10. Article

Saeima uzskata, ka Pieteikumu iesniedzēju pamattiesības aizskar nevis apstrīdētā norma, bet gan tas, ka apgabaltiesa attiecīgajās situācijās nepiemēroja Kriminālprocesa likuma 631. panta ceturto daļu. Kriminālprocesa likuma 631. panta ceturtā daļa nosaka: "Izskatot sūdzību vai protestu, tiesa atceļ rajona (pilsētas) tiesas lēmumu un nosūta materiālus jaunai izskatīšanai, ja konstatē kādu šā likuma pārkāpumu, kuru tiesa pati nevar novērst. Lēmums nav pārsūdzams." Saeimas ieskatā, apgabaltiesai, konstatējot, ka tajā tiek iesniegti pierādījumi, kurus nevarēja iesniegt rajona (pilsētas) tiesā un kuri nav vērtēti, vajadzēja atcelt rajona (pilsētas) tiesas lēmumu un nodot materiālus jaunai izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā. Satversmes tiesas procesā ir nošķirams jautājums par apstrīdētā tiesiskā regulējuma satversmību no jautājuma par to, vai apstrīdētais tiesiskais regulējums personai ir piemērots pareizi (sal. sk. Satversmes tiesas 2021. gada 29. decembra sprieduma lietā Nr. 2021-09-01 11.2. punktu). Satversmes tiesas kompetence konkretizēta Satversmes tiesas likuma 1. un 16. pantā, saskaņā ar kuru Satversmes tiesa tiesību normu satversmības kontroles ietvaros nerisina atsevišķās lietās pieļautas kļūdas tiesību normu interpretācijā un piemērošanā konkrētiem lietas faktiskajiem apstākļiem. Tātad, ja izskatāmajā lietā apgabaltiesa būtu varējusi piemērot Kriminālprocesa 631. panta ceturto daļu, tādējādi novēršot Pieteikumu iesniedzēju pamattiesību aizskārumu, tiesvedība būtu izbeidzama. Tā kā lietā ir sniegti argumenti par tiesvedības izbeigšanu, Satversmes tiesa tos izvērtēs vispirms. 10.1. Kriminālprocesa likuma 59. nodaļa regulē procesuālo kārtību procesos par noziedzīgi iegūtu mantu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 626. panta pirmo daļu pirmstiesas kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu savlaicīgas atrisināšanas un procesa ekonomijas interesēs ir pieļaujams izdalīt no krimināllietas materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu un uzsākt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, ja pierādījumu kopums dod pamatu uzskatīt, ka manta, kura izņemta vai kurai uzlikts arests, ir noziedzīgi iegūta, un ja objektīvu iemeslu dēļ krimināllietas nodošana tiesai tuvākajā laikā (saprātīgā laika periodā) nav iespējama vai tas var radīt būtiskus neattaisnotus izdevumus. Pastāvot minētajiem priekšnoteikumiem un atbilstoši Kriminālprocesa likuma 627. pantam procesa virzītājs pieņem lēmumu uzsākt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Lēmumā procesa virzītājam jānorāda, kādi lietas materiāli pamato mantas noziedzīgo izcelsmi. Lēmumu un šos lietas materiālus procesa virzītājs nodod izlemšanai rajona (pilsētas) tiesai, kā arī par to informē ar mantu saistītās personas Kriminālprocesa likuma 628. pantā noteiktajā kārtībā. Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu iesaistīto personu procesuālās tiesības un lietas iztiesāšanas kārtību rajona (pilsētas) tiesā atsevišķi nosaka Kriminālprocesa likuma 629. pants. Tā trešā daļa sākotnējā redakcijā paredzēja, ka tiesas sēdē uzklausa procesa virzītāju, prokuroru, pārējās uzaicinātās personas un pārbauda iesniegtos pierādījumus. Savukārt Kriminālprocesa likuma 631. pants noteica, ka tiesas lēmums ir pārsūdzams apelācijas instances tiesā vispārējā kārtībā. Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu iesaistīto personu procesuālās tiesības un lietas iztiesāšanas kārtība šādā procesā ir vairākkārt grozītas. Ar 2009. gada 12. marta likumu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" 631. pants tika izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka: rajona (pilsētas) tiesas lēmums pārsūdzams apgabaltiesā; sūdzību vai protestu izskata tiesa triju tiesnešu sastāvā likuma 629. pantā noteiktajā termiņā un kārtībā, pirmo uzklausot sūdzības vai protesta iesniedzēju un pārbaudot iesniegtos pierādījumus; izskatot sūdzību vai protestu, tiesa var atcelt rajona (pilsētas) tiesas lēmumu un pieņemt likuma 630. pantā minēto lēmumu; apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams. Ar 2010. gada 21. oktobra likumu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" Kriminālprocesa likuma 629. pantā tika iekļauta ceturtā daļa, kas noteica, ka tiesas sēdē tiesas