5. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Tieslietu ministrijas rīcībā nav informācijas, kas liktu apšaubīt to, ka apstrīdēto normu pieņemšanas gaitā ir ievērots labas likumdošanas princips. Priekšlikums pieņemt apstrīdētās normas iesniegts pirms likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā, un ir iesniegts arī šā priekšlikuma pamatojums. Apstrīdētās normas ir arī pietiekami skaidri formulētas, lai persona varētu izprast no tām izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt to piemērošanas sekas. Attiecībā uz apstrīdēto normu mērķi aizsargāt izmeklēšanas noslēpumu Tieslietu ministrija pievienojas Saeimas viedoklim, papildus norādot, ka tas ir īpaši svarīgi gadījumā, kad nepieciešams aizsargāt lieciniekus, nodrošināt komercnoslēpuma aizsardzību, un citos gadījumos. Apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir gan nodrošināt kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, gan aizsargāt sabiedrības intereses un drošību. Likumdevēja izraudzītie līdzekļi sasniedz apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus. Procesa virzītājam un tiesai katrā konkrētajā gadījumā rūpīgi jāizvērtē, kādā apjomā var ļaut ar mantu saistītajai personai iepazīties ar lietas materiāliem, jo nav pieļaujams tas, ka tiesa lēmumu par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu pieņem, pamatojoties uz tādiem pierādījumiem, kas nav pieejami procesa dalībniekiem. Apstrīdētās normas nodrošināja personas tiesības uz taisnīgu tiesu, un tajās nav paredzēta absolūta izmeklēšanas noslēpuma noteikšana. Tas, ka likumā noteiktais regulējums nav pilnībā ievērots vai ka procesa gaitā ir notikuši procesuāli pārkāpumi, nevar būt par pamatu apstrīdēto normu atzīšanai par neatbilstošām Satversmei. Konkrētajā gadījumā nepastāv citi līdzekļi, kas ļautu apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus sasniegt tādā pašā kvalitātē. 2022. gada 6. oktobra grozījumu mērķis bija noteikt, ka lietas materiāli procesa dalībniekiem ir pieejami ar nosacījumu, ka netiek pieļauts pierādījumos minēto personu pamattiesību apdraudējums, tiek nodrošināta sabiedrības interešu aizsardzība un netiek apdraudēta kriminālprocesa, no kura izdalīti materiāli, mērķa sasniegšana. Tomēr arī apstrīdētās normas paredzēja līdzīgus nosacījumus, kas ir jāizvērtē, lemjot par to, kādā apjomā ļaut ar mantu saistītajai personai iepazīties ar lietas materiāliem. Proti, procesa virzītājam un tiesai bija jāvērtē, vai lietas materiālu uzrādīšana personai nevar apdraudēt citu personu pamattiesības, sabiedrības intereses vai traucēt kriminālprocesa mērķa sasniegšanai. Turklāt nebija liegts, piemēram, anonimizēt liecinieka datus un ļaut ar mantu saistītajai personai iepazīties ar attiecīgo liecību. Tieslietu ministrija papildus norāda, ka 2022. gada 6. oktobra grozījumi izstrādāti, ņemot vērā praksē konstatētās nepilnības. Proti, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 629. panta otro daļu tiesas sēdei jānotiek 10 dienu laikā pēc procesa virzītāja lēmuma saņemšanas tiesā, bet praksē konstatēts, ka pirmajā tiesas sēdē vairumā gadījumu personas izsaka lūgumu par atļauju iepazīties ar lietas materiāliem un tiesa, apmierinot šo lūgumu, atliek tiesas sēdi. Attiecīgi nākamā tiesas sēde notiek pēc tam, kad jau ir notikusi iepazīšanās ar materiāliem, un tas atkarībā no tiesu, procesa virzītāju un advokātu noslodzes var būt arī pēc Kriminālprocesa likuma 629. pantā noteiktā termiņa. Tāpat procesa virzība var tikt kavēta arī gadījumā, kad tiek pārsūdzēts procesa virzītāja lēmums par iepazīšanos ar lietas materiāliem, un it īpaši gadījumā, kad tiesa procesa virzītāja lēmumu atceļ un ir nepieciešams laiks, lai persona varētu iepazīties ar lietas materiāliem.