Jeļena Glazera (Elena Glazer) (turpmāk - Pieteikumu iesniedzēji) - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Apstrīdētās normas paredzēja, ka ar mantu saistītajai personai procesa virzītājs var liegt piekļuvi lietas materiāliem, ar kuriem pamatoti procesa virzītāja pieņēmumi par mantas noziedzīgo izcelsmi, un tādējādi nostādīt Pieteikumu iesniedzējus nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar otru tiesvedības pusi. Likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, ir ievērojis formālos to pieņemšanas noteikumus, taču pārkāpis labas likumdošanas principu. Proti, apstrīdēto normu pieņemšanas gaitā nav veikta pienācīga izpēte, nav izvērtētas to alternatīvas un šīs normas nav saskaņotas ar citām tiesību normām. Turklāt apstrīdētās normas nav paredzējušas kritērijus, kas būtu jāņem vērā procesa virzītājam, izlemjot personas lūgumu iepazīties ar lietas materiāliem, un kritērijus, kas būtu jāņem vērā tiesai, pārvērtējot procesa virzītāja lēmumu. Tāpat apstrīdētās normas nav bijušas pilnībā atbilstošas spriedumā lietā Nr. 2016‑13‑01 izdarītajiem secinājumiem, jo tās neļāva panākt pušu līdzvērtīgu iespēju principa ievērošanu. Praksē procesa virzītājs joprojām liedza iepazīties ar būtisku daļu to dokumentu, kas pievienoti lēmumam par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu un materiālu par noziedzīgi iegūtu mantu nodošanu izlemšanai tiesai. Ja pierādījumi, kas liecina par mantas noziedzīgu izcelsmi, jau ir savākti un nostiprināti, tad vairs nav reāla riska, ka procesā iesaistītās personas varētu slēpt pierādījumus vai traucēt izmeklēšanai. Apstrīdētajās normās ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīmi mērķi - citu personu tiesību un sabiedrības drošības aizsardzība, un apstrīdētās normas ir piemērotas šo mērķu sasniegšanai. Tomēr jāņem vērā arī tas, ka saikne starp apstrīdētajās normās ietverto pamattiesību ierobežojumu un tā leģitīmajiem mērķiem konkrētajā gadījumā ir pārāk netieša. Apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus varēja sasniegt ar citiem, personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, izsniedzot ar mantu saistītajai personai visus lietas materiālus, iepriekš tos anonimizējot un brīdinot, ka par ziņu izpaušanu iestāsies kriminālatbildība. Arī procesuālās sankcijas vai brīdināšana par iespējamu kriminālatbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret jurisdikciju varēja būt efektīvs līdzeklis, ar ko nodrošināt kriminālprocesā iegūto ziņu neizpaušanu. Sabiedrības ieguvums no tā, ka ar mantu saistītajai personai tiek liegta iespēja iepazīties ar visiem procesa par noziedzīgi iegūtu mantu materiāliem, ir abstrakts. Labums, ko iegūst sabiedrība, nav bijis lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu. Visas sabiedrības interesēs vispirms ir objektīvs un taisnīgs process par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā iespējams nonākt līdz taisnīgam nolēmumam. Nav pieļaujams tas, ka personai piekļuve lietas materiāliem tiek liegta, atsaucoties uz hipotētiskiem riskiem par kriminālprocesa norises traucēšanu. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem ārvalstīs reģistrēts komersants 1Dream OU, Deņs Sjaosju (Den Siaosiu), Dzjiņa Liņa (Jin Lin), Volodimirs Strijs (Volodimir Strij) un Jeļena Glazera (Elena Glazer) izteica apsvērumus par Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa direktīvas 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā (turpmāk - Direktīva 2014/42/ES) attiecināmību uz Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā regulēto procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, kā arī lūdza Satversmes tiesu uzdot jautājumus Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, izskatāmajā lietā Satversmes 92. panta pirmais teikums ir vērtējams kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (turpmāk - Harta), īpaši tās 47. pantu, Direktīvas 2014/42/ES 8. panta 1. un 8. punktu un Padomes 2005. gada 24. februāra pamatlēmuma 2005/212/TI par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju (turpmāk - Pamatlēmums 2005/212/TI) 4. pantu.