4. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Kriminālprocesuālais regulējums ticis veidots tādējādi, ka procesa virzītājs jau pirms tiesas procesa izsniedz ar mantu saistītajai personai lēmuma kopiju, kurā norādīts procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanas pamatojums. Šis lēmums satur ne tikai no krimināllietas izdalīto materiālu uzskaitījumu, bet arī šajos materiālos ietverto ziņu detalizētu aprakstu un argumentāciju, ar ko pamatots procesa virzītāja pieņēmums, ka attiecīgās mantas izcelsme ir noziedzīga vai manta ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu. Likumdevējs apstrīdētajās normās bija noteicis, ka ar mantu saistītajai personai ir tiesības iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem. Tomēr procesa virzītājam, ņemot vērā to, ka lietas materiāli ir izmeklēšanas noslēpums, pirms tam bija jāizvērtē personas lūgums par iepazīšanos ar šiem materiāliem un jānodrošina tai iespēja ar tiem iepazīties tādā apjomā, kāds konkrētajā gadījumā nepieciešams, lai nodrošinātu pušu līdzvērtīgu iespēju principa ievērošanu un vienlaikus aizsargātu arī izmeklēšanas noslēpumu. Procesa virzītājam bija dota rīcības brīvība, tomēr viņam bija arī pienākums rūpīgi izvērtēt katru konkrēto gadījumu. Procesa virzītājam savs lēmums bija jāpamato, samērojot lietā iesaistīto personu intereses ar konkrētā kriminālprocesa interesēm un tā sekmīgu virzību. Apstrīdētajās normās noteiktais regulējums bija pietiekami elastīgs, lai ikvienā gadījumā būtu iespējams salāgot abas šīs intereses. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka likumdevējs bija nodrošinājis ar mantu saistītajai personai iespēju pārsūdzēt tiesā tai nelabvēlīgo procesa virzītāja lēmumu. Līdz ar to likumdevējs bija nodrošinājis arī tiesas kontroli pār to, vai ir panākts taisnīgs līdzsvars starp nepieciešamību nodrošināt pušu līdzvērtīgu iespēju principa ievērošanu un nepieciešamību aizsargāt izmeklēšanas noslēpumu. Saeima papildus norāda, ka apstrīdēto normu grozīšana pati par sevi nenozīmē, ka tās neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.