procesā iesaistītajām personām ir vienādas tiesības pieteikt noraidījumus vai lūgumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudē, iesniegt tiesai rakstveida paskaidrojumus, kā arī piedalīties citu jautājumu izskatīšanā, kuri radušies tiesas procesa gaitā. Ar 2011. gada 8. jūlija likumu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" notika atteikšanās no likuma 59. nodaļā noteiktās pierādījumu pārbaudes. Šo grozījumu rezultātā tiesas procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tika citstarp izslēgtas procesā iesaistīto personu tiesības noteikt uz tiesu izsaucamos lieciniekus. Ar 2022. gada 6. oktobra likumu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" atkal tika grozīta 59. nodaļā noteiktā procesuālā kārtība pierādījumu iesniegšanai. Turpmāk Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturtā daļa paredzēja, ka tiesas procesā iesaistītajām personām ir vienādas tiesības pieteikt noraidījumus vai lūgumus, iesniegt rajona (pilsētas) tiesai pierādījumus, iesniegt tiesai rakstveida paskaidrojumus, kā arī piedalīties citu jautājumu izskatīšanā, kuri radušies tiesas procesa gaitā. Kā norādīts 2022. gada 6. oktobra likuma "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" anotācijā, grozījumi Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturtajā daļā paredz ierobežot pierādījumu iesniegšanu, dodot lietas dalībniekiem tiesības iesniegt pierādījumus attiecībā uz mantu tikai rajona (pilsētas) tiesā. Tas noteikts, lai nodrošinātu tiesības uz taisnīgu tiesu, tostarp efektīvu lēmuma par noziedzīgi iegūtu mantu pārsūdzību (sk. 13. Saeimas likumprojekta Nr. 1323 "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" anotāciju. Pieejama 13. Saeimas likumprojektu arhīvā, mājaslapā: saeima.lv). Tādējādi apstrīdētā norma nosaka procesā iesaistīto personu tiesības iesniegt pierādījumus attiecībā uz mantu tikai rajona (pilsētas) tiesā un liedz tos iesniegt apgabaltiesā, kas izskata sūdzību par rajona (pilsētas) tiesas lēmumu par noziedzīgi iegūtu mantu. 10.2. Rajona (pilsētas) tiesas lēmuma pārsūdzēšanu un apgabaltiesas kompetenci regulē Kriminālprocesa likuma 631. pants. Apgabaltiesa pēc procesā iesaistīto personu sūdzības atkārtoti pārbauda lietas materiālus, uzklausa procesa virzītāju, prokuroru, pārējās uzaicinātās un ieradušās personas, to pārstāvjus vai aizstāvjus, izvērtē pierādījumus un lemj no jauna par to, vai manta ir noziedzīgi iegūta vai saistīta ar noziedzīgu nodarījumu un kāda būs rīcība ar šo mantu (sk. Kriminālprocesa likuma 630. panta pirmo daļu). Arī Saeima un vairākas pieaicinātās personas norādījušas, ka viens no apstrīdētās normas pieņemšanas mērķiem bija nodrošināt to, ka tiek vērtēti vieni un tie paši pierādījumi, un tādējādi nodrošināt jautājuma par mantas izcelsmi izskatīšanu pēc būtības divās tiesu instancēs. Tātad apgabaltiesas kompetence nav ierobežota tikai ar tiesību jautājumu pārskatīšanu, jo apgabaltiesa atkārtoti pārbauda lietas faktus un vērtē pierādījumus par tiem. 10.2.1. Kriminālprocesa likuma 631. panta ceturtā daļa nosaka: "Izskatot sūdzību vai protestu, tiesa atceļ rajona (pilsētas) tiesas lēmumu un nosūta materiālus jaunai izskatīšanai, ja konstatē kādu šā likuma pārkāpumu, kuru tiesa pati nevar novērst. Lēmums nav pārsūdzams." Saeimas ieskatā, Kriminālprocesa likuma 631. panta ceturtās daļas pieņemšanas mērķis citstarp bija ļaut apgabaltiesai nodot lietas materiālus jaunai izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā, lai tā varētu vērtēt pierādījumus gadījumos, kad tie nevarēja tikt iesniegti rajona (pilsētas) tiesā objektīvu iemeslu dēļ. Kā norādīts 2022. gada 6. oktobra likuma "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" anotācijā, Kriminālprocesa likuma 631. panta ceturtajā daļā paredzētā apgabaltiesas papildu kompetence ir vērsta uz taisnīga procesa nodrošināšanu, jo pirms šīs normas pieņemšanas, piemēram, gadījumā, kad rajona (pilsētas) tiesa, pieņemot lēmumu, nav izvērtējusi pierādījumus, apgabaltiesa varētu pieņemt tikai vienu no diviem lēmumiem - atzīt mantu par noziedzīgi iegūtu vai izbeigt procesu -, līdz ar to radot tādu situāciju, ka lieta pēc būtības tiktu vērtēta tikai vienā instancē (sk. 13. Saeimas likumprojekta Nr. 1323 "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" anotāciju. Pieejama