7. Article

Pieaicinātā persona - Ģenerālprokuratūra - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Noziedzīgi iegūta manta var tikt konfiscēta tikai tādā gadījumā, ja tiek pierādīts, ka tā iegūta noziedzīga nodarījuma rezultātā. Tiesas lēmums par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu ir izsniedzams visiem procesa dalībniekiem, tāpēc tiesai, ievērojot izmeklēšanas noslēpuma aizsardzības prasības, ir jānodrošina pienācīgs, saprotams lēmuma pamatojums tādā veidā, lai netiktu apdraudēta turpmākā izmeklēšana un personas, kurai ir tiesības uz konkrēto mantu, tiesību aizstāvība. Vienlaikus jāņem vērā, ka procesa dalībniekiem ir tiesības pieteikt lūgumus, iesniegt pierādījumus, sniegt paskaidrojumus, bet tiesai ir pienākums izvērtēt abu pušu pierādījumus un izlemt, vai ir pamats mantu atzīt par noziedzīgi iegūtu. Tādējādi visiem procesa dalībniekiem ir nodrošināta iespēja līdzvērtīgi īstenot savas tiesības, proti, nodrošināta adekvāta iespēja izmantot procesuālos līdzekļus. Procesa dalībniekiem nav jāatspēko otras puses argumenti, bet jāiesniedz tiesai pierādījumi, lai tiesa varētu objektīvi izvērtēt mantas izcelsmi. Tātad ar apstrīdētajām normām nav aizskartas personas iespējas aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses. Turklāt likumdevējs nodrošinājis personām tiesības procesa virzītāja lēmumu, ar kuru pilnībā vai daļēji aizliegts iepazīties ar lietas materiāliem, pārsūdzēt tiesā. Procesa virzītājiem tiek organizēta apmācība, mudinot pieņēmumus par mantas noziedzīgo izcelsmi pamatot ar tādiem pierādījumiem, kuru atklāšana neapdraud neviena intereses. Taču izmeklētāju lielās noslodzes dēļ joprojām tiek konstatēti gadījumi, kad procesa virzītājs izdala no krimināllietas tādus materiālus, kuri patiešām var ietekmēt taisnīgu kriminālprocesa norisi. Tāpat praksē tiek konstatēti gadījumi, kad procesa virzītājs bez redzama iemesla ierobežo piekļuvi tādiem procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem, kuri jau ir personas rīcībā. Ģenerālprokuratūra uzsver, ka īpaši svarīgi ir aizsargāt tādu informāciju, kura saņemta no ārvalstīm un kurai ir pierādījuma nozīme konkrētajā kriminālprocesā, jo attiecīgās iestādes ir noteikušas ierobežojumus attiecībā uz sniegtās informācijas izmantošanas mērķiem un noteikumiem. Regulējums, kas pieļautu personas pieeju tādiem materiāliem, apdraudētu krimināltiesisko uzdevumu izpildi (tai skaitā citā valstī), kā arī grautu Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu reputāciju un uzticamību. 2022. gada 6. oktobra grozījumi izstrādāti, lai novērstu praksē konstatētās nepilnības